“Ergo rallijs Cēsis” beidzies, apliecinot, ka šis sporta veids ir bīstams un neprognozējams.
Rallija otrās dienas pirmajā ātrumposmā Vecpiebalgas pusē smagu avāriju piedzīvoja Jāņa Kārkliņa pilotētā mašīna. Pārāk ātri ieejot ceļa līkumā, automašīna ar sāniem ietriecās trases malā augošajā ozolā un tika atsviesta vairākus metrus atpakaļ. Ugunsdzēsējiem bija nepieciešama vairāk nekā pusstunda, lai cietušo pilotu atbrīvotu no mašīnas. Pilots un stūrmanis Jānis Krastiņš tika nogādāti Cēsu slimnīcā, pēc tam J. Kārkliņu ar helikopteru aizveda uz Rīgu, kur konstatēja smagas galvas un krūškurvja traumas.
Neatņemama Cēsu rallija sastāvdaļa ir ātrumposms pilsētas ielās. Arī tajā neiztika bez starpgadījumiem, bet šoreiz cietušo lomā – viens luksofors un Skolnieku rotas piemineklis. Tajā, neierakstoties līkumā, ietriecās Mārtiņa Būčiņa vadītā automašīna. Negadījumā cieta pieminekļa pamatne un metāla plāksne.
Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs pastāstīja, ka abu negadījumu seku likvidēšanai netiks tērēta pašvaldības nauda, jo rallija organizatori pasākumu apdrošinājuši. Pašvaldība novērsīs bojājumus un rēķinu apmaksās apdrošinātāji.
“Protams, nepatīkami, ka tā noticis, bet rallijs ir neprognozējams, tajā jārēķinās ar negadījumiem. Man daudz vairāk rūpēja, lai nekas nenotiktu skatītājiem, kuru pilsētas posmā bija ļoti daudz. Šajā ziņā viss beidzās veiksmīgi,” teica J.Rozenbergs.
Tēlnieks Matiass Jansons norādīja, ka viņš atbalsta rallija norisi pilsētā, bet šajā gadījumā organizatoriem vajadzējis pasargāt arī pieminekli pret iespējamiem negadījumiem: “Bija domāts, kā pasargāt skatītājus, bet mākslas vērtība stāvēja neaizsargāta. Varēja nolikt dažas siena ķīpas, kas būtu pieminekli pasargājušas. Jāteic, ka viss beidzās samērā veiksmīgi, ja mašīna tajā būtu ietriekusies ar priekšu, pieminekli varēja pilnībā nogāzt. Tos bojājumus jau var pielāpīt, bet skumji, ka pieminekļi tiek tā apskādēti.”
M.Jansons arī norādīja, ka citus gadus vajadzētu ierobežot braucējus, kuri dienu pirms rallija ar pilnu jaudu trenējas pa ceļiem pilsētas apkaimē, apdraudot riteņbraucējus un kājāmgājējus.
Cēsu domes deputāts, viens no pieminekļa atjaunošanas iniciatoriem, Māris Niklass, jautāts par bojāto pieminekli, norādīja, ka jebkurā pasākumā var notikt starpgadījumi, tāpēc nevajagot sabiezināt krāsas. Viņaprāt, drīzāk jārunā par braucēju, kuri nespēja savaldīt mašīnas, kvalifikāciju.
“Šāda negadījuma dēļ aizliegt ralliju nebūtu prāta darbs, varbūt jādomā par citu maršrutu, ja braucēji neprot izbraukt līkumus,” uzsvēra M.Niklass.
Rallija galvenais rīkotājs Guntis Ervalds pēc rallija atzina, ka kopumā pasākums aizvadīts veiksmīgi: “Iespējams, man vēl nav visa informācija par norisi, bet otrdien izbraukšu trasi un pārliecināšos, vai komanda veikusi nepieciešamo, lai trasi pēc rallija sakārtotu un sapostu. Šoreiz ātrumposmiem bijām izvēlējušies lielos koplietošanas ceļus, un ceru, ka lielas problēmas rallijs neradīja. Gribas ticēt, ka arī skatītāji bijuši pietiekami solīdi un nav atstājuši atkritumus. Tomēr visiem līdzi izstaigāt nevaram, jo cilvēki ir dažādi. Ja arī bijušas kādas problēmiņas, ceru, ka tas nebūs šķērslis, lai arī nākamgad rallijs Cēsīs būtu.”
