Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība “Mazrempi” atteikusies no fermas pārbūves un ganāmpulka paplašināšanas, jo baidās no kredītu sloga.
Zemniece Jolanta Briede ir viena no vismaz pieciem Vidzemes zemniekiem, kas pēdējās nedēļas laikā izņēmusi saimniecības attīstības projekta pieteikumu no Lauku atbalsta dienesta, jo uzskata, ka zemo piena iepirkuma cenu un Zemkopības ministrijas svārstīgās nostājas dēļ, raksturojot piensaimniecības iespējas valstī, nevar atļauties riskēt uzņemties jaunas kredītsaistības.
“Gribējām celt jaunu kūti, paplašināt ganāmpulku. Projekts jau gāja uz izskatīšanu un 350 tūkstošus latu, visticamāk, mums piešķirtu, bet piena cenas katru dekādi sarūk. Mēs pašlaik varam izdzīvot, bet attīstība nav iespējama, jo nevar naudu aizņemties, ja nevarēsim atmaksāt,” situāciju raksturoja Jolanta Briede. Saimniecībā pamatrūpes par ganāmpulku uzņēmusies ģimene. Zemnieki spriež, ka darba ir daudz, jo “Mazrempos” tikai nesen izdevies uzstādīt mēslu transportieri, bet ganāmpulka barošana joprojām ir roku darbs. Tajā pašā laikā Jolanta spriež, ka gadu no gada īstenoti vairāki projekti, kas sekmējuši saimniecības attīstību, un šī ir pirmā reize, kad no labi plānotas ieceres jāatsakās. Zemnieki gan uzsver, ka līdzšinējo saimniekošanas apjomu saglabās. Blakus slaucamajām govīm ganībās iziet 11 ataudzējamās teles.
“Es nezinu, ko Zemkopības ministrijā domā, sakot- trešdaļa piensaimnieku Latvijā ir par daudz. Ko lai šajos pakalnos audzē- graudus, rapsi? Mums ganāmpulkam grūti barību izaudzēt,” tā Jolanta Briede.
Atkarībā no tā, kuram piena pārstrādātājam zemnieki pienu pār-dod, jau tiek minēts, ka svaigā slaukuma litrs mēdz maksāt ne vairs 20, 18, bet jau 10 santīmus. Par kādu cenu pienu un piena produktus iegādājamies veikalā?
“Te loģikas vairs nav nekādas. Arī man, ja gribu kefīru, litrs ir jānopērk par 60, 70 santīmiem. Bet, ja runājam par to, ko saņem zemnieks, tad nauda par piena pārdošanu līdz šim bija tie līdzekļi, kas ļāva apstrādāt laukus, pirkt degvielu, minerālmēslus. Es nezinu, kā tūlīt apstrādāsim zemi, jo platību maksājumus neesam saņēmuši un piena cenas strauji krītas. Un Jaunpiebalgas piensaimnieki noteikti nav arī tie, kas paši varētu vest pienu uz tirgu un pārdot. Arī saimnieki, kuriem ir dažas gotiņas, to nespēj izdarīt. Cik tālu no Jaunpiebalgas ir pilsētas, kādi būtu ceļa izdevumi,” tā Jolanta Briede un piebilda: “Piensaimniekus nedrīkst izputināt, lai pārstrādātāji, tirgotāji varētu dzīvot. Vai tiešām laukiem jākļūst tukšiem?”
Šo jautājumu Brieži uzdod pamatoti, jo viņi vēlas dzīvot un strādāt laukos, un to būtu darījis arī dēls, kurš izmācījies Jāņmuižas profesionālajā skolā, lai plānotu saimniecības attīstību.
“Tagad es nezinu, vai vērts tā darīt. Varbūt dēlam tiešām jāizvēlas kāda cita profesija,” tā Jolanta, apčubinot vienu raibaļu pēc otras. Tas ir brīdis, kad saimniece pasmaida, jo Bilde ir uzbāzīga un vēlas fotografēties, tā paužot, ka vārds atbilst raksturam, bet 12 gadīgā pienīgā Kannīte gaida kārtējo teliņu. Pavisam drīz “Mazrempos” būs vēl par kādu melnraibu piena devēju vairāk.
Komentāri