Par 21 gadu veco Lauri Bērziņu pagastā runā kā par jauno uzņēmēju un bijušo sportistu.
„Arī es mācījos Taurenes pamatskolā, bet pēc 8. klases aizgāju mācīties uz Murjāņiem. Tā kā brālis Sandris nodarbojās ar kamaniņām, no bērnības zināju, ka darīšu to pašu. Jau 3. klasē biju izdomājis, ka iešu mācīties uz Murjāņiem. Man laikam vienmēr ir paticis sevi pamocīt. Jau pirms Murjāņiem trenējos kamaniņu sportā. Braucu uz Siguldas trasi, kad vien varēju,” stāsta puisis un turpina: „Trenējos līdz junioru vecumam. Braucu divniekos. Tad pārinieks izdomāja, ka savu sporta karjeru beigs. Paliku viens un sapratu, ka sākt visu no jauna ar kādu citu vairs negribas. Lai sastrādātos, ir vajadzīgs ilgs periods. Turklāt visu mūžu jau ar kamanām nebrauksi un pa pasauli neskriesi, biju nolēmis, ka gribu mācīties un iegūt augstāko izglītību. Šobrīd sevi arī vairs nemoku ar domām, ka varbūt kādreiz vēl kaut ko lielu sportā varētu. Kamanas ir palikušas pagātnē. Un laikam arī sapratu, ka nekad nevarēšu sasniegt topa augšgalu.”
Tagad Lauris Rīgā studē loģistikas vadību un izmēģina roku sava auto servisa vadīšanā.
„Tā kā mans tēvs jau sen bija kravas auto vadītājs, kuras pa laikam bija jālabo, nolēmām Taurenē atvērt autoservisu. Lai visu laiku ar melnu muti nebūtu jādzīvo tikai pa garāžu, paņēmām darba meistarus, kas strādā un palīdz. Un bija arī vieta, kur attīstīties. Kāpēc to neizmantot? Pats arī daru visu, ja vajag, skrūvēju, ja vajag, vedu detaļas. Ne velti saka – sākumā visi vadītāji ir viss. Arī es nešķirojot daru visus darbus, ja vajag. Taču kādreiz ienāk prātā domas, ka varētu dzīvot Rīgā, strādāt no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā un viss. Bet tad atceros drauga vārdus, ka nav maizītes bez garoziņas…”, smejot saka Lauris un atzīst, ka ir īsts sava pagasta patriots.
„Vienmēr esmu teicis, ka man patīk Taurene. Domāju, ka pilnībā aiziet prom no šejienes nevarētu nekad. Patiesībā ilgāk par trim dienām Rīgā nemaz nevaru izturēt. Pat ārzemēs, piedaloties mačos, uz jautājumu, no kurienes esmu, teicu: „No Latvijas, Cēsu rajona Taurenes pagasta. Pat tad, ja cilvēkam nosaukums Taurene neko neizteica, to vienmēr sacīju. Vienmēr ar Taureni un taureniešiem esmu lepojies!” domās dalās Lauris.
Komentāri