Pārmērīga zāļu lietošana rada sekas

Problēma, kas visbiežāk skar Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” klientus – vecļaudis-, ir vientulība, nespēks un nabadzība. Iveta Sietiņsone secina: “Se­nioriem ir niecīgas pensijas un ārkārtīgi grūti izdzīvot, turklāt līdzekļi vispirms tiek atvēlēti komunālajiem maksājumiem, tad zālēm un tikai tad visam pārējam, tostarp ēšanai. Tie­sa, arī zāļu daudzums un nepieciešamība būtu jāpārskata, jo gadās, ka tiek iegādātas tādas zāles, bez kurām varētu iztikt. Mūs­die­nās vecajiem cilvēkiem ļoti raksturīgi milzīgi zāļu krājumi un emocionāla atkarība no medikamentiem. Tā ir prob­lēma. Sirm­galvji uzķeras uz farmaceitiskām reklāmām un mēģina sevi ārstēt paši, taču aptiekā iegādātie bezrecepšu produkti bieži vien ir uztura bagātinātāji vai vitamīni, nevis atbilstoši diagnozei izrakstītas zāles. Līdz ar to kaites tiek nevis ārstētas, bet ielaistas, veselības stāvokļa pasliktināšanās notiek pēkšņi un progresē strauji.”

Cēsu pilsētas pansionāta medicīnas personāls vistiešāk strādā ar vecāka gada gājuma ļaudīm: “Pē­dējā laikā pansionātā iestājas klienti, kuriem ir ļoti smagas slimības, aptuveni 80 procentu ir pēc insulta, līdz ar to puse klientu ir paralizēti. Otra lielākā kategorija ir demences slimnieki, trešā kategorija – diabēta slimnieki. Arī viņi ir smagā stāvoklī, nereti gan diagnoze konstatēta pirms iestāšanās pansionātā, insulīna lietošana ir bijusi pavirša, neregulāra, tāpat kā ēšana. Ģimenes ārstam jāizzina, cik nopietnas ir kaites, ar kurām cilvēks slimo. Vai tās var ārstēt arī citādi, ne tikai agresīvi ar ķīmiju. Ārsti grēko, izrakstot zāles, lai tik ir miers. Taču arī pašiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem jāiesaistās, jo tā ir atbildība pret savu ķermeni, pret savu dzīves kvalitāti, ko īpaši izjutīsim vecumā,” stāsta Cēsu pansionāta “Cīrulīši” galvenā medicīnas māsa Iveta Dimbele.

Ir noteikts, ka turpmāk pansi­onāta pakalpojumus izmantos tie cilvēki, kuriem nepieciešama nemitīga aprūpe un pieskatīšana, savukārt tie seniori, kuri ir spējīgi kustēties, veselīgi spriest un pieņemt lēmumus, dzīvos patstāvīgi savā vidē. Domājot par šo situāciju, Cēsu novada pašvaldības aģen­tūras “Sociālais dienests” atgādina, ka cilvēkiem, kuri izmanto aprūpes mājās pakalpojumu, ir pieejams tehnoloģisks pakalpojums – drošības poga. Tā ir sistēma, kas nodrošina saziņas iespējas un palīdzību visu diennakti. Poga sniedz vientuļiem sirmgalvjiem drošības sajūtu un dod iespēju maksimāli ilgi patstāvīgi dzīvot savā mājoklī.

“Mēs nekad nevaram paredzēt, kas var atgadīties, ja vecais cilvēks dzīvo viens. Drošības poga gādā par atbalstu dažādās situācijās. Kad cilvēks to nospiež, zvanu centrā Rīgā tūlīt redzama visa informācija par cilvēku, kas šo pogu izmanto, redzams, kam nepieciešama palīdzība. Centrālē arī parādās ziņas par tuvāko atbalsta personu, cilvēku, kas dzīvo netālu no pensionāra dzīvesvietas. Dienā atbalsta persona ir aprūpētājs, naktī tas var būt kāds no kaimiņiem, kuram uzticēta seniora dzīvokļa vai mājas atslēga. Tikko pensionārs nospiedis drošības pogu, no centrāles ar viņu uzreiz runā cilvēks, mēģinot saprast, kas atgadījies, vienlaikus izvērtējot situācijas nopietnību un izsverot, vai nepieciešams izsaukt neatlie­kamo medicīnisko palīdzību. Ja pēc signāla saņemšanas centrālei neizdodas sazināties ar cilvēku, tūlīt tiek zvanīts atbalsta personai un palūgts steidzami ierasties pie klienta, pat ja aiz loga ir nakts melnums, lai pārbaudītu, kas noticis. Šīs pogas ģenialitāte ir vienkāršībā. Cilvēki nevar neko lieki saspaidīt, jo ir tikai viena poga. Atkrīt cipari vai ciparu kombinācijas. Tādus numurus cilvēks krīzes situācijā parasti aizmirst,” saka I. Sietiņsone, cerot, ka nākotnē jebkurš vienatnē dzīvojošs seniors būs apgādāts ar drošības pogas pakalpojumu.

Pieredze ar drošības pogu esot atšķirīga. Kāds ļoti novērtē tās priekšrocības, bet neiztikt bez pensionāriem, kas uz visu raugās ar skepsi un meklē ko negatīvu, sakot, ka poga izstaro magnētiskos viļņus un no tiem kļūst slikti. “Jāsaka, ka poga neietekmē veselību un arī niecīgi patērē elektrību. Katru mēnesi mēs saņemam atskaiti no centrāles, kurš klients nospiedis pogu un cik izsaukumu bijis mūsu novadā. Tad mēs konkrētajam klientam pievēršam lielāku uzmanību. Dažkārt kāds pogu nospiedis aiz garlaicības, gribot parunāties, taču jāņem vērā, ka poga paredzēta nopietniem gadījumiem. Tad aprunājamies ar aprūpētāju, viņš zina, ka vairāk laika jāpavada pie vientuļnieka, jāpatērzē, jāpakavē laiks sirmgalvim.”