Pavasara zaļums sevi arvien vairāk piesaka ne tikai dabā, bet arī ikdienas maltītē, ēdienkartē ienāk lociņi, gurķi, lapu salāti. Šoreiz nedaudz par pēdējiem. Protams, savā siltumnīcā izaudzēti lapu salāti ir sulīgāki un aromātiskāki, bet kamēr tas brīdis pienāks, itin labi var izlīdzēties ar veikalā nopērkamajiem salātiem podiņos.
Salāti ir vēsturisks dārzenis, vairāku veidu lapu salāti kultivēti jau senajā Ēģiptē. Pasaules tīmeklī rodamā informācija liecina, ka visi mūsdienās audzētie lapu salāti cēlušies no savvaļas salātiem, kas vēl aizvien aug Vidusjūras reģionā.
Maldīgs ir priekšstats, ka lapu salātos nav vērtīgu vielu. Izrādās, lapu salātu sula satur vairāk nekā 38% kālija, 15% kalcija, 6% dzelzs, 9% fosfora un apmēram 6% magnija. Salātos esošais magnijs stimulē muskuļaudu un nervu šķiedru atjaunošanos, organiskie magnija sāļi piedalās plaušu audu veidošanā. Fosfors, ko bagātīgi satur salātu sula, baro smadzeņu šūnas, dzelzs uzlabo asinsriti smadzenēs, bet sulā esošais kālijs ir noderīgs normālas sirdsdarbības nodrošināšanai.
Tautas medicīna salātu sulu iesaka lietot pret bezmiegu, nervu sistēmas nostiprināšanai, asinsspiediena pazemināšanai un dažādu gremošanas slimību ārstēšanai. Gatavojot salātu sulu, jāizmanto nevis galviņas iekšējās, bāli zaļās lapiņas, bet gan ārējās, ar hlorofilu un citiem elementiem piesātinātās lapas. Visticamāk, ka tam tomēr piemērotākie būs siltumnīcā izaudzētie salāti, kas būs baudījuši īstu sauli.
Pavasaris ir laiks, kad salāti jāēd, un tos var pagatavot visdažādākos veidos. Pavisam vienkārši tos lietot sviestmaižu pagatavošanai. Uztostējam kādu no graudu maizēm, uzsmērējam sviestu, uzliekam salātu lapu un virsū kraujam visu, ko kāro sirds. Teiksim, vārītu olu, žāvētu vai kūpinātu zivi, gurķi, redīsu, nedaudz majonēzes, un sanāk varen garda un bagātīga brokastu sviestmaize. Te ir visplašākās iespējas variēt ar sastāvdaļām.
Protams, salātus var gatavot salātos. Skan interesanti, bet galvenais, ka patiesi. Tradicionālie latviešu salāti sastāv no lapu salātiem, svaiga gurķa un tomāta, ko sajauc ar krējumu, pievienojot nepieciešamās garšvielas. Taču ieteicamāk salātu pagatavošanā izmantot eļļu, vislabāk, protams, ekoloģiski tīru – olīveļļu vai riekstu eļļu. Varu atklāt nelielu viltību, kā šajos laikos ietaupīt, jo kvalitatīva eļļa ir dārga. Labo eļļu pieliekam nedaudz, tikai lai iegūtu raksturīgo garšu un aromātu, bet pamatā izmantojam augu eļļu. Var pagatavot arī kādu speciālu mērci, piemēram, eļļas un etiķa. Ņemam pustējkaroti sāls, naža galu svaigi maltu melno piparu, divas ēdamkarotes baltvīna etiķa, četras ēdamkarotes augu eļļas, divas ēdamkarotes sakapātu zaļumu (noderēs estragons, pētersīļi, dilles, baziliks), divus sīpolus, daiviņu ķiploka.
Sīpolus sīki sakapājam, ķiploka daiviņu izspiežam caur spiedi. Sāli un piparus sakuļam ar etiķi, līdz sāls izšķīdusi. Pievienojam eļļu, zaļumus, sīpolus un ķiplokus un vēlreiz labi sakuļam. Gatavs!
Šādu mērci iespējams pagatavot jau iepriekš un uzglabāt ledusskapī, tādējādi ietaupot laiku. Ja mērci var uzglabāt, salāti pasniedzami tūlīt pēc pagatavošanas, jo glabājot tie atsulojas, zūd daļa vitamīnu un, kas nav mazsvarīgi, izskats.
Vēl dažas receptes ar lapu salātu piedalīšanos:
Tuncis salātos. Ņemam bundžiņu konservēta tunča eļļā (ieteicams tunci gabaliņos, nevis smalcinātu), trīs svaigus tomātus, svaigu gurķi, divas cieti vārītas olas, vienu galviņu lapu salātu, vienu papriku, olīvas bez kauliņiem, citrona sulu, majonēzi.
Šie ir nejaucamie salāti, ko atliek vienīgi salikt uz liela šķīvja. Apakšā liekam lapu salātus, ko pirms tam nedaudz ar rokām saplucinām mazākās daļās, tiem virsū kārtojam stienīšos sagrieztu gurķi, ripiņās sagrieztu olu, daiviņās sagrieztu tomātu, notecinātu tunci, sagrieztu papriku un olīvas. Pārlejam ar citrona sulu, nelielu daudzumu majonēzes un pasniedzam. Tunča vietā var izmantot arī auksti kūpinātu lasi vai kūpinātu jūras asari.
<b>Salāti ar sieru. Ņemam trīs tomātus, nelielu svaigu papriku, 200 gramus svaigā siera, paciņu vājpiena biezpiena, ēdamkaroti sinepju, vienu salātu galviņu, 150 gramus zaļo un melno olīvu, sāli un svaigi maltus melnos piparus. Ja mājās nav piparu dzirnaviņas, uzdāviniet tās sev vai palūdziet, lai to izdara, jo svaigi malti pipari vienmēr būs pakāpienu augstāk par maltajiem pipariem paciņā.
Nomazgātus tomātus un papriku sagriežam mazos gabaliņos, samaisām ar svaigo sieru, biezpienu un sinepēm. Nedaudz sagrieztu tomātu atstājam dekorējumam. Pieberam sāli un piparus. Salātlapas kārtojam uz liela šķīvja, virsū liekam siera maisījumu un pārberam ar atlikušajiem tomātiem un olīvām.
Lai labi garšo!
Komentāri