Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu nodaļas aktīvisti un citi interesenti pulcējās uz kopīgu sanāksmi, lai lemtu par gatavošanos LTF 20. gadadienas atzīmēšanai oktobrī. Šis būs nozīmīgs notikums, jo tieši LTF bija kustība, kas vadīja mūsu valsti ceļā uz neatkarības atgūšanu. Ziedu laikos LTF rindās bija apmēram ceturtdaļmiljons biedru.
Viens no pulcēšanās aktīvistiem – Ivars Prauliņš tikšanās sākumā norādīja, ka Cēsu nodaļa bijusi viena no aktīvākajām, iniciatīvas bagātākajām un daudzskaitlīgākajām, pulcējot aptuveni desmit tūkstošus biedru: “Cēsīs un rajonā tika pieņemti svarīgi lēmumi, cēsnieki piedalījās LTF dokumentu izstrādē, darbojās tās augstākajos orgānos. Cēsu apkaimē risinājās daudzi nozīmīgi notikumi, kas plašai sabiedrības daļai drošības apsvērumu dēļ palika slēpti, te notika Baltijas asambleja. LTF jubileja ir laiks, lai mēs atcerētos šos notikumus, kas
bija tik svarīgi mūsu valsts vēsturē. Jaunajai paaudzei, kas dzimusi pēc šiem notikumiem, par to laiku ir samērā skopa informācija, tāpēc mūsu pienākums ir to aktualizēt, paceļot aizmirstības plīvuru.”
Viņš arī atgādināja, ka pirms desmit gadiem izdots informatīvs buklets par Cēsu nodaļas vēsturi, bet ir daudzi notikumi, kas palikuši tikai pašu šīs kustības dalībnieku atmiņās. Tāpēc ceļā uz 20.jubileju plānots izdot īpašu disku CD formātā par Cēsu nodaļas vēsturi, skatoties to kontekstā ar visas LTF attīstību, tiks veidota izstāde, buklets, iecerēts arī svinīgs pasākums.
“Patlaban galvenais, ko mēs gribam parādīt šajā diskā, kādā formā un kāds tam varētu būt pielieto-jums. Uz šiem jautājumiem atbilde jārod iespējami ātrāk, jo laika atliek arvien mazāk, bet šis būs darbietilpīgs process,” norādīja I. Prauliņš.
Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis uzsvēra, ka šāds informatīvs izdevums ir ļoti nepieciešams, tas lieti noderētu skolās, un tajā vajadzētu būt ne tikai informatīvi faktoloģiskajam materiālam, bet tam vajadzētu atainot arī tā laika emocionālo gaisotni.
Arī citi LTF Cēsu nodaļas aktīvisti – Aivars Sproģis un Egīls Johansons, kurš bija galvenais iedvesmotājs Piebalgas pusē, atzina, ka vēsture jāceļ gaismā, jo atmiņas arvien vairāk nogulst savos apcirkņos, bet šī kustība bija unikāla mūsu tautas vēsturē.
“Pašiem mums liekas, ka notikumi, kuros esam bijuši aktīvi līdzdalībnieki, zināmi visiem, bet izaugusi vesela paaudze, kas par tiem uzzina tikai no saviem vecākiem. Mūsu pienākums ir dalīties savās atmiņās,” teica A. Sproģis.
Cēsu pilsētas vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne norādīja, ka atmiņu vākšanā varētu iesaistīt arī skolu jaunatni: “Mums ir pavisam svaiga pieredze, jo nesen bērni pierakstīja atmiņas par represijām Latvijā un darīja to ļoti profesionāli. Viņi varētu nākt talkā arī tagad, jo pašiem vien visu apkopot nebūs viegli.”
Sanāksmē piedalījās arī daži skolas vecuma jaunieši, kuri norādīja, ka labprāt saņemtu šādu informatīvo disku, bet viņi tajā gribētu dzirdēt arī tā laika dziesmas, uzrunas, lai labāk būtu sajūtama tolaik valstī un sabiedrībā valdošā gaisotne.
Sanāksmes noslēgumā nolēma veidot darba grupu, kas strādās pie informatīvā diska veidošanas, paralēli vācot arī nepieciešamo izstādei un bukletam.
“Ikviens bijušais LTF Cēsu nodaļas biedrs aicināts dot arī savu artavu šo materiālu tapšanā. Gaidām no jums materiālus, atmiņas, kas attiecas uz to laiku un var lieti noderēt. Te atkal vietā teiciens, ka nevajag turēt sveci zem pūra, jo visi kopā mēs varam atgādināt šo svarīgo Latvijas jaunāko laiku vēstures posmu,” teica I. Prauliņš.
Materiālus gaidīs Cēsu vēstures un mākslas muzejā, kas tagad
atrodas “Akmens ligzdā”, katru otrdienu no plkst. 10 līdz 17. Varat pirms tam zvanīt muzeja vadītājai, lai pārrunātu jūsu rīcībā esošos materiālus, pa tālruni 4122654 vai 26132598.
Komentāri