Līgatnes pagastā Vispārējiem latviešu XXIV Dziesmu un XIV Deju svētkiem gatavojas koris un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi”. Abi kolektīvi skatēs allaž bijuši vieni no labākajiem rajonā.
“Ja dziedātāji un dejotāji vēlas darboties, viņi jāatbalsta. Saprotot pašvaldības rūpes, kolektīvu dalībniekiem ir lielāka atbildība. Koris un deju kolektīvs allaž piedalās pagastā rīkotajos pasākumos, bet,
koncertējot Latvijā vai citās zemēs, uzņemot ciemiņus, pastāsta par Līgatni,” pārliecību pauž pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs. Šīgada budžetā kultūras dzīves norisēm un amatiermākslas kolektīvu darbībai atvēlēts ap 50 tūkstošiem latu.
Katrs kolektīvs gada sākumā izplāno, kādos pasākumos piedalīsies, kādus tērpus šūs un vajadzību aprēķinus iesniedz pašvaldībā. Paši arī gādā tērpus un rīko koncertus. “Nekad nav atteikts, ja ir konkrēta vajadzība, ” saka Guntars Pīpkalējs un piebilst, ka kolektīviem piešķirtajā naudā netiek rēķināta vadītāju alga. Pērn “Zeperiem” no pašvaldības budžeta koncertbraucieniem un tērpu iegādei piešķirti vairāk nekā trīs tūkstoši latu, bet korim divi tūkstoši. Katru gadu dejotāju un koristu tērpi tiek papildināti, ne jau tikai pirms lielajiem svētkiem.
“Iepriekšējos svētkos kolektīvam bija jauni tērpi. Tagad arī. Katru mēnesi “Zeperiem” ir kāds koncerts, lielākoties par transportu maksā pašvaldība. Protams, ja koncerts ir tepat kaimiņos, aizbraucam ar savām mašīnām. Lielākos saietos iespēju robežās sedz arī ēdināšanas izdevumus. Daudzi kolektīvi var tikai sapņot par tādu pašvaldības atbalstu,” stāsta “Zeperu” vadītāja Iveta Pētersone. Kolektīvs svētkos tērpsies Rīgas apriņķa tautas tērpos. To iegāde izmaksās apmēram divus tūkstošus latu. “Paši domājam, kādus tērpus gribam un kur šūsim. Izlīdzējušas arī vietējās šuvējas, tad atlika sagādāt audumus, ” stāsta “Zeperu” prezidente Inta Baltgalve un piebilst, ka, jo tuvāk nāk svētki, jo grūtāk sagādāt un dārgāki kļuvuši tautastērpi. Lai dejotāji ērti justos, uzšūt tērpu bez laikošanas nevar, un nācies vien braukt uz Rīgu. Iepriekšējos Deju svētkos “Zeperi” piedalījās arī tautas tērpu skatē un saņēma augstu vērtējumu. Arī šogad piedalīsies, jo ir ar ko lepoties.
Apgūstot Deju svētku repertuāru, pie “Zeperiem” uzstādīt savas dejas divreiz braukusi svētku virsvadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, vienreiz dejotāji braukuši uz mēģinājumu Rīgā, kurā savas dejas mācīja virsvadītājs Jānis Purviņš. Pašvaldība maksāja viņiem par darbu. Iveta Pētersone atzinīgus vārdus saka arī par rajona deju kolektīvu kopmēģinājumiem, kuri dejotājiem bijis labs treniņš.
