Līgatnes novada dome pirmoreiz aicināja uzņēmējus uz tikšanos. Pēc Lursoft datiem novadā reģistrēti ap 300 uzņēmēji, uz tikšanos uzaicinājumi bija izsūtīti vairāk nekā simtam, bija atnākuši 40. “Ja valsts attīstības stratēģijās ir desmitiem prioritāšu, Līgatnes novadam ir divas – cilvēkresursi un demogrāfija, uzņēmējdarbība un nodarbinātība. Būs cilvēki, darbavietas, te gribēs dzīvot, un novads attīstīsies. Meklēsim kopīgu valodu, saskarsmes punktus. Pašvaldība ir ieinteresēta katra uzņēmēja veiksmē, vēlamies, lai esat turīgi, tad tāds būs arī novads,” sacīja pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins un uzsvēra, ka starp pašvaldību un uzņēmējiem jābūt klienta attiecībām, un klients vienmēr ir svarīgākais.
Pašvaldības projektu vadītāja Daina Tērauda un izpilddirektors Egils Kurpnieks iepazīstināja ar domes lēmumiem un iecerēm sadarbībai ar uzņēmējiem, viņu atbalstam. No nākamā gada nekustamā īpašuma nodokļa atlaides varēs saņemt arī uzņēmēji. Protams, jābūt nomaksātiem nodokļiem. “Tas ir simbolisks žests un mazs atbalsts,” atzina novada domes vadītājs un piebilda, ka plānots arī projektu konkurss jaunajiem uzņēmējiem.
Daudz tika runāts par informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un pašvaldību, to, ko uzņēmēji vēlas zināt. “Pašvaldībā investori interesējas, vai novadā nav brīvas zemes, ražošanas telpas. Mums nav šādas informācijas. Mājaslapā varētu būt tādas ziņas,” sacīja Egils Kurpnieks, bet Ainārs Šteins uzsvēra, ka pēdējā gadā palielinājusies interese veidot biznesu līdz simt kilometriem no Rīgas. “Uzņēmumi no Pierīgas grib pārcelt ražošanu, viņus apmierina telpu cenas un darbaspēks. Kvalificēts darbaspēks Rīgā ir ļoti dārgs. Papīrfabrika nav norakta, par to ir interese. Ja tur atvērs ražotni, būs jautājums par darbaspēku. Ja līgatnieši brauc darbā citur, jautājums, vai atkal strādās te. Savukārt, ja piesaistīs darbaspēku no citām vietām, vai būs, kur dzīvot. Dzīvokļu celtniecības novadā nav, 1988.gadā Augšlīgatnē uzcelta pēdējā daudzdzīvokļu māja. Pēc gadiem septiņiem, desmit dzīvojamo māju celtniecība no Siguldas atnāks līdz Līgatnei, bet mums jādomā, ko darīt šodien,” pārdomās dalījās Ainārs Šteins.
Valsts normatīvie aktīvi strauji mainās, un ne visam var izsekot, ja uzņēmējiem būs interese, pašvaldība gatava organizēt seminārus par aktuāliem jautājumiem, kā arī mācības finansēt. Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperte Laima Beroza, kura dzīvo Līgatnē, informēja par ilgtermiņa Eiropas Savienības projektu, kurš piedāvā iespējas uzņēmējiem pilnveidot darba aizsardzības jautājumus uzņēmumā. Tā iespēja saņemt ekspertu konsultācijas darba likumdošanā un darba drošībā.
“Līgatnei nav sava suvenīru komplekta. Visaugstāk tiek vērtēti garšīgākie, īpašie, novadam raksturīgie. Pašvaldība labprāt iegādātos vietējos ražojumus, lai dāvinātu citiem Līgatnes garšu un smaržu. Tā reizē būtu laba reklāma,” pastāstīja Daina Tērauda. Tāpat pašvaldība iecerējusi iegādāties stendu, lai varētu piedalīties izstādēs, pasākumos. Stendā novada uzņēmēji varētu reklamēt savus ražojumus. “Vidzemes uzņēmēju dienas,” “Izvēlies Piebalgu” – pazīstamas izstādes, bet līgatniešu tur nav. Piedalīsimies visi kopā, šī projekta virzītājs ir pašvaldība. Mēs savos sociālajos kanālos varam reklamēt uzņēmējus. Mārketings ir svarīgs, un varam palīdzēt,” stāstīja Ainārs Šteins.
