Gandrīz 20 vaivēnieši un citi ieinteresētie bija atnākuši uz sarunu par Mazuma ezera apsaimniekošanu. Tas ir vienīgais publiskais ezers Cēsu novadā, pašvaldība vēlas izstrādāt apsaimniekošanas noteikumus. Zeme apkārt ezeram pieder 11 īpašniekiem, bet pašvaldībai nav pieejas ezeram.
Vides pētījumu institūta vadošā pētnieka Matīsa Žagara vadībā šovasar tika veikta Mazuma ezera zivju resursu izpēte. Vaivēnieši tika iepazīstināti ar secinājumiem. “Izpētījām, cik zivju ir ezerā, ko tās ēd un kā aug. Mazuma ezers ir ar vidēju produktivitāti, kā vairums Latvijas ezeru, arī barības bāze ir vidēja. Ar ūdens kvalitāti ezeram problēmu nav,” stāstīja pētnieks. Veicot pētījumu, secināts, ka pirms diviem gadiem ezerā ielaistie zandarti ir labi auguši. Tajā ir daudz raudu, un tas jau trauksmes zvans, ka plēsīgās zivis, kuru ir maz, tās neizēd, un raudām trūkst barības. Plaužu arī daudz.
“Ir arī lielās un plēsīgās zivis, bet mazāk, un tas cilvēka darbības rezultāts,” sacīja Matīss Žagars un uzsvēra, ka tikai vaivēniešiem pašiem jālemj par Mazuma ezera nākotni, pētnieki var iezīmēt virzienus, nevis dot atbildes, ko un kā darīt. “Tas var būt makšķernieku ezers, sakārtojot infrastruktūru, te var braukt atpūsties cēsnieki, bet vai to grib iedzīvotāji, pašvaldība?” bilda pētnieks.
Vides inspektors Uldis Lencbergs atzina, ka vietējie iedzīvotāji godprātīgi izturas pret savu ezeru un ir svarīgi, lai tas tiktu prasmīgi apsaimniekots.
“Jaunozoliņu” saimniece Līga Priedīte Mazuma krastā dzīvo 27 gadus. “Ezers vienmēr bijis kluss. Pēdējās vasarās viss mainījies, brauc ar motorlaivu, mazi bērni nevar droši iet peldēties. Troksnis liels. Bija laiks, kad brauca ar ūdens motocikliem, tad vismaz ar kaimiņiem aprunājās, vai drīkst. Ezerā bija gulbji, pīles, nu vairs nav,” viedokli pauda Līga Priedīte, uzsverot, ka uzskata, cilvēku pieplūdums kaitēs ezeram un traucēs ezermalas iedzīvotājiem.
Didzis Jansons pauda pārliecību, ka jāveic pasākumi, lai ezers neaizaug, nepārvēršas par purvu. “Agrāk uz Mazumu daudzi brauca peldēties, tagad katram zemes īpašniekam ir sava peldvieta. Ezers aizaudzis, labi, ka kāds kaut ko sāk darīt, iztīra krastu. Satiku vienu rāmulieti, viņš priecājās, ka tagad vismaz ezeru redz no ceļa,” sacīja vaivēnietis.
Santa Maizīte izteica viedokli, ka ezeram vajag vienu apsaimniekotāju. “Vajag publisko pludmali. Gribam, lai ezermala ir sakārtota, bet ir jābūt vienam, kurš uzņemas to darīt,” teica Santa Maizīte.
Uldis Lencbergs paskaidroja, ka, kamēr nav izstrādāts ezera apsaimniekošanas plāns, apstiprināti pašvaldības saistošie noteikumi, ezerā nav aizliegts braukt ar motorlaivu. “Iedzīvotājiem pašiem jālemj – atļaut vai aizliegt,” sacīja vides inspektors, bet Matīss Žagars piebilda: “Tik mazā ezerā to darīt gan nevajadzētu. Tas arī nav korekti pret kaimiņiem.”
Vēl izskanēja ieteikums, ka jāizpēta arī, kā ezerā jutīsies putni, ja parādīsies daudz atpūtnieku, kurš vāks atkritumus. “Tā kā pašvaldībai nav pieejas ezeram, bet valdījumā ir pats ezers, varbūt kāds īpašnieks gatavs iznomāt vai pārdot zemi, lai varētu pašvaldībai nodrošināt piekļuvi?” jautāja pašvaldības vides speciāliste Inta Ādamsone un uzsvēra, ka novada domei svarīgi strādāt sadarbībā ar zemju īpašniekiem.
Pašvaldība apkopos iedzīvotāju priekšlikumus, viedokļus, tad taps Mazuma ezera apsaimniekošanas noteikumi. Kādi tie būs, tas atkarīgs no iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi varētu tapt dažos mēnešos, tad tie jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Komentāri