“Ja tiek plānota kāda reorganizācija, uzlabojumi, investīcijas ieslodzījumu vietu struktūrās, tad šī ir tā vieta- prioritāte, kur jāiegulda līdzekļi, lai jauniešus varam atgriezt dzīvē. Nebūsim ideālisti, ne visus, bet daudzus. Viņi jau vēl nepieder noziedzīgajai pasaulei, viņi ir paklupuši,” tā pēc Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem apmeklējuma atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers, un secinājumi par redzēto bija tieši. “Diez vai iespējams šādos apstākļos pusaudžiem iegūt ticību dzīvei. Teikšu diezgan skarbi, tas, ko es redzēju, droši vien viņos raisa ko pretēju. Es varu teikt vēl skarbāk, ja es būtu tādos apstākļos tādā vecumā, tad droši vien pirmais, ko es vēlētos, ir iziet un kādam atriebties par to, ka te esmu nonācis.”
Prezidents kopā ar dzīvesbiedri Lilitu Zatleri iepazinās arī ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, apskatīja dzīvojamo korpusu, skolu, telpas, kur notiek metālapstrādes un galdniecības iemaņu apguve, un pabija arī apcietinājuma izpildes daļas šaurībā, apskatīja karceri un bija, maigi sakot, neapmierināts ar redzēto.
Sarunā ar iestādes vadību un darbiniekiem arī prezidents uzdeva jau žurnālistu tik ierasto jautājumu: “Vai tad nesanāk, ka pēc notiesāšanas puiši nonāk labākos apstākļos?” Jāpiebilst, ka jau pavasarī bija plānots sākt apcietinājuma korpusa pārbūvi, kuru apņēmusies finansēt Norvēģijas valdība, Latvijai piedaloties ar līdzfinansējumu, bet pagaidām plāni iestrēguši varas gaiteņos. Izskan viedoklis, ka būvdarbi, kas ļautu nepilngadīgajiem sodu izciest labākos sadzīves apstākļos, sākšoties septembrī.
Zatlers ir pirmais no Valsts prezidentiem, kurš izvēlējies apmeklēt nepilngadīgo audzināšanas iestādi, un simpātiski, ka augstākā valsts amatpersona atrada vismaz pāris stundas laika, lai par dzīvi ieslodzījuma vietā aprunātos ne tikai ar amatpersonām, bet arī pusaudžiem un jauniešiem, kuri uzdeva būtiskus jautājumus
Igors jautāja, ko prezidents domā par ieslodzītajiem jauniešiem. Un Zatlers uzsvēra: “Domāju, ka esat tādi paši pusaudži kā citi, ar tām pašām nebēdnībām un saviem mērķiem dzīvē. Visi pusaudži pret kaut ko protestē, meklē savu taisnību. Ir svarīgi, lai tad, kad būsiet pieauguši, uz jautājumiem- kas esmu, ko gribu sasniegt – būtu atbildes, un tās iespējams rast, arī šeit esot . Ir svarīgi, ko darāt, kādos apstākļos dzīvojat. Starta punkts ir apmeklēt skolu, mācīties, atrast to, kas pašam patīk un interesē.” Roberts jautāja, kādi, amatpersonasprāt ir jauniešu noziedzības cēloņi. “Jūs bijāt spiesti vai netīšām nokļuvāt vidē, draugu pulkā, un diemžēl tā notika. Neviens jau nepiedzimst ar sliktām domām, bet labām. Ja dzīvē notiek klupiens, tas jau nenozīmē, ka nevar piecelties.”
Puiši iztaujāja arī, kā prezidents izvēlas ieslodzīto, kuru apžēlot vai īsināt soda izciešanas laiku, interesējās par viņa mērķiem, strādājot valsts labā, bet, uzdodot jautājumu pēc jautājuma, puiši paprasīja arī pašu vienkāršāko- vai iespējams, ka mums būtu arī launags un vairāk ēdiena porcijā?
Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere, kura ar interesi bija pētījusi audzēkņu uzdevumu burtnīcas un no metāla un koka darinātos darbus, ar tikpat lielu interesi iedziļinājās, kāda tad ir puišu ēdienkarte: “Vai maizi jūs varat ēst, cik gribas? Vai tējai varat piemest cukuru, cik vēlaties?” Izrādījās jau, ka par latu un divdesmit santīmiem, ko katra puiša ēdināšanai iestāde var atļauties tērēt trijām ēdienreizēm dienā, tā būtu liela greznība. Porcijas tiek svērtas un maizes gabaliņi normēti, tāpēc puiši neslēpa, ka vēlētos pusdienās arī gaļu un kādu augli.
Jāpiebilst, ka prezidentu vizītē pavadīja arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, kurš piekrita, ka par vairākiem jautājumiem nepilngadīgo ieslodzījuma vietā vēl būs pārrunas un sekos problēmu risinājumi.
Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Valts Kukainis prezidentu iepazīstināja arī ar iestādes vēsturi un tās nākotnes iecerēm, uzsverot, ka arvien vairāk strādājošie speciālisti uzmanību pievērsīs ieslodzīto audzināšanai, sarunām, atbalstīšanai un turpinās skaidrot izglītības nozīmi, bet prezidents garos vasaras vakaros, ja vēlēsies, varēs izlasīt puišu domas par dzīvi, jo viņš dāvanā saņēma puišu rakstītās esejas un dzejoļus “Es šajā pasaulē”, kur puiši rakstījuši: “Esmu cilvēks, domājošs un jūtošs, ar savu viedokli, kas atšķiras no pārējo viedokļa. Mana pasaule ir liela, citam tā ir maza. Mana pasaule ir pelēka, citam tā ir krāsaina. Visbeidzot mana pasaule ir rūgta, kādam tā noteikti ir saldāka, taču es esmu pārliecināts, ka mēs katrs būvējam savu pasauli un esam atbildīgi par visu, kas notiek, to ceļot.”
Komentāri