Ne viena vien pašvaldība saimnieko tikai ar saviem līdzekļiem, budžeta naudu. Kaut arī cenšas piesaistīt gan valsts investīcijas, gan Eiropas finansējumu, ne katrreiz tas izdodas. Lai vai kā, naudas piesaistīšana ir mērķtiecīgs, profesionāls darbs, un … to diemžēl ietekmē arī politika.
Līgatnes pagastā pērn īstenots vērienīgākais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts rajona pagastos. Piesaistot ERAF un valsts finansējumu, tā īstenošanā ieguldīts miljons 330 tūkstoši latu, no tiem pašvaldības līdzfinansējums – 25 tūkstoši latu. Vides ministrija pagasta padomei
par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā piešķīra balvu “Ābols” un desmit tūkstošus latu. Šī nauda tiek izlietota tehniskā projekta “Asenizācijas punkta izveide Līgatnes pagastā” izstrādē.
“Lēni uz priekšu virzās sporta zāles celtniecība. Pērn par valsts investīcijām 30 tūkstošiem un pašvaldības 15 tūkstošiem latu veikti pirmās kārtas darbi. Celtniecību ceram turpināt šogad,” stāsta pašvaldības vadītājs Guntars Pīpkalējs.
Četri tūkstoši latu no valsts budžeta saņemti sākumskolas un pašvaldības ēkas logu nomaiņai. Kopā ar pašvaldības naudu iztērēti ap 30 tūkstošiem latu.
Ērtāk kļuvis strādāt komunālajam dienestam. Inženierim iegādāts auto un citās ziemās tik vajadzīgais traktors ar lāpstu. Vēl gan nav bijusi vajadzība to likt lietā.
Līgatnes pašvaldība pērn no budžeta ap desmit tūkstošiem latu atvēlēja gan sporta zāles īrei Siguldā, gan trīs florbola komandu un motosportistu darbībai. Maksāta arī alga treneriem un sporta pasākumiem pagastā.
Līgatnes pagasts ir no nedaudzajiem rajonā, kurā ir pašvaldības policists. Pērn policists nodrošināts ar auto. Šogad noslēgts sadarbības līgums ar Līgatnes domi par pašvaldības policistu kopīgu darbību, kā arī līgums ar valsts policiju.
Ar janvāri slēgta bibliotēka Ratniekos. Apmeklētāju nav bijis. Tā neatradās pašvaldības telpās, ļoti bija nepieciešams remonts. Vēl nesen bijusi doma ierīkot interneta pieslēgumu, bet pēc nav bijusi nepieciešamība. Bibliotēkai centrā ir daudz apmeklētāju, arī datori nestāv izslēgti.
Pašvaldība mediķus ne tikai nodrošina ar telpām, bet arī ar transportu.
“Šogad lielākie plāni – turpināt sporta zāles celtniecību, ūdenssaimniecības sakārtošanu un remontēt ceļus,” saka pašvaldības vadītājs.
Raunas pagastā pērn uzsākta 1,5 miljonu vērtā ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta īstenošana. Pirmās kārtas darbos, kuru izmaksas ir 290 tūkstoši latu, 2007. gadā izlietoti 108 tūkstoši latu. Darbus pabeigs šogad maijā, labiekārtojot arī apkārtni. „Izmantota tikai pašvaldības nauda. Nevaram cerēt tikai uz Eiropas naudu, jo to var iedot un var arī neiedot, bet iedzīvotājiem kvalitatīvs ūdens nepieciešams jau šodien”, saka pašvaldības izpilddirektore Evija Zurģe. Tiks atkārtoti mēģināts piesaistīt arī ERAF finansējumu. Notiek tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizēšana, iepriekšējais izstrādāts pirms trim gadiem.
Raunēniešu daudzdzīvokļu namos ir silti. Lai to nodrošinātu, pašvaldība iegādājusies un uzstādījusi jaunu apkures katlu par 90 tūkstošiem latu. Katlu māja tikusi pie jauna jumta seguma. Tas pagasta kasei izmaksājis trīsarpus tūkstošus latu. Ikdienas darbu veikšanai iegādāts autoiekrāvējs par gandrīz četriem tūkstošiem latu.