Par sadarbību ar pašvaldību atzinīgus vārdus sacīja uzņēmēja Dace Vulfa. “Regulāri saņemu e-pastus ar informāciju, no tiem uzzinu arī, kas notiek Rīgā, esmu bijusi uz semināriem Rīgā, par kuriem uzzinu no Līgatnes,” bilda Dace Vulfa, kura tuvākajos gados plāno pārcelties uz Līgatni.
Uzņēmējs Normunds Sondors bija kritiskāks: “Uzņēmēji ir aizņemti, viņi nenāks pie pašvaldības, tai jānāk pie uzņēmēja. Atsūtītais pa e-pastu pazūd starp citiem. Pie katra uzņēmēja jāaizbrauc, jāparunājas. Pašvaldībai jāapzina uzņēmēji, tad var kaut ko kopā darīt. Izpilddirektoru iepazinu pēc gadiem. Citās pilsētās pašvaldības ir cieši saistītas ar uzņēmējiem. Līgatnē katrs pats risina savas problēmas.” Uzņēmējs arī pastāstīja, ka, piemēram, Saulkrastos, kur viņam ir māja, divas reizes gadā pašvaldība interesējas, vai kaut ko nevajag palīdzēt.
Uzņēmējs Marģers Zeitmanis uzsvēra, uzņēmējus interesē, vai novadā dzīve un uzņēmējdarbība ir aktīva. “Ja pašvaldība un valsts rūpēsies par uzņēmējiem, tad viss notiks. Uzņēmējiem nav laika sēdēt padomēs,” domās dalījās Marģers Zeitmanis.
Ainars Vanags pauda, ka sadarbība ar pašvaldību neveidojas, kā gribētos. ” Kad kaut ko vajag, eju un situ cauri. Ir daudzas lietas atrisinātas, bet, kad jāiet uz pagastmāju, negribas, ir daudz iemeslu, kurus negribu skaļi teikt, ceru, ka mainīsies. Jāmaina ļoti daudz kas. Svarīgākais – pret uzņēmēju, tāpat kā jebkuru cilvēku, izturēties kā pret klientu. Jāizmēra iedzīvotāju apmierinātība. Tad varētu saprast, kas funkcionē, kas ne. Ja puse cilvēku būtu apmierināti, jau būtu daudz,” viedokli pauda Ainars Vanags.
Uzņēmēji arī ierosināja, ka mūsdienīgai jābūt pašvaldības mājaslapai. To jaunā veidolā iecerēts ieraudzīt nākamā gada sākumā. Izskanēja pārmetumi, ka novada avīzi vairs nesaņem pastkastītēs un līdz ar to daudzi paliek bez informācijas. “Avīzes izplatīšana izmaksā vairāk nekā pati avīze. Bet, ja tā nenonāk pie katra iedzīvotāja, domāsim, kā izplatīt,” sacīja novada vadītājs.
Uzņēmēji arī interesējās par sabiedriskā labuma organizācijām, kurām varētu ziedot, par telpām, kur varētu rīkot tikšanās ar biznesa partneriem.
“Tā bija pirmā tikšanās. Jāstrādā kopā. Brauksim cits pie cita, arī novada uzņēmēji savā starpā maz pazīstami. Vai izveidosim uzņēmēju padomi, vai ko citu, rādīs laiks. Pašvaldība vēlas, cik tās spēkos, atbalstīt tos, kuri strādā novadā, dod darbu, rūpējas par vidi, mūsu labklājību,” sacīja Ainārs Šteins.
Komentāri