Jau ierasts, ka gada sākumā Latvijā palielinās tūristu plūsma no Krievijas, un Cēsis nav izņēmums. To apstiprināja arī Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrā.
Tūrisma speciāliste Sindija Jaunzema atzina, ka jau no gada pirmajām dienām jūtams šīs kaimiņvalsts ceļotāju skaita pieaugums: “Šobrīd gan vēl nevaram pateikt, vai viņu būs vairāk vai mazāk nekā iepriekšējos gados, to varēsim apkopot pēc divām pirmajām janvāra nedēļām, jo tieši šis ir laiks, kad Krievijas tūristi bauda savas gadu mijas brīvdienas, labprāt izvēloties atbraukt uz Latviju. Katrā ziņā droši var teikt, ka gada pirmajās dienās visvairāk viesu pie mums ir tieši no Krievijas.”
Pēdējos gados galvenokārt brauc individuālie ceļotāji kopā ar ģimenēm, draugiem, kolēģiem, grupas brauc mazāk. Vairums ceļotāju Cēsīs ierodas pirmo reizi, lai gan kāds te jau bijis pirms vairākiem gadiem.
“Tūristi interesējas ne tikai par apskates objektiem Cēsīs, bet arī apkārtni. Vislielākā interese viņiem ir par viduslaiku pils kompleksu un Cēsu Sv. Jāņa baznīcu, tās vēsturi. Iebraucēji iegriežas galvenokārt uz vienu dienu, lai pēc tam dotos tālāk vai nu uz Rīgu, vai Igaunijas, Lietuvas pusi. Kādi jau arī te pa ceļam pārnakšņo, bet savā atvaļinājumā viņi cenšas iepazīt iespējami vairāk no visām trim Baltijas valstīm,” stāsta S. Jaunzema.
Citus gadus tūristi no citām valstīm, arī Krievijas, ar prieku izmantoja kalnu slēpošanas kompleksu piedāvājumu, diemžēl šogad tie joprojām ir bez sniega. S. Jaunzema stāsta, ka bijuši daži cilvēki, kuri interesējušies par iespējām nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm.
Informāciju par Cēsīm tūristi galvenokārt gūstot sociālajos tīklos, šajā jomā strādājošie arvien vairāk darbojas tieši ar interneta resursiem, jo tādējādi iespējams sasniegt iespējami lielāku auditoriju.
To, ka Cēsis arvien ir ceļotāju iecienīts galamērķis, liecina skaitļi. Tūristu skaits Cēsīs 2017.gadā palielinājies – Cēsu pils kompleksu pērn apmeklējuši 113 tūkstoši viesu, kas ir par desmit tūkstošiem vairāk nekā 2016.gadā. Ja ņem vērā, ka varbūt ne visi ienāk šajā kompleksā, var lēst, ka to, kuri iegriežas pilsētā, ir vēl vairāk. Kā labs novērtējums Cēsu piedāvājumam ir pagājušā gada nogalē pilsētai piešķirtais Eiropas izcila tūrisma galamērķa tituls.
Cēsīs domā, lai te būtu arvien vairāk, ko redzēt, tuvākajos gados notiks lieli darbi viduslaiku pilī, lai to padarītu vēl skatāmāku, interesantāku. Jau rakstīts, ka noslēgts līgums par apjomīgu viduslaiku pils restaurāciju turpmāko divu gadu laikā. Paredzēts veikt vairāku avārijas stāvoklī esošu Cēsu pils daļu konservāciju un piemērošanu publiskiem apmeklējumiem, tiks labiekārtota pils dārza teritorija, kurā izbūvēs nojumi viduslaiku dzīru norisei un darbnīcas seno amatu meistariem. Rekonstrukcija ļaus nākotnē atvērt apmeklētājiem līdz šim slēgtās pils daļas, kā arī dos iespēju uzņemt vēl vairāk viesu apmeklētājiem bagātākajā laikā – vasarā.
Aizvadītajā gadā turpinājās darbs pie Cēsu kā tūrisma galamērķa popularizēšanas kopā ar citām pašvaldībām zem zīmoliem “ENTER GAUJA” un “HANZA”, pērn Cēsis kopā ar Rīgu, Siguldu un Valmieru apvienojās Rīgas – Gaujas gastronomijas reģionā, īstenojot Eiropas gastronomijas reģiona aktivitātes ar devīzi “Ar dabu šķīvī”. Starp pašiem interesantākajiem pasākumiem, kas notika Cēsīs, noteikti var minēt gastronomisko mistēriju “Parks uz paplātes” pilsētas svētku laikā.
Cēsu Kultūras un Tūrisma centrā norāda, ka šajā – Latvijas valsts simtgades -gadā pilsētā gaidāmi daudzi vērienīgi notikumi un izstādes, kurās īpaši tiks uzsvērta Cēsu – Latvijas karoga dzimtenes – loma Latvijas valsts izveidē. Simtgades kontekstā Cēsis popularizēs kā vietu, kur iepazīt latviešu kultūru un vēsturi.
Komentāri