VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākais inspektors
Aizritējis vēl vienas īpatnējas ziemas pēdējais mēnesis, un laiks domāt par pavasari, par steidzami veicamajiem darbiem. Vispirms jau domas saistās ar ziemāju sējumiem, kā tie jutās siltajā bezsniega ziemā, cik daudz augu skārušas slimības un cik lielā mērā tās ir attīstījušās.
Janvāra otrajā dekādē Valsts augus aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistu veiktajā ziemāju sējumu apsekošanā konstatēts, ka kopumā tie jūtas labi. Pārbaudītajos ziemas rudzu sējumos izplatītākā bija graudzāļu miltrasa, kas vidēji skārusi 28% augu, slimības attīstības pakāpe samērā zema. Jāatzīmē gan lielā atšķirība dažādās vietās- sākot no laukiem, kur slimību nevarēja atrast, līdz laukiem, kuros bija inficēti visi augi.
Ziemas kviešu sējumos dominējošā slimība bija lapu pelēkplankumainība. Apsekotajos tīrumos inficēti bija vidēji 36% augu ar nelielu slimības attīstības pakāpi. 20% augu bija skārusi graudzāļu miltrasa. 25. februārī veiktajā ziemas kviešu lauku pārbaudē konstatēts, ka situācija diezgan strauji mainījusies. Pelēkplankumainības inficēto augu skaits sasniedz jau 80-95%. Iespējams, ka ziemāju sējumus vēl sagaida arī nelabvēlīgi laika apstākļi, kad siltajām dienām sekos naktis ar temperatūru krietni zem 0oC. Salīdzinoši lielais nokrišņu daudzums -lietus – un nesasalusī augsne ziemā veicināja barības vielu, it īpaši slāpekļa, izskalošanos no augsnes. Ziemāju sējumu virsmēslošanai pavasarī ar slāpekļa mēslojumu būs ļoti liela nozīme ražas palielināšanā.
Nedaudz par vasarāju graudaugu – auzu un miežu – nozīmīgāko kaitēkli: ievu-auzu laputi. Kā jau rāda šī kaitēkļa nosaukums, tam ir saistība arī ar ievām. Šo laputu savairošanās potenciāls ir ļoti augsts, gadā attīstās 12-14 paaudzes. Rudenī pēdējās paaudzes bezspārnu laputis dēj olas pie ievu pumpuriem, tāpēc uzskaitēs par raksturojošo lielumu kalpo olu skaits uz 200 ievu pumpuriem. 2008. gada ziemā šis skaitlis ir ļoti augsts – 85 oliņas. Ļoti lielus ražas zudumus ievu-auzu laputis auzu un miežu sējumos radīja 1988., 1992., 1999., 2002. gadā, kad ziemojošo olu skaits bija krietni mazāks. Vislielākais šis rādītājs bija 2007. gada ziemā – 188 oliņas, taču pagājušā gada laika apstākļi aprīļa 3. dekādē un maijā bija ļoti nelabvēlīgi laputu attīstībai. Maija 1. dekādē, kad temperatūra gaisā noslīdēja pat līdz -3,8o C, laputis vairumā aizgāja bojā.
Situācija, kāda 2008. gadā veidosies vasarāju graudaugu sējumos, lielā mērā būs atkarīga no laika pavasarī un augu aizsardzības pasākumiem, ja tādi būs vajadzīgi.
Savukārt 2007. gada vasarā augļu dārzu apskatēs, lai konstatētu augļu koku bakteriālo iedegu izplatību, radās iespaids, ka augļu koki ir vismazāk apkoptie kultūraugi. Ar maziem izņēmumiem var teikt, ka augļu dārzus nemēslo un netiek kopti zaru vainagi. Pārmērīgi sabiezinātajos vainagos veidojas daudz sīku ābolu, kuriem nepietiek barības vielu, ūdens un saules, kā rezultātā iegūst nestandarta, neizskatīgu un negaršīgu produkciju, kura turpat dārzā arī sapūst. Veicot diezgan nežēlīgu augļu koku vainagu retināšanu un dažreiz arī veco koku nozāģēšanu, iestādot jaunas šķirnes, varētu iegūt daudz kvalitatīvāku produkciju. Rastos arī vēlme to vairāk patērēt.
Ābeļu stādījumu apsekošana liecina, ka, pielietojot insekticīdus, varam būtiski izmainīt kaitēkļu sugu sastāvu dārzā. Miglojot augļu dārzus ar preparātiem, kas tieši neiznīcina augļu koku sarkano tīklērci, sākas tās ļoti strauja izplatība, jo ir iznīcināti tīklērces dabiskie ienaidnieki. Pārbaudītajos dārzos, kur insekticīdi netiek lietoti, ziemojošo tīklērces olu skaits vidēji bija 0,5 – 1 gab. 10 cm augļzariņu. Miglotajā stādījumā to skaits jau sasniedza vairākus tūkstošus 10 cm.
Komentāri