Pagājušajā Amatas novada lauksaimnieku sapulcē diskutēts par piena iepirkumu un piena kvalitāti, turklāt bijusi iespēja uzdot interesējošos jautājumus piena ražotāju kooperatīvam “Jaunais Piens” un piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Drusti” pārstāvjiem, pastāstīja novada lauku konsultante Aija Ringa.
Kooperatīvu pārstāvji informējuši par noteikumiem, prasībām un piena kvalitātes jautājumiem. Skaidrots arī, kādas ir iespējas pāriet no viena pie cita piena iepircēja līdz jaunajam kvotu gadam.
Uz tikšanos bija ieradušies 28 lauksaimnieki. A.Ringa vērtē, ka tas liecina par piena ražotāju lielo interesi par produkcijas pārdošanu, jo parasti uz sapulcēm ierodas par trešdaļu mazāk zemnieku.
Viens no būtiskākajiem un aktuālākajiem jautājumiem lauksaimniekiem ir piena iepirkuma cenas, tādēļ daļa bija sarūgtināta, ka uz tikšanos nebija ieradušies a/s “Smiltenes piens” un a/s “Rīgas piensaimnieks” pārstāvji. A.Ringa pastāstīja, ka tikšanās ar “Smiltenes piena”, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem plānota 19. martā.
Amatas novada lauksaimnieki “Druvai” atzina, ka šādas tikšanās ir nepieciešamas, tomēr ne visus jautājumus var atrisināt diskutējot.
Anita Tinusa vērtē: “Piena kvalitātei jābūt, katram lauksaimniekam tā jānodrošina pašam.” Viņa uzsver, ka daudz satraucošāks ir piena iepirkuma cenu jautājums, ko zemnieks nevar ietekmēt.
“Esam tik daudz ieguldījuši saimniecībā. Sasniegti Eiropas Savienības standarti, iegādāta piena dzesētava, ierīkots piena vads, esam nomainījuši govju stāvvietas, lai pašiem ērtāk strādāt un lai gotiņām labāk,” stāsta A.Tinusa. Viņa atzīst, ka ilggadējā sadarbība ar “Rīgas piensaimnieku” līdz šim apmierinājusi, tomēr aizvien sāpīgāks kļūst jautājums par piena iepirkuma cenu.
A.Tinusa uzskata: “Zemniekiem nav iespējas ko izmainīt. Mums tikai jāskatās, kas vairāk maksā, tam arī nodosim pienu.” Viņa skaidro – absurdi šķiet, ka nereti dažādās sanāksmēs tiek uzsvērts, it kā Latvijā lauksaimniekiem maksā vislielāko cenu par pienu, Lietuvā tā neesot
tik liela. Taču A.Tinusa vērš uzmanību, ka Lietuvas lauksaimnieki saņem piemaksas no valsts, tādēļ
rezultātā: “viņiem sanāk Eiropas
cena”.
Savukārt Gunārs Lubūzis uzsvēra, ka viņu: “interesētu pareizāka piena pārstrādes uzņēmumu attieksme pret mums – piena ražotājiem”. Tieši
zemnieki paveic darbu – saražo pienu, taču nereti attieksme no pārstrādātājiem nav pieņemama. Lauksaimnieks novērojis, ka valda nevienāda attieksme pret dažāda apjoma saimniecībām: “Ja tu saražo mazāk piena, tātad tiek pieņemts, ka ir sliktāka kvalitāte, par to arī tev samaksās mazāk.” G.Lubūzis turklāt uzsver, ka pēc statistikas Latvijā vairāk ir tieši mazo saimniecību, taču tās pamazām sāk izzust.
Komentāri