Pagājušā gada nogalē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) īstenoja Piena kvalitātes uzlabošanas programmu, pārbaudot piena ražotāju un pārstrādes uzņēmumu darbu, kā arī piena kvalitāti. Līdzīgas pārbaudes tiks veiktas arī šogad.
PVD Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa skaidro, ka pērnajā novembrī 12 inspektoru veiktās pārbaudes devušas iespēju izvērtēt situāciju mūsu rajonā.
I.Tomiņa stāsta, ka kopš jaunā gada PVD vērtēs ne tikai piena ieguves un uzglabāšanas apstākļus, bet arī kvalitātes rādītājus: “Zemniekiem jāsaglabā piena pārstrādes uzņēmumu izsniegtie dokumenti par piena kvalitātes rādītājiem, lai tos uzrādītu PVD inspektoriem.”
PVD inspektori, veicot pārbaudes, brauca pa rajona trīs piena pārstrādes uzņēmumu piena savākšanas lokiem, lai apzinātu situāciju – kā pārstrādes uzņēmumu laboranti noņem paraugus, kādi ir transporta līdzekļi, ar kuriem pārvadā pienu, kādu kvalitāti nodrošina piena ražotāji. Inspektori pārbaudījuši arī tos piena ražotājus, kuru pienu pārstrādes uzņēmumi savāc Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas rajonā.
I.Tomiņa vērtē, ka lielākoties uzņēmumos strādā zinoši un labi apmācīti laborantI.Tomēr konstatētas arī kļūmes, kas pārrunātas ar uzņēmumiem. Pārbaudīta arī transporta līdzekļu atbilstība prasībām, tai skaitā tīrība un dezinfekcijas līdzekļu izmantošana. I.Tomiņa vērtē, ka otrajā pārbaudes reizē jau novērots, ka ieteikumi ņemti vērā un kļūdas lielākoties nav atkārtotas.
Vērtējot piena kvalitāti, ņemti gan kvalitātes, gan atliekvielu paraugi. Piena savākšanas loki tika izvēlēti tikai iepriekšējā vakarā, lai nebūtu iespējams iepriekš sagatavoties, turklāt paraugu pārbaudes veiktas konfidenciāli, neatkarīgajā piensaimnieku laboratorijā Ulbrokā.
“Katram piena ražotājam tika nosūtīta vēstule ar pārbaužu rezultātiem par kvalitātes rādītājiem, baktēriju un somatisko šūnu skaitu, kā arī inhibitoru (zāļu atliekvielu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu) esamību. Ja zemnieks vēlas iegūt informāciju par pārējiem rādītājiem, to iespējams uzzināt pārstrādes uzņēmumā,” pastāstīja I.Tomiņa. Mūsu rajonā inhibitori un atliekvielas netika konstatētas.
I.Tomiņa, vērtējot rezultātus, atzīst, ka piena kvalitātes rādītāji ir dažādi. Pozitīvs piemērs ir piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, taču pārējos divos pārstrādes uzņēmumos kvalitāti nepieciešams uzlabot un risināt problēmas.
I.Tomiņa atklāj, ka pārsteidz salīdzinoši zemais zemnieku informētības līmenis par kvalitatīva piena ieguvi, lai gan arī pārstrādes uzņēmumi organizē seminārus. Pārbaudēs konstatētas arī tādas problēmas piena ieguves un apstrādes apstākļos, ko iespējams viegli novērst, piemēram, piena atdzesēšanā radušies ledus gabali, kondensāts. “Iespējams, cilvēki neaizdomājas par šiem jautājumiem. Ja tiek ievēroti pamatprincipi, problēmu nevar būt. Viss ir saistīts – jābūt tīrai govij un pašam, jābūt tīrām telpām un aprīkojumam, un tad arī iespējams iegūt kvalitatīvu pienu.
Regulāri jāveic piena pārbaudes, jāārstē vai jālikvidē dzīvnieki, kuru pienā ir daudz somatisko šūnu, jo pat vienas govs nekvalitatīvs piens var sabojāt pārējo. Ir jāievēro tīrība un personiskā higiēna kā slaukšanas laikā, tā arī veicot piena pirmapstrādi. Visbiežākā neatbilstība ir mikrobioloģiskais piesārņojums, kas saistīts ar vidi, nevis govs veselību. Ir jāatrod piesārņojuma cēlonis, piemēram, trauku mazgāšana.
Tas ir attieksmes jautājums. Ja ir griba, tad izdarīt var visu. To pierādījušas arī mazās piena ražotāju saimniecības ar vienu, divām govīm, kurās brūnaļas tiek slauktas ar rokām un kurās piena kvalitāte atbilst prasībām,” uzskata I.Tomiņa.
Tomēr I.Tomiņa pastāstīja, ka ir arī tādi ražotāji, kuri izgājuši Eiropas standartu sasniegšanas programmu, iegādājušies modernas iekārtas, tomēr neizmanto tās, lai taupītu, piemēram, elektroenerģiju. Tādēļ arī kvalitāte nav pietiekami augsta, tomēr, kamēr piena pārstrādes uzņēmums pienu pieņem, zemnieks turpina lietot vecās iekārtas.
“Latvijas kontekstā Cēsu rajonam ir labi rādītāji. Šīs pārbaudes deva iespēju pārstrādes uzņēmumiem un piena ražotājiem paškritiski paskatīties uz sevi. Priecē tas, ka uzņēmumi un ražotāji centās un arī novērsa problēmas, atzina vainas,” vērtē I.Tomiņa.
2008. gadā pārbaudes turpināsies. I.Tomiņa pastāstīja: “Turpmāk, ja PVD saņems informāciju no pārstrādes uzņēmuma, ka piena ražotājam trīs mēnešu laikā ģeometriskais vidējais neatbilst rādītājiem, sūtīsim zemniekam brīdinājuma vēstuli par svaigpiena izplatīšanas apturēšanu. Rādītājiem ir jāatbilst regulas prasībām, un pārtikas apritē iesaistītajam dalībniekam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu piena kvalitāti, ja radušās problēmas.”I.Tomiņa skaidro, ka tiks dots laiks līdz trim mēnešiem, lai problēmas novērstu, turklāt PVD būs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina veiktās darbības, lai risinātu neatbilstības. Taču, ja tas netiks izdarīts, PVD varēs pieņemt lēmumu par svaigpiena kā izplatīšanai nederīgas pārtikas realizācijas apturēšanu.
Komentāri