“Zeperi” ir aktīvs kolektīvs. “Tie ir atraktīvi cilvēki,” saka Inta Baltgalve un piebilst, ka pašdarbībā jau neiet sabiedriski neaktīvie. Aizņemtība un darba slodze “Zeperos” vienmēr bijusi liela. Divreiz nedēļā mēģinājumi un dažkārt pat vairāki koncerti mēnesī. Pagājušonedēļ dejots Ventspilī, šīs nedēļas nogalē koncerts Balvos, pirms tam bija Rīgā. “Mums ir daudz draugu kolektīvu, un kopā izdejojam svētku repertuāru. Ar katru reizi dejotāji jūtas drošāki, arī redzam citu kolektīvu māksliniecisko līmeni,” stāsta “Zeperu” vadītāja Iveta Pētersone un piebilst, ka Deju svētku repertuāru dejotāji apguvuši, bet jāstrādā vēl daudz, lai paustu katras dejas izjūtas. “Zeperi” kopā ar vēl 70 deju kolektīviem piedalīsies arī koncertuzvedumā “Ziņģe Ķīpsalā”. “Divus gadus mācoties un dejojot obligātās svētku dejas, tās jau apnikušas. Tagad ar prieku mācāmies piecas no ziņģu programmas. Tās ir dzīvespriecīgas, sentimentālas un jaukas, kā jau ziņģes,” stāsta kolektīva prezidente un atzīst, ka, protams, dejotājiem ir vēl lielāka slodze. Taču “Zeperi” vienmēr līdztekus obligātajam repertuāram ir iestudējuši gan koncertprogrammas, gan uzvedumus.
“Zeperos” patlaban dejo 15 meitas un 14 puiši. Viens dejotājs pavisam nesen aizbraucis darbā uz Angliju. “Kolektīvā dejo ne tikai līgatnieši, arī siguldieši, cēsnieki, daži brauc no Langstiņiem, Egļupes. Daudzi strādā Rīgā,” stāsta Inta Baltgalve. Arī vadītāja Iveta Pētersone brauc no Rīgas. “Ar “Zeperiem” ir prieks strādāt. Gandarī pašvaldības atbalsts, arī rajona piešķirtā mērķdotācija,” atzīst vadītāja un piebilst, ka kolektīvam atliek vien strādāt un skatēs gūt labus rezultātus. Vienīgā problēma dejotājiem – pagastā nav skatuves, kur mēģināt. Pirms skates “Zeperi” noteikti iedejos Cēsu kultūras centra skatuvi.
Līgatnes pagasta koris pirms Dziesmu svētkiem kļuvis kuplāks. Svētkiem gatavojas 32 sievas un 14 vīri. Dziedātāju tautas tērpiem un kora darbībai šogad pašvaldība atvēlējusi vairāk nekā septiņus tūkstošus latu.
“Korī iesaistījušies jauni dziedātāji, arī skolu audzēkņi. Diemžēl pēc vidusskolas viņi dosies studēt un no kora aizies. Repertuāru esam apguvuši, bet darba pietiek,” saka kora prezidents Gatis Liepiņš un piebilst, ka koristiem šosezon slodze ir liela – divi mēģinājumi nedēļā, kā arī kopmēģinājumi Cēsīs. “Svētku tuvums liek sasparoties, mēģinājumu apmeklējums ir ap 80 procentiem. Arī ieinteresētāk braucam uz kopmēģinājumiem,” stāsta kora prezidents. Līdz skatei koris ieplānojis koncertu Salaspilī un arī Lejaslīgatnē. “Sajūta uz dēļiem jāizjūt, jābūt drošiem,” pārliecināts Gatis Liepiņš. Viņš arī pastāsta, ka intereses pēc koristi ieskatījušies internetā un noklausījušies savas dziesmu partijas. “Esmu tenors, un vienas dziesmas nobeiguma pēdējās notis mēs dziedam citādāk. Vēl jau priekšā kopmēģinājums, tad varēs palabot, ja dziedam nepareizi,” domās dalījās kora prezidents.
Koristiem tērpi vēl nav gatavi. Tos šuj Kuldīgā. “Tā vien šķiet, šobrīd visa Latvija šujas,” nosmej Gatis Liepiņš un piebilst, ka citur visiem darba pārpārēm. “Koristiem veidojam tērpu komplektus. Esam paņēmuši tērpus no dejotājiem, papildinām tos, šujam jaunus,” stāsta kora prezidents un ir pārliecināts, ka svētkos koris godam pārstāvēs Līgatni.
Komentāri