Aizvien skaistāks un sakoptāks kļūst Raunas centrs. Starp pagastmāju un pilsdrupām veikta labiekārtošana, un līdz ar pavasari tiks pabeigta arī apzaļumošana. Darbos pašvaldība ieguldījusi 25 tūkstošus latu. Pērn Raunas pils konservācijai izlietoti 33 tūkstoši latu, 12 tūkstoši no tiem piesaistīti no valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
Pērn otro dzīvi sākusi nepabeigtā ēka – pirmsskolas izglītības iestāde. Mājā ielikti logi, durvis, kāpnes, uzbūvēts jumts. Ēkā ieguldīta pašvaldības nauda, kā arī ņemts aizņēmums. “Darbiem saņēmām 30 tūkstošus latu no valsts budžeta, pārējie pašvaldības līdzekļi. Kopā ieguldīti 262 tūkstoši latu,” stāsta Evija Zurģe un piebilst, ka, lai ēku pabeigtu, vajadzīgi 1,4 miljoni latu. Bez investīcijām to nepaveikt. Diemžēl šim gadam saņemts atteikums, jau iesniegts pieteikums nākamā gada
valsts atbalstam.
Pērn pagasta ceļu remontiem un uzturēšanai iztērēti 58 tūkstoši latu. No rajona padomes autoceļu (ielu) fonda rezerves saņemti 18 tūkstoši latu.
Par deviņiem tūkstošiem latu vidusskolai nodrošināti datori, par pieciem tūkstošiem aktu zālē uzstādīta mūsdienīga skaņu un gaismas aparatūra.
“Šomēnes deputāti pieņems šīgada budžetu. Prioritātes paredzētas – ūdenssaimniecības projekta tālāka īstenošana, Parka un Dīķa ielas sakārtošana. Ielas tiks asfaltētas, izbūvētas ietves, ierīkotas gājēju pārejas,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka pašvaldība izmantos visas iespējas, lai dažādu projektu īstenošanai piesaistītu naudu gan no valsts, gan dažādiem fondiem.
Zosēnu pagastā pērn nav izdevies piesaistīt investīcijas. “Cik naudas ir, ar to jāiztiek. Tāpat kā daudzi, arī mēs valsts finansējumu nedabūjām. Cerējām skolai jumtu un logus nomainīt,” saka pagasta padomes priekšsēdētājs Kristaps Dravants. Pērn skolai, lai telpās būtu silti, nopirkts jauns apkures katls. Dažās klasēs veikts kosmētiskais remonts.
Pašvaldība gādā, lai pagasta ceļi būtu izbraucami. Par desmit tūkstošiem latu atjaunots grants segums ceļam uz Murdēniem. “Agrākos gados viens cilvēks cirta krūmus ceļmalās. Pērn ar firmas palīdzību izpļauti astoņi kilometri. Kaut no krūmiem atbrīvota lielākā daļa ceļmalu, tas ir nepārtraukts darbs,” stāsta Kristaps Dravants un piebilst, ka patlaban tiek izsvērts, kurus ceļus remontēt šogad, un atzīst, ka kopumā pagasta ceļi ir normālā stāvoklī.
Pērn veiktas pirmās iestrādes, lai Melnbāržu ciemā ierīkotu apgaismojumu. Mūsdienīgāka kļuvusi pagasta bibliotēka. Telpās veikts remonts, kā arī iegādāts jauns aprīkojums. Pagasta kasei tas izmaksājis 14 tūkstošus latu.
Pašvaldība vienmēr gādājusi par sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Ar naudu palīdzībai neskopojas. “Autobusu satiksme ir ļoti slikta. Pašvaldības auto nepieciešamības gadījumā tos, kam nav sava auto, ved uz slimnīcām Cēsīs, Valmierā,” skaidro pašvaldības vadītājs. Šogad jāsertificē feldšerpunkts, pašvaldība jau plāno, kas tajā remontējams, kas jānopērk.
Zosēniešiem ne mazums problēmu sagādā sliktie telefona sakari. Jau pērn cerēts, ka tiks uzbūvēts LMT tornis, cerības atliktas uz pavasari. Ar gandarījumu, stāstot par šīgada iecerēm, uzsver labo sadarbību ar a/s “8 CBR”, kas pērn pagastā uzbūvēja tiltu pār Gauju. Šogad pagasta ļaudis bez līkumošanas varēs tikt pāri Tulejai, pār upi tiks atjaunots tilts.
“Pagastā kritiskā stāvoklī ir ūdenssaimniecība. Top projekts Melnbāržu ciemam. Ūdenssaimniecības sakārtošanai paredzēts izlietot novadu veidošanas naudu,” stāsta Kristaps Dravants.
Komentāri