Otrdiena, 21. janvāris
Vārda dienas: Agnese, Agnija, Agne

Uzņēmējam, meklējot eksporta iespējas, mājasdarbs jāizdara pašam

Jānis Gabrāns
00:00
15.11.2022
21
Diplomati 1 1

Reģionālajā vizītē Cēsis apmeklēja vairāk nekā 30 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomāti, kuri vēstniecībās atbildīgi par ekonomikas jautājumiem. Savukārt šajā vizītē, kas ietilpa mācību programmā, ko ministrija rīkoja diplomātiem, vietējie uzņēmēji papildināja izpratni, kā iesākt tirgus meklējumus ārvalstīs.

Tiekoties ar uzņēmējiem, kas darbojas radošo industriju centrā “Koprades māja “Sko­la6””, runāja par mazo, vidējo uzņēmumu iespējām ieiet kādā tirgū, par to, vai vēstniecības var palīdzēt. Stāstot par konkrētā tirgus izpēti, diplomāti norādīja, ka svarīgi pašiem uzņēmējiem aizbraukt uz konkrēto valsti, pilsētu, lai iepazītu situāciju: “Mēs esam viens no instrumentiem, kas var palīdzēt, bet nevaram zināt visas jomas. Varam ieteikt kādus vietējos sadarbības partnerus, bet vislabāk sajust vietējo specifiku var, pašiem aizbraucot uz izvēlēto valsti.”

Izskanēja arī ieteikums, pirms meklēt iespēju ieiet kādā tirgū, formulēt vēlmes, veikt priekšizpēti, sagatavot piedāvājumus, tikai tad meklēt palīdzību vēstniecībā. Lai nav, kā norādīja kādas vēstniecība pārstāve, e-pastā atsūta vēstuli ar lūgumu palīdzēt pārdot viņa preces. Taču uz jautājumu, kurā valstī konkrēti vēlas to darīt, atbilde skanējusi – nezinu.

Latvijas vēstniecības Ēģiptē vecākā referente Ieva Juste akcentēja: “Ja uzņēmējam interesē eksports, viņam vajag ceļot, vērot situāciju, meklēt draugus, komunicēt.  Mums var rakstīt, pajautāt, vai produktam konkrētajā valstī var būt noieta tirgus, jo tie vēstniecību darbinieki, kuri jau ilgāku laiku dzīvo valstī, varēs pateikt, vai ir vērts turpināt kaut ko meklēt tālāk. Ieejot kādas valsts tirgū, padomājiet arī, vai jums ir kapacitāte apmierināt tirgus vajadzības. Ja saprotat, ka nevarat, varbūt nav vērts ieguldīt laiku un līdzekļus, meklēt informāciju.”

Viņa pastāstīja, ka Ēģiptē pēdējos gados ir jauna iniciatīva. Valstī saprasts, ka ir jāatbalsta rokdarbu, tautas amatniecības izstrādājumu tirdzniecība. Izveidota digitālā platforma, kas palīdz amatniekiem, kuri nereti dzīvo tālos laukos, atrast eksporta tirgus, uzlabot dizainu, valsts līdzfinansē dalību dažādās nozares izstādēs. Tas ir pareizs atbalsts, jo katram mazajam uzņēmējam nav jākļūst par mārketinga vai dizaina speciālistu.

Latvijas vēstniecības Spānijā diplomāte Inese Balode norādīja uz vēl kādu svarīgu aspektu: “Ieejot vietējā tirgū, jums būs jākomunicē, tāpēc vērts padomāt, vai to varēsiet, ja nebūsiet apguvuši valodu. Varbūt jums atvērsies vienas durvis, tomēr deviņas paliks slēgtas. Jums var būt ideāls tirgus pētījums, pārliecība, ka jūsu produkts būs pieprasīts, bet, ja nespēsiet komunicēt, būs grūti attīstīties.”

