Pirms mēneša, kad labklājības ministre Iveta Purne tikās ar Cēsu pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņa atzina, ka Latvijā vairāku jomu speciālistiem, arī Labklājības ministrijai, ir jāvirza daudzi un dažādi projekti, jāmeklē finansējums, lai uzlabotu invalīdu dzīves apstākļus. Diskusijā Cēsu rajona invalīdu biedrības priekšsēdētājs Indulis Balodis ministrei skaidroja, ka jau gadiem neizprot valsts attieksmi, kāpēc Latvija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Nepieciešamību parakstīt konvenciju uzsver daudzas biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.
“Es virzīju šo domu un cerēju, ka valdība pieņems lēmumu par tās parakstīšanu jau pērnajā gadā, bet priekšlikums tika noraidīts. Arī es biju neizpratnē, jo valdība tā varēja paust labo gribu, kā to darījušas citas Eiropas un pasaules valstis. No pārliecības, ka Latvijai konvencija jāparaksta, es neatkāpšos,” tā tikšanās reizē ar cēsniekiem sacīja Iveta Purne. Diskusijas joprojām turpinās. Labklājības ministrija ir veikusi dažādus aprēķinus par izdevumiem, kas saistīsies ar konvencijas ieviešanu. Arī pašlaik tās parakstīšanu atbalsta Ārlietu ministrija, bet pagaidām noraida Tieslietu ministrija.
Jāatgādina, ka konvencijas parakstīšana un vēlāk tās ratifikācija demonstrē valsts attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti – vēlmi viņus integrēt sabiedrībā, nodrošināt šo personu vienlīdzību likuma priekšā un radīt iespēju viņiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās – izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, kā arī politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
Ar konvencijas parakstīšanu valsts neuzņemas saistības par tūlītēju tās nosacījumu izpildi, taču tai jāatturas no pretdarbības. Ņemot vērā konvencijai pievienojušos dalībvalstu sociālās drošības sistēmas, kā arī ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības, konvencija nepieprasa tās tūlītēju ratifikāciju.
Pašlaik būtisko dokumentu kopumā ir parakstījušas 126 valstis, no tām ratificējušas 17. Eiropā šo labas gribas dokumentu parakstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Latviju, kas vienīgā vēl pirms konvencijas parakstīšanas ir izvēlējusies sākotnēji veikt aprēķinus par konvencijas ieviešanai nepieciešamajiem līdzekļiem.
Komentāri