Gaidāmā pašvaldību apvienošana novados tikai pasteidzinās iedzīvotāju aizplūšanu uz attīstības centriem, veicinās sociālo noslāņošanos, radīs draudus lauku izglītības iestādēm – šādas domas tika pārcilātas topošā Cēsu novada izglītības darba grupā, analizējot plusus un mīnusus, kas sagaidāmi pēc reformas.
“Izglītība ir kā ķīlnieks tam, kas notiks pašvaldībā,” secināja Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa. Viņa uzsvēra, ka izglītības iestāžu likteni lielā mērā noteiks, cik Cēsu novadā stipri un darboties spējīgi izrādīsies iecerētie pakalpojumu centri, tagadējās pagasta pašvaldības. Ja pakalpojumu centrā (pagasta centrā) apsīks aktīvā dzīve, tad jauni cilvēki, ģimenes tos atstās, no skolām tiks izņemti skolēni. Novada domei, rīkojoties racionāli, skolas nāksies apvienot, kā tagad mēdz sacīt – optimizēt.
Izglītības darba grupā, kurā pārsvarā darbojas apvienoties piekritušo pašvaldību skolu direktori, sprieda, ka laikā, kamēr “iegriež novadu riteni” valdīs zināms haoss. Piemēram, nav saprotams, kā pa jaunam veidosies skolēnu pārvadājumi, kā tos organizēs un kā apmaksās.
“Jau tagad sistēmā ” nauda seko skolēnam” ir nepilnības, no kā cieš mazās skolas. Ko mēs, laukos, varam prognozēt nākotnē, novados?” jautāja Drustu pamatskolas direktore Aida Vašile. Direktori prognozēja, ka jaunajā novadā izdevumi izglītībai, iespējams, tikai pieaugs.
Darba grupas vadītāja Lolita Kokina no Cēsu domes izglītības nodaļas aicināja kolēģus apsvērt arī to, kādi plusi izglītības jomā paredzami, ja būs jāstrādā novadā ar centru Cēsīs. Kā pirmā tika nosaukta pašvaldību norēķinu izskaušana. Tagad par bērniem, kas mācās ārpus pagasta robežām, pašvaldības savstarpēji norēķinās.
Izglītības vadītāji izteica cerību, ka, esot kopīgā pašvaldībā – novadā, skolas iegūs papildu telpas izglītības funkciju veikšanai, piemēram, iespēju ar skolēniem doties uz sporta zālēm, ja savā skolā telpas sportošanai ir ierobežotas.
Jau tagad dažos mācību priekšmetos jūtams pasniedzēju deficīts. Esot novadā, kadru politikā un skolotāju slodžu sadalē varēs kooperēties. Direktori cer, ka lētāk un vienkāršāk būs sarīkot skolotāju tālākizglītības kursus. Direktoriem šķita svarīgi novadā izveidot tādu izglītības pārvaldības modeli, kas veiksmīgi koordinētu izglītības programmu risinājumus, veiktu lielu projektu izstrādi, piedāvātu izglītības jautājumos kompetenta jurista pakalpojumus, kompleksi visām skolās risinātu drošības pasākumus un
pārvadājumu problēmas.
“Nebiju gaidījusi, ka darba grupā atradīsim tik daudz plusu novada veidošanai,” atzina Lolita Kokina. “Pirmajās darba grupas tikšanās reizēs kolēģi bija daudz skeptiskāki, reformā vairāk saskatot mīnusus nekā plusus. Esam sprieduši, ka svarīgi saglabāt visas līdzšinējās izglītības iestādes. Novada veidošana būs saistīta ar centralizēšanu, lielāku birokrātiju, ilgāku informācijas apriti, tomēr svarīgi, ka katra skola turpinās pastāvēt kā atsevišķa juridiska vienība.”
Pedagogu sarunas liecināja, ka novada veidošana liks izdarīt korekcijas dažos principos, pie kādiem pieturējušies vadošie darbinieki. Izglītības vadītāji līdz šim gādājuši, lai saņemtu finansējumu un veiksmīgāk attīstītos tieši viņu vadītā iestāde – skola, bērnudārzs. Tagad redzams, ka lielā novadā dažkārt tālredzīgāk ir pacīnīties par līdzekļu ieguldījumu pašai lauku apvidus attīstībai, lai veidotos uzņēmējdarbība un darba vietas, būtu sakārtota komunālā saimniecība un ģimenēm nerastos vēlēšanās meklēt dzīvesvietu citur. Kur būs apdzīvotība, būs arī bērni un varēs pastāvēt skola. Savukārt skola ir tā, kas veicina sabiedrisko rosību un izaugsmi.
Komentāri