Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Soļi veido vienu rakstu

Druva
23:00
17.04.2008
2

Vairai Kanderei un Aigaram Meijam jūlija sākumā būs atvaļinājums. Viņi kā vidējās paaudzes deju kolektīva ”Sadancis” dalībnieki brauks uz Deju svētkiem.

„Svētkus gaidām. Tie ir kas vārdos neizsakāms. Skatītājiem to nesaprast,” saka Vaira, bet Aigars piebilst, ka tās ir pozitīvas emocijas un prieks būt starp citiem.

„Bijām nopietni satraukušies, vai tiksim, strādāts daudz, bet prasības arī lielas. Arī dejas nav sirdij tik tuvas, bet svētkos laukumā raksti noteikti būs skaisti,” par gatavošanos svētkiem stāsta Vaira. Abi dejotāji atceras, ka pirms astoņiem gadiem kolektīvs palika bez mājām un, pirms kļuva piederīgs Liepai, daudz koncertējis, pierādījis sevi. Tas izdevies vien tādēļ, ka repertuārā bijušas Aijas Baumanes skaistās dejas, kuras patīk dejotājiem, kuras ar prieku skatās skatītāji.

Kolektīva repertuārā ilgu laiku bija viduslaiku dejas. Ar šo programmu pabūts daudzviet. „Man tās dejas īpaši nepatīk, par lēnām, bet Vairai patīk,” bilst Aigars, bet Vaira atklāj, ka, uzvelkot grezno tērpu, pārņem īpašas izjūtas. ”Pils dārzs vai zāle, skaista kleita, lēna deja – tās ir brīnišķīgas emocijas,” atzīst Vaira.

Vaira „Sadancī” dejo 25 gadus, kopš dibināšanas, pirms tam deju raksti tapuši „Varavīksnē”, kuras dejotāji arī izveidoja „Sadanci”. Aigars šajā kolektīvā ienāca ceturtajā sezonā. Pirms tam dejojis ”Raitajā solī”, tad nācies izvēlēties – ”Saulgrieži” vai „Sadancis”. Izvēli arī šodien uzskata par labāko. Abiem šie būs jau sestie Deju svētki Rīgā.

„Dejoju no sešu gadu vecuma ar nelieliem pārtraukumiem. Ja nebūtu dienests armijā, būtu deju kolektīva vadītājs, sāku mācīties, bija jāiet armijā,” atklāj Aigars.

Dejojot iepazinušies. Bet no atmiņas neizdzēšami ir 1993.gada Deju svētki, kuros viens otrā tā patiesāk ieskatījās. „Dzīvē tā gadās. Ja nebūtu nedēļa Rīgā, kas zina, vai šodien būtu kopā,” atceroties saka Aigars.

Dejošana abiem kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. „Tas ir dzīvesveids. Kaut prasa upurēšanos, uzņēmību. Tā ir ziedošanās vaļaspriekam,” saka Vaira un piebilst, ka divatā vieglāk, ja vienam negribas iet uz mēģinājumu, otrs pamudina, jo kā tad viens dejos. „Divreiz nedēļā mēģinājumi, tas disciplinē. Zini, ka nākamajā vakarā nebūsi mājās, tātad jāizdara šodien. Un ne jau tad, ja nedejotu, mājās ko vairāk paveiktu, tā tikai liekas,” domās dalās Vaira.

Viņa ir „Sadanča” vēstures rakstītāja. Mājās daudzi albumi, kuros fotogrāfijas atgādina par koncertiem, braucieniem gan tepat pa Latviju, gan Somiju, Horvātiju, Kipru, arī kolektīva pasākumiem.

„Ceļot ir jauki, bet kopā ar savējiem vēl jaukāk,” saka Vaira un piebilst, ka grūti albumā fotogrāfijas sakārtot, jo draugi un „Sadancis” ir nedalāmi. Tad nu gadās, kādu bildi meklējot, īsti nevar zināt, vai tā ģimenes, vai deju kolektīva albumā.

„Dejotāji ir lustīga tauta. Vienmēr kaut ko izdomājam, lai pašiem un arī citiem būtu interesantāk. Abi esam tie lielākie kūdītāji uz ēverģēlībām. Pēdējais lustīgais pasākums bija ciemošanās pie ”Zeperiem” Līgatnē. Uztaisījām rāceņa vilkšanu. „Sadancī” mums iecienīti ir karnevāli, arī ekskursijās iemanāmies kādu sarīkot,” stāsta Vaira un piebilst, ka dejošana nav tikai sviedri, arī dzīvesprieka uzturēšana.

„Pirms Deju svētkiem galvā raisās pārdomas par to komercializāciju. Kolektīvu vadītajiem, kuri vairākus gadus strādājuši, lai šie svētki būtu, lai tos redzētu, jāpērk biļete. Vai nav absurds! Tie taču ir svētki dejotājiem un skatītājiem. Mēs neejam rādīt priekšnesumu, deja laukumā ir pavisam kas cits,” domās dalās Aigars, bet Vaira ir pārliecināta, ka abus Rīgā gaida skaista, deju rakstos izrakstīta nedēļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
25

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
287

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi