“Sapnis piepildījies!” – tā atzina raunēnieši, stāvot pie jaunuzceltās sporta zāles. Vairāki simti pagasta ļaužu bija atnākuši, lai būtu klāt notikumā, kopā priecātos par paveikto.
“Šogad Raunā īstenoti četri vērienīgi projekti. Katrs no tiem nozīmīgs mūsu ikdienā,” sacīja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe. Ziemassvētku gaidīšanas laikā tika svinīgi atklāti četri objekti. Pie sporta zāles durvīm tika grieztas četras lentes, priecājoties par paveikto un godinot darītājus. Šogad Raunas pagasta infrastruktūras uzlabošanā ieguldīti 1,5 miljoni eiro.
Sporta zāle ir lielākais pēdējos gados Raunā no jauna uzceltais objekts. Celtniecībā pašvaldība ieguldīja 733 tūkstošus eiro. Katrs, kurš bija atnācis uz svinīgo sarīkojumu, gribēja izstaigāt visas telpas, lai pārliecinātos, kādas ir zāles iespējas. Dažādu paaudžu raunēnieši dalījās iespaidos un arī atcerējās jaunību, kad, izmantojot iespējas, kādas bija, daudz laika tika veltīts sportošanai. “Mēs spēlējām volejbolu skolas zālītē, kas bija maza. Ko nu tagad, lai tikai spēlē,” domās dalījās Aleksandrs Batņa. Sporta zāles atklāšana iznākusi kā 70.gadu volejbola komandas vīru tikšanās. Andris Neimanis atklāja, ka gribētos uzspēlēt, bet rokas negrib klausīt. Atis Tūters atcerējās, kad mācījies skolā, tad runāts, ka būvēs sporta zāli, tas bija pirms 50 gadiem. To pašu stāstīja Guntars Rekmanis, viņš šīs runas dzirdējis pirms 35 gadiem.
Vīri pārsprieda, kāpēc Raunā, kur padomju laikā bija bagāti uzņēmumi un kolhozi, tomēr neuzcēla sporta zāli. Andris Neimanis vērtēja, ka katrs bija stiprs un varens un kaut ko kopā darīt neprata. Aleksandrs Batņa pastāstīja, ka kolhozs pat bija nopircis piepūšamo sporta halli, nevarēja atrast vietu, kur uzstādīt. Pie tagadējās aktu zāles bijusi iecere celt zāli, darbi gadu no gada atlikti, un bijušas kaut kādas problēmas ar projektu, tā halles konstrukcijas sapuvušas.
Kamēr vīri sprieda, atklājās sporta skolotājas Sanitas Krones sagādātais pārsteigums: zāli piepildīja bērnudārznieki, kuri rādīja, kā prot vingrot; jaunas meitenes – vingrotājas – iestudējušas priekšnesumu; komanda “RTZ” jeb Raunas trenažieru zāle par veidotajām piramīdām izpelnījās ovācijas.
“Sporta zālei ir standarta basketbola laukums ar drošības malām. Varēs spēlēt arī volejbolu, atliek tikai uzstādīt tīklu, uz samazinātā laukuma arī florbolu, un, protams, zāles futbols. Tā lielākā aktualitāte, jo ziemā nav, kur spēlēt futbolu,” ar zāli iepazīstināja sporta skolotājs Andris Abramovs un uzsvēra, ka jaunajā semestrī skolēniem sporta stundas notiks jaunajā zālē. Otrajā stāvā ir trenažieru zāle, kas jau darbojas.
Raunā sportot gribētāju nekad nav trūcis. “Jābūt arī kādam, kurš aizrauj, rīko mačus, ved komandas uz sacensībām, tad arī viss notiks. Ar to, ka mums ir sporta zāle, vien nepietiek,” atzina Andris Neimanis. Novada vadītāja Evija Zurģe ikvienam novēlēja saudzīgi un atbildīgi izmantot jauno zāli.
Pēc tam, kad ikviens bija izstaigājis visu jaunceltni, sākās basketbola spēle starp Raunas un Cēsu komandām. Raunēnieši gandrīz uzvarēja.
Sporta zāles atklāšana, protams, bija lielākais notikums, bet tās atklāšanā tika pārgrieztas četras lentītes. Triju griešana bija veltīta citiem objektiem. Raunas centrā labiekārtots pagalms pie bibliotēkas, kas jau kļuvis par nelielu sarīkojumu un izstāžu norises vietu. Darbos ieguldīti 105 tūkstoši eiro. Par 413 tūkstošiem eiro, izmantojot gan Eiropas Savienības finansējumu, gan pašvaldības naudu, pārbūvēts trīs kilometrus garš ceļa Cimza – Dravēļi posms līdz Jāņaskolai un 5,3 kilometru garumā Draudzības trase. Ik dienu raunēnieši cītīgi sekoja līdzi, kā top jaunais tilts pār Raunas upi. “Kad eju pa Valmieras ielu uz centru, nonāku pie tilta un pametu acis augšup, šķiet, ka ceļš ved uz baznīcu. Tāda patiesa Ziemassvētku sajūta,” prieku par tiltu pauda kāda raunēniete un piebilda, ka arī vasarā, kad tilta nebija un nācās braukt apkārt, neviens nesūdzējās, jo saprata, kāds būs rezultāts. Tilta atjaunošanā no valsts budžeta ieguldīti 306 tūkstoši eiro.
“Tā dāvana, kas ilgi gaidīta. Ideja beidzot ir īstenota. Iepriekšējā sasaukuma deputāti pieņēma šo atbildīgo lēmumu. Bija skaidrs – vai nu tagad, vai nekad. Sporta zāle raunēniešiem ir ļoti, ļoti vajadzīga,” atzina bijušais Raunas novada vadītājs Andris Neimanis un piebilda, ka varbūt kāds nebūtu no Raunas aizbraucis, ja būtu bijušas iespējas pilnvērtīgi sportot.
Komentāri