Tādu vērtējumu Cēsu rallijam deva aptaujātie braucēji. Kā jau bija domāts, uzvarēja pieckārtējais Latvijas čempions Ivars Vasaraudzis, kurš atzina, ka braukt pirmajiem nav bijis viegli, jo nācies parādīt visu savu braukšanas prasmi. Lai arī ceļa segums bijis ciets, tam virsū esošā biezā putekļu kārta padarījusi ceļu slidenu. Pirmās ekipāžas to nodzina, un pārējām gāja vieglāk, tiesa, cietais segums plēsa riepas.
“Trase bija interesanta, tehniski sarežģīta, ar visādiem tramplīniem. Bija interesanti ātrumposmi, varbūt daži nedaudz par niknu. Pēdējā bija ceļa posms, kur ilgāku laiku jābrauc ar pilnu piekto ātrumu, ar aptuveni 180 – 190 kilometriem stundā, tas ir nopietns pārbaudījums. Katra mazākā kļūda var beigties bēdīgi, tā ir braukšana uz riska robežas,” atzina I.Vasaraudzis.
Otro vietu absolūtajā vērtējumā izcīnīja Jānis Vorobjovs/Guntis Ervalds, rādot stabilu sniegumu. G. Ervalds panākumu vērtēja zinīgi, norādot, ka ar WRC mašīnu viņi nevar spēkoties, tāpēc otrā vieta uzskatāma par atzīstamu.
Rallijā uz starta stājās vairāk nekā 90 ekipāžas, kuru vidū bija arī daži cēsnieki. Agris Upītis/Māris Egle izstājās dzinēja defekta dēļ, bet Ivo Ķiplis/Artis Ceriņš 2WD+ klasē ieņēma ceturto vietu, lai gan reāls bija goda pjedestāls. Cēsnieks A. Ceriņš, kurš kā stūrmanis rallijā ir sešus gadus, atzina, ka pievīlusi tehnika. Pēdējā ātrumposmā izbeigušies divi cilindri, to dēļ arī nācies palikt ceturtajā vietā. Šogad šī ekipāža pirmo gadu brauc ar “Toyota Corolla”, iepriekšējie ralliji aizvadīti ar žigulīti.
“Atšķirība liela, to apliecina rezultāti. Agrāk līdz beigām tikām reti, parasti dzinējs izbeidzās krietni ātrāk. Cēsu rallijs ir ātrs un interesants, te kļūdas pieļaut nevar. Pilsētas posms labs, bet gribētos garāku, kā Talsos. Tiesa, no tās pilsētas mums nav laba pieredze, jo uzmetām kūleni. Lai arī šī ceturtā vieta mūs kopvērtējumā atmetusi uz trešo vietu, nākamajos divos rallijos esam gatavi cīnīties,” teica A. Ceriņš. Katru gadu ātrumposmu trases mainās, tikai pirmais – Kārļi – paliek nemainīgs. Kā saka, ja esi veiksmīgi izbraucis šo, tālāk ies labi. Pērn Kārļu posmā bija trīs avārijas, šogad tikai viena, ar viltīgajiem līkumiem netika galā kāda lietuviešu ekipāža. Var atgādināt, ka Cēsu rallijs bija arī Lietuvas autorallija posms, tāpēc ekipāžu vidū bija daudz pārstāvēti lietuvieši. Tostarp, Sauļus Girdausks ar “Škoda Fabia WRC”, kurš, lai arī pēdējos četros ātrumposmos uzrādīja otro labāko laiku, absolūtajā vērtējumā tomēr nespēja apsteigt J.Vorobjovu/G.Ervaldu, jo pārāk daudz bija zaudēts otrajā un trešajā posmā.
Komentāri