Andrejs Kovaļovs, kurš strādājis vēstniecībā Spānijā, tagad vēstniecībā Īrijā,    norādīja uz latviešu diasporas lielo nozīmi: “Ir feisbuka grupas “Latvieši Īrijā”, “Latvieši Spānijā”, kur ir tūkstošiem dalībnieku, un tur var jautāt, interesēties, un diasporas latvieši būs gatavi atbildēt, palīdzēt. Esmu pavisam nesen sācis strādāt Īrijā, arī man nav pieredzes, kas ir pieprasīts tirgū, kā trūkst, tāpēc vispirms vērts jautāt tautiešiem, kuri tur dzīvo un strādā jau gadiem.”

Arī citi diplomātiskā dienesta darbinieki norādīja uz šo iespēju, piebilstot, ka šādas grupas ir gandrīz visās valstīs, lielākajās pilsētās un pat ne tik lielās. Kopīgais norādījums bija tāds, ka, pirms meklēt palīdzību vēstniecībā, pašiem jāaizdara nopietns mājasdarbs. Turklāt vispirms paprasīt palīdzību guglei, jo nav vērts jautāt diasporai, vēstniecībai to, ko var atrast internetā.

Viesi norādīja, ka vēstniecība var palīdzēt noskaidrot, vai uzņēmējs, kurš izteicis vēlmi sadarboties, tiešām ir reāls uzņēmums, vai tas ir kāds viltus konts.

Īsā sarunā ar “Druvu” I. Juste atzinīgi novērtēja šādas vizītes, kas ļauj iepazīt situāciju Latvijā: “Esot prom, mēs cenšamies sekot līdzi notiekošajam dzimtenē, bet ir svarīgi atbraukt uz kādu reģionu, satikt uzņēmējus, parunāt ar viņiem, iespējams, dot kādus padomus, dabūt atgriezenisko saiti.

Uzņēmumi, kuriem veicas labi, palīdzību nemeklē, un mēs ne vienmēr pat zinām, kuri uzņēmēji strādā konkrētajā valstī. Vairumā gadījumu ar vēstniecībām sazinās, ja ir problēmas. Iespējams, uzņēmēji dažkārt neapzinās, ka var prasīt padomus, palīdzību arī vēstniecībām. Vajag izmantot šo iespēju, lai gan, runājot par Ēģipti, kurā strādāju, jāsaka – tas ir grūts tirgus.”

Koprades mājas “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele “Druvai” atzina, ka šādas tikšanās vienmēr ir vērtīgas: “Kā teica kāds no mūsu uzņēmējiem, bija labi gūt apstiprinājumu, ka domājam pareizā virzienā. Šīs tikšanās bija labs stimuls dažām biznesa idejām. Tā ļāva saprast to plašumu, kāds iespējams, un to, ko var palīdzēt ekonomiskie atašeji. Apzināties, kas ir jautājumi, kuros viņi var palīdzēt. Saprast, ka diplomāts nebūs tas, kurš sniegs vietējā tirgus vai eksporta iespēju analīzi, bet var palīdzēt, iesakot, kur meklēt kontaktus tālāk, par ieiešanu konkrētajā tirgū.”

Latvijas diplomātu vizīte sākās koncertzālē “Cēsis”, tiekoties ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kurš iepazīstināja ar Cēsu novadu, tā attīstību un izaicinājumiem. Pēc tam viesi apmeklēja Vides risinājumu institūtu, uzņēmumus “BalticFloc”, “Dores Fabrika”. Programmā bija arī kopīgas pusdienas ar 20 vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par eksporta iespējām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
12

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Draugu nams – Cēsu telplaika simbols

00:00
20.01.2025
59

16.janvārī Cēsīs, Konrāda kvartālā, īsā, neformālā ceremonijā iemūrēja laika kapsulu topošā Draugu nama pamatos. Ēkas apjoms sliesies starp Mācītāju māju un Konrāda namu, būvdarbi šajā vietā bija jāiepauzē, jo vietas arheoloģiskajā izpētē atklājās unikāls, bagāts kultūrslānis, tostarp 14. gadsimta    Cēsu nama fragmenti. Kā jau esam informējuši, pirms vairāk nekā trim gadiem tehnoloģiju uzņēmums “Drau­giem […]

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
61

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
77

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
84

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
42

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
16
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
37
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
15
6
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
74
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
29
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi