Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pauls sola – džezā tikai ārijas

Mairita Kaņepe
00:00
30.12.2016
11
B74k1688 1

Astoņdesmitgadnieks Raimonds Pauls arī gada beigās ieradās Cēsīs. Viņš uzstājās divos vērienīgos koncertos un šoreiz nebija komponists, bet pianists, kurš “dzied” solo. Uzstājoties kopā ar Latvijas Radio bigbendu un orķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu instrumentu grupu, tātad klasiskās un džeza mūzikas profesionāļiem, skanēja operu ārijas. Šajās operu ārijās “balss” bija Raimonda Paula neatkārtojamais pirkstu pieskāriens flīģeļa taustiņiem.

Neparasti veidotā koncertprogramma “Opera”, tajā skaitā Mocarta sacerētajām operu ārijām skanot džeza manierē, klausītājus tā pārsteidza, ka Vidzemes koncertzālē skatītāji sajūsmu pauda ne tikai aplausos. Tie skanēja arī saucienos un pašās beigās cieņas un apbrīnas izteikšanā, māksliniekus godinot, pieceļoties kājās. Iespējams, viesi no Pēterburgas, kuri todien traucās uz Cēsīm, lai Raimonda Paula jubilejas gada oriģinālo programmu dzirdētu klātienē, bija paši tālākie.

Koncerts “Opera” ar pasaulslavenu operu ārijām skanēs vēl, bet nu Jūrmalā, koncertzālē “Dzintari”. Tas notiks jau pēc divām nedēļām – janvārī. Tas būs tieši Raimonda Paula 81. dzimšanas dienā. Aizvadīto gadu jubilārs ir nodzīvojis uz skatuvēm, pie klavierēm strādājot tik intensīvi un darbīgi, kā reti kurš to spēj cienījamo 80 gadu vecumā. Izcilā latviešu mūziķa vēlme un spēja darboties tik dažādos mūzikas žanros spēj pārsteigt un iepriecināt klausītājus.

“Daudzi nemaz negaidīja, ka mēs ar džeza mūziķiem iebridīsim citā upē un spēlēsim operas mūziku. Mēs to spēlējam kā instrumentālisti, uz skatuves neuznāk neviens dziedātājs. To darījām sava prieka pēc, apzinoties, ka mūsu ieceri īstenot būs ļoti sarežģīti,” par programmu “Opera” laikrakstam “Druva” sacīja Raimonds Pauls. “Nav vienkārši spēlēt to, ko zina un izdziedājusies visa pasaule, bet mēs to atskaņojam instrumentālā variantā. Koncerta laikā daudziem ausīs skanēs Pavaroti, Kabaljē, Garanča, Antoņenko, Siliņš. Tie visi ir pasaulē pazīstami operdziedātāji, tas ir solistu maizes darbs, ko es spēlēju uz klavierēm. Tie ir viņu skaistākie dziedājumi, kādi vien pasaulē ir. Tāpēc, nesen satiekot Aleksandru Antoņenko, atvainojos. Sacīju, lai neņem ļaunā, es spēlēju arī viņa izpildīto slaveno āriju,” pastāstīja Raimonds Pauls.

“Zināmā mērā tas bija risks – cita žanra mūziķiem spēlēt opermūziku, tā saukto nopietno mūziku. Mēs, džeza orķestris, pirmo reizi to darījām. Noturēt melodisko līniju uzņēmos es,” skaidroja Raimonds Pauls.

Nonācis klausītāju priekšā, visu nopietnību, kas ielikta darbā, Raimonds Pauls pārvērta jokā, sakot: “No vienas puses, labi, ka, izpildot operu ārijas, citu solistu nebūs un pa ilgiem gadiem uz skatuves līdzās nebūs neviens dziedātājs. Mums, instrumentālistiem, nu būs iespēja izcelties.”

Kad bija pienācis laiks džeza priekšnesumiem, solists Pauls sacīja: “Lai mums piedod mūzikas ģēnijs Mocarts. Varbūt viņš, pats būdams mūziķis un komponists, pieņemtu mūsu variāciju.”

“Es baudīju koncerta kopainu, visbrīnišķīgākie tajā bija aranžijas operu āriju atskaņošanai kopā ar džeza orķestri. Bija tik negaidīti pazīstamos skaņdarbos uzzināt, kura orķestra grupa spēlēs melodiju, kur izpaudīsies pianists. Pauls spēlēt varēja arī tur, kur nav melodijas, bet viņš trāpīgi ieliek akordus. Improvizācijas bija pasakainas,” iespaidos pēc koncerta dalījās pedagoģe Ieva Praznicāne. “Lai tā spēlētu, mūziķim pie visa tā, ka viņš ir ģēnijs, ikdienā jāstrādā ar lielu pašdisciplīnu. Darbs ir jāpadara. Pianista tehnikas attīstīšana, tas, manuprāt, ir viņa dzīvesveids. Cēsīs ir brīnišķīgs flīģelis. Kā tas skanēja! To varu sacīt, jo zāle bija burtiski pieblīvēta ar skatītāju emocijām. Man apkārt viss vibrēja, un pēc vijolnieku lociņiem varēja redzēt, ka arī uz skatuves emocijas starp mūziķiem vibrē. Pauls piesēžas pie klavierēm, izturas tā, it kā viņš nezinātu, kas jāspēlē, bet pēkšņi sāk, un mēs pazīstam – lūk, tā melodija.”

Skatītājiem bija jaušams, ka darbs, ko uzņēmies solists šajā koncertā, ir grūts, bet Pauls sev raksturīgā manierē, arī ar humoru, tika galā. Klausītāji un mūziķi ar pateicību pieņēma iespēju būt kopā tik oriģinālā un augsti profesionālā mākslas notikumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi