Sestdien Cēsīs valdīja prieks, darbotiesgriba un dziesmas.
Bērnu svētki neļāva palikt mājās. Cēsu bērnu un jauniešu centrs “Spārni” prata izvilināt un ieraut pulkā. Un lieli un mazi cēsnieki ļāvās, iesaistoties visdažādākajās nodarbēs, rotaļās un spēlēs. Viņiem līdzi turēja Latvijas 8.zēnu koru salidojuma dalībnieki, kuri arī mīļuprāt atpūtās.
“Nevienā salidojumā zēniem nav bijis tik daudz brīvā laika. Viņi ir krietni strādājuši, piedalījušies skatēs un nopelnījuši kārtīgu atpūtu,” atzina rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Sandra Trēziņa. No rīta pamēģinājuši, salidojuma dalībnieki iejuka raibajā pilsētā, kur gan skanēja dziesmas, gan notika sacensības.
“Ļoti skaisti svētki. Mēs uzvarējām vairākās sacensībās. Nebija garlaicīgi,” par Cēsīs pavadīto laiku sacīja smiltenietis Andris Zālītis.
Laikam gan nebija tāda, kurš neatrada kaut ko īpašu tieši sev.
Novakarē 1517 dziedoši zēni kopā ar diriģentiem, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, koru virsdiriģenti, rajona un pilsētas vadītāji devās krāsainā gājienā cauri pilsētai uz Pils parku. Viņus pavadīja cēsnieku sveicieni un uzslavas. Pils parka estrādē tikpat daudzkrāsaini kā latvju raksti stājās koristi.
Ar uzrunu “Mīļie puikas!”
apsveikumu salidojuma dalībniekiem bija atsūtījis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents atgādināja, ka Latvija nav tikai vieta pasaules kartē, tie vispirms ir cilvēki. Latvijas ir tas, kas mēs esam – mūsu sasniegumi, intereses , talanti, mūsu labie un sliktie darbi, mūsu sapņi un ideāli.
Ministre Tatjana Koķe pauda pārliecību, ka latvieši visspilgtāk un patriotiskāk savas jūtas izsaka dziesmā.” Valsts 90. gadadienā dziesmas skanēs vēl skanīgāk,” uzsvēra ministre un piebilda, ka zēnu koru salidojums ir viens no daudziem pasākumu ciklā “Iededzies par Latviju!”. “Meklējiet laimes zemi Latvijā!” aicināja ministre, un ar valsts himnu sākās
koncerts “Laimes zemi meklējot”. Vairākkārt estrāde pārvērtās valsts karoga krāsā, katrs korists mirdzināja savu mazo karodziņu, tie saplūda kopā un vēlreiz atgādināja par mazo, tik skaisto zemi – Latviju.
“Zēnu koru repertuārs ir ļoti jauks. Te skan patriotiskas notis,” tā, klausoties koncertā, atzina cēsnieks Edgars Grīnbergs, kura mazmazdēls arī bija koristu vidū.
Cēsu 1.pamatskolas zēnu kora diriģente, zēnu koru salidojuma virsdiriģente Anna Būre “Druvai” atzina, ka repertuārs kļūst aizvien mūsdienīgāks, dziesmām pavadījumi modernāki, koru kultūra iet laikam līdzi. “Priecē, ka koncertu veido pašu režisori. Darbs ieguldīts ļoti liels, gan katram korim gatavojoties salidojumam, gan rīkojot Cēsīs svētkus,” domās dalījās Anna Būre. Viņai šis bija sestais salidojums un otrais, kad jāiejūtas virsdiriģentes lomā. “Ar zēniem strādāt varbūt ir grūtāk, bet, kad dziesma iestudēta, viņi nepievils. Puikas savu reizi jāpabar un jāpačubina, viņi ļoti jūt, kad viņus mīl.
Ir brīži, kad baros, esmu nikna, jo zinu, ka viņi var izdarīt labāk, un arī viņi to saprot. Skatēs viņi spēj izdarīt to, kas jādara. Skolēnu koris katru gadu ir jauns kolektīvs. Zēniem jāapgūst plašs repertuārs. Maijā mums vēl bija Raimonda Paula Dziedāšanas svētki. Esam strādājuši ļoti daudz,” pastāstīja diriģente un ar lepnumu piebilda, ka arī šogad viņas vadītais koris ir pašu labāko vidū – trešais starp 55. Viņas roku vadīts, kopkoris dziedāja pazīstamo “Es karā aiziedams”. “Pirmajā dienā bija neliels uztraukums, jo nevar zināt, kā skanēs. Viss bija kārtībā.
