Biedrība “Cēsu pensionāri” sekmīgi turpina iepriekšējā gada tradīcijas apbedījumu vietu sakopšanā.
Cēsu domes un Nīderlandes fonda KNHM projektu konkursā „Idejas īstenojas!” starp 15 projektiem tika atbalstīts arī Cēsu pilsētas pensionāru biedrības „Cēsu pensionāri” iesniegtais “I Pasaules kara laikā (1915. – 1918.) Cēsu Bērzaines kapos apglabāto Kurzemes un Zemgales bēgļu apbedījumu vietas restaurācijas 1. kārta”.
Ilgus gadus šī apbedījumu vieta Bērzaines kapos stāvēja pamesta un krūmos ieaugusi, līdz tikai tagad piedzīvojusi atdzimšanu. Biedrības pārstāvis Laimonis Trumpe atzina, ka iecere radusies gluži nejauši: “Pērn, atjaunojot Kurzemes bēgļu apbedījumu vietu Lejas kapos, tēlnieks Matiass Jansons pastāstīja, ka arī Bērzaines kapos bijis vectēva veidots piemineklis un būtu labi atjaunot arī to. Tad biedrības valdei liku priekšā ieceri turpināt bēgļu apbedījumu sakopšanu, tā guva atbalstu, un darbs veiksmīgi sācies.”
Bērzaines kapos apglabāti 470 Kurzemes un Zemgales bēgļi, diemžēl ilgus gadus šī vieta bijusi pamesta aizmirstībā. Tagad tā atgūst sākotnējo izskatu.
Biedrības “Cēsu pensionāri” priekšniece Laima Tērauda pastāstīja, ka šogad šī ir jau trešā talka, un šoreiz uz to ieradušies 48 aktīvisti. Arī “Druva” pārliecinājās, ka darbs talkas vietās kūsāt kūsā.
“Esam nākuši ar domu, ka katrs strādā, cik var, dodot savu, kaut nelielu ieguldījumu kopējā darbā. Visiem ir nozīmīga šī kopā būšana, tāpēc katrs nāk ar savu devumu. Paldies pelnījis ikviens, kurš atnācis šoreiz, kurš bijis iepriekšējās talkās,” teica L. Tērauda.
Biedrībai izdevies piesaistīt arī šī projekta atbalstītājus, jo ar Nīderlandes fonda atvēlēto finansējumu ir par maz. Pirmajā talkā izpalīdzējis Artis Rasmanis, kurš iedevis tehniku, ar ko noņemta zemes virskārta, lai varētu veidot zālāju. Palīdzējuši arī citi atbalstītāji, tāpēc iecere attīstās strauji, un lielākie zemes darbi jau pabeigti. Dažas palikušās kapu kopiņas tiks atstātas, pārējā teritorijā iesēs zāli, bet celiņus izklās ar šķembām. Projekta vadītāja ir Stefānija Goļikova, bet liels nopelns ir Jāņa Sērmaukša iniciatīvai, kurš palīdz sagādāt nepieciešamo tehniku un materiālus.
L. Trumpe norāda, ka līdz ar piemiņas vietas atjaunošanu mainās arī kopējais šīs kapu teritorijas izskats, tajā vairs neiederas izgāztuve, kas atrodas kapsētas vidū un tieši blakus šiem apbedījumiem. Kamēr te bija pamesta un nesakopta vieta, to vēl varēja pieciest, tagad tas labi vairs neizskatās. Apbedījumu vieta ir arī tūrisma ceļvežos, un atkritumu izgāztuve šo ainavu sabojā.
Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Sanita Breikša pastāstīja, ka projektu īstenošana uzsāks īstos apgriezienus, jo šonedēļ pārskaitīta nauda: “Līdz šim cilvēki darbojas, entuziasma vadīti vai piesaistot papildu līdzekļus, tagad sāksies aktīvāka darbība.”
Komentāri