Visi dziesmas prot. Pirms koncerta ir ļoti laba sajūta,” atklāja virsdiriģente Anna Būre.
Zēniem īpašs notikums bija dziedāt kopā ar ”Prāta vētru”. ”Kopā labi skanēja,” ”Druvai” atzina Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas zēnu kora dalībnieks Andris Zālītis. Savukārt Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris ar Renāru Kauperu jau kopā dziedājuši skolēnu Dziesmu svētkos, kā arī Renārs braucis uz mēģinājumiem Cēsīs.
”Circenīša ziemassvētkus” nomainīja ”Tēvs, māmiņa”, uzstājās deju grupa ”Twins”, tad ”Astoņkājis”, bet tad Pils parku pāršalca: ” Tie ir vārdi no manas tautas, Un dziesma man arī no tās, Un es zinu, neviens manā vietā To nedziedās. ”
”Tā ir laba domas iesēšana. Puikas dzied. Man patīk šie zēnu salidojumi, patīk, kā puikas delverējas un dzied,” domās dalījās Dzintra Kozaka. Savukārt kora diriģente Vita Lāce no Smiltenes uzsver – lai kori pastāvētu, nepieciešams vecāku atbalsts un arī zēni jāstimulē. ”Esam viens no lielākajiem zēnu koriem. Skatē piedalījās 48 koristi, skolā no 1. – 6. klasei mācās 306 audzēkņi. Skolā ir arī daudz sportistu un mākslinieku,” pastāstīja Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas direktore Inese Raiskuma un piebilda, ka arī šādi labi sarīkoti svētki ir stimuls būt koristu vidū. ”Dzīvojām jaunākajā Cēsu skolā, ik brīdi zēniem ir ko darīt, viņi uzzināja daudz interesanta, iepazina Cēsis. Esam ļoti priecīgi par te pavadīto laiku,” tā smilteniete.
Lai gan arī Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsver, ka dziedošie zēni ir īpaši un neatkārtojami, vienīgie pasaulē, kuri spējuši saglabāt un uzturēt zēnu koru kopā dziedāšanas tradīciju, ne reizi vien izskan satraukums, ka zēnu kori iet mazumā. Tam piekrīt arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore Agra Bērziņa un aicina ikvienu pievērst uzmanību demogrāfiskajai situācijai Latvijā.
”Nākamajā mācību gadā Latvijā būs vismaz par 15 tūkstošiem skolēnu mazāk. Tikpat 2005.gada skolēnu Dziesmu svētkos dziedāja estrādē. Viens kopkoris Latvijā mazāk. Cēsu rajons var būt lepns, te darbojas četri zēnu kori – 1., 2.pamatskolā, pilsētas pamatskolā un Priekuļu vidusskolā. Visgrūtāk ir laukos. Saldus rajonā darbojas skolu apvienotais zēnu koris, Jelgavā rajona apvienotais 5. – 9. klašu koris. Daudzas skolas kopā veido deju kolektīvus.
Analizējām, cik skolēnu ir iesaistījušies kultūrizglītībā, Dziesmu svētku procesā. Salīdzinot ar kopējo skolēnu skaitu, šogad procentuāli iesaistījušies vairāk bērnu nekā 1999./2000. mācību gadā, ” domās dalījās Agra Bērziņa un uzsvēra, ka jāpriecājas par katru, kurš dzied un dejo, par katru skolotāju, kurš māca dziedāt un dejot. ”Puikas, kam patīk dziedāt, būs vienmēr. Skolēnu ir mazāk un, protams, arī korī dziedātāju,” pārliecību pauž Anna Būre.
Par salidojumu cēsnieki dzirdēja daudzus jo daudzus atzinīgus vārdus. ”Komanda ir sastrādājusies. Kori labi sagatavojušies. Diemžēl mākslinieciskajā režijā nācās arī no kaut kā atteikties, jo ne visu varēja iekļaut paredzētajā finansējumā. Salidojumu finansēja un organizēja Izglītības ministrijas valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, rajona padome un Cēsu dome,” pastāstīja rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Sandra Trēziņa un piebilda, ka koncerts bijis skanīgs, priecējis klausītāju pilnais parks un jaukā noskaņa.
”Puikas! Malači! Paldies! Urā! Atkal tiksimies Cēsīs, ” atvadoties sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, bet rajona padomes priekšsēdētāja vietnieka Laimja Šāvēja vēlējums lai ir ceļamaizei un pārdomām – ”Katram atrast savu laimes zemi Latvijā!”
Komentāri