Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Padarīts daudz, šīgada plānu īstenošana vēl neziņā

Druva
00:00
29.02.2008
3

Pašvaldības darbība ir nepārtraukta, tās veikumu nevar iekļaut ne viena, ne pat vairāku gadu vērtējumā. Šogad turpinās agrāk iesāktais, tiek īstenoti projekti, top jauni plāni.

“Aizvadītajā gadā daudz ko izdarījām, iesākām, šogad turpinām,” par pagājušo gadu saka Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs.

Pērn pabeigta sporta zāles celtniecības otrā kārta. Uzcelta piebūve, kura savieno skolu ar sporta zāli. Tajā izvietoti mūsdienīgi fizikas, ķīmijas, zēnu un meiteņu darbmācības kabineti un bibliotēka. Pašvaldība pērn ieguldījusi vairāk nekā 120 tūkstošus latu, daļa vēl jāmaksā šogad. Valsts atbalsts bijis tikai 18 tūkstoši latu. Otrs lielākais īstenotais projekts – Piebalgas pamatskolas, kur izvietots rehabilitācijas centrs “Dzīves enerģija”, renovācija. Gada laikā ēkai nomainīti visi logi. Vecajai mājas daļai atjaunots jumts, izbūvēti sanitārie mezgli, kapitāli izremontēti ārsta, skolotāju, psihologa, direktora kabinets. Ar ZZS Saeimas deputātu atbalstu piesaistīta mērķdotācija pašvaldību pasākumiem -70 tūkstoši latu. Rehabilitācijas centrs

“Dzīves enerģija” telpu renovācijā ieguldījis 30 tūkstošus latu.

” Nav viegli pagājušā gadsimta sākumā būvētu ēku sakārtot atbilstoši mūsdienu prasībām, bet šis objekts ir nozīmīgs pašvaldībai un valstij. Latvijā ir tikai divas vietas, kur veic no atkarību veicinošām vielām cietušo pusaudžu rehabilitāciju un vienlaikus nodrošina iespēju iegūt pamatizglītību. Jaunpiebaldzēniem iestāde nodrošina 30 darba vietas,” stāsta pašvaldības vadītājs un piebilst, ka vēl vajag daudz naudas, lai paveiktu visu, kas nepieciešams. Šogad valsts piešķīrusi 50 tūkstošus latu, pašvaldība liks klāt savu naudu, lai ierīkotu attīrīšanas ietaises, sakārtotu kanalizācijas, ugunsdrošības un signalizācijas sistēmas, uzsāktu jaunā korpusa jumta seguma maiņu ar siltumizolāciju.

Pērn paveikts nozīmīgs darbs, ko atzinīgi novērtē ikviens pagasta iedzīvotājs – ielu apgaismojuma sakārtošana. Sakārtotas visas ielas, kurās apgaismojums bija ierīkots pirms gandrīz 30 gadiem un bija avārijas stāvoklī. Pilnībā nomainīta apgaismojuma armatūra, daļa kabeļu un balstu, darbi izmaksāja vairāk nekā 40 tūkstošus latu.

“Līdz ar to uzlabojusies satiksmes drošība. Bērni rītos un vakaros var droši iet mājās no mācībām un pulciņu nodarbībām,” uzsver Laimis Šāvējs un pastāsta, ka pēc iedzīvotāju ierosinājuma Gaujas ielā vēl apmēram 700 metru garumā tiks ierīkots apgaismojums. Uzsākta projekta izstrāde,

un šogad plānots darbus realizēt.

Pērn paveikti arī daudzi mazāki darbi un projekti. Par pašvaldības naudu, apmēram 18 tūkstošiem latu, atbilstoši mūsdienu prasībām izremontētas trīs klases vidusskolā un paplašinātas mākslas skolas telpas. Pagastmājā ērtākas darba telpas tagad ir bāriņtiesai, lauksaimniecības konsultantei un sociālās aprūpes speciālistei.

Mūzikas skola vairāk nekā trīs tūkstošus latu mūzikas instrumentu iegādei projektu konkursā ieguva no Kultūrkapitāla fonda, vidusskola “Comenius” projekta ietvaros piesaistīja 3,5 tūkstošus latu un skolas pārstāvji pabija pieredzes apmaiņā Anglijā, Turcijā. Šogad tiks īstenots kopīgs projekts ar Turciju par tradicionālo mākslu.

“Šīgada ieceres ir lielas, bet aizvien vairāk šķiet, ka to projektu īstenošanu, kuriem paredzēts ES līdzfinansējums, neizdosies uzsākt,” par šīgada plānu realizēšanu saka Laimis Šāvējs un tūlīt piebilst, ka ne jau pašvaldības vainas dēļ. “Latvijā tiek bremzēta ES finanšu izmantošana. Pašvaldība iesaistījusies Kohēzijas fonda atbalstītajā projektā “Austrumlatvijas upju baseina pašvaldību ūdenssistēmas sakārtošana”, bet Ministru kabineta noteikumus pieņēma tikai decembrī, tagad atkal pagarināts projektu pieteikšanas laiks, jūlijā, kā bija paredzēts, līgumu slēgšana nenotiks, ticamāk – oktobrī, novembrī. Nezinu, vai derēs jau izvērtēto konkursu rezultāti, varbūt nāksies rīkot jaunas iepirkuma procedūras. Bet inflācija ar katru dienu aug, viss kļūst dārgāks. Kohēzijas fonda atbalstā katram projektam finansējums ir fiksēts, inflācija jāsedz pašvaldībai, jo arī valsts pagājusi malā, līdzfinansējumu nedod,” par pašvaldības ikdienas riņķa danci stāsta Laimis Šāvējs.

Pērn Jaunpiebalgas pašvaldība ES lauku pašvaldību infrastruktūras atbalsta programmai izstrādāja kultūras nama rekonstrukcijas projektu. Tas izmaksāja 37 tūkstošus latu. “Kultūras nama atjaunošana ļoti nepieciešama. Patlaban, kad būvnieki ir bez darba, pašvaldība būtu gatava izsludināt konkursu, bet tad nevaram pretendēt uz ES finansējumu, jo darbus var sākt tikai, kad projekts apstiprināts. Ja 2006.gada rudenī skolas piebūves būvniecībai pieteicās tikai viena firma, tad tagad būtu desmit un darbu varētu izsolīt lētāk,” saka pašvaldības vadītājs. Diemžēl viss stāv uz vietas, nav zināms, kad būs MK noteikumi par šo līdzekļu sadali. Zināms vien tas, ka pēc noteikumu izdošanas mēneši trīs paiet, kamēr iesniedz projektus, piecus mēnešus izvērtē. “Gads būs galā. Atkal būs jāaktualizē projekts, jo beigsies tā derīguma laiks, bet viss būs kļuvis vēl dārgāks. Naudu -140 tūkstošus latu- pašvaldība saņems pēc projekta īstenošanas. Kāda būs šīs naudas vērtība pēc diviem gadiem?” domās dalās Laimis Šāvējs un piebilst, ka Jaunpiebalgai tik stratēģiski svarīgā autoceļa posma Jaunpiebalga – Gulbenes šoseja darbi arī kavējas.

“Diemžēl pašvaldību attīstību un finanšu piesaisti grūti plānot, uz

valsts atbalstu un ieinteresētību nevar paļauties,” pārliecinājies Jaunpiebalgas pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
8

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
9

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
20

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
29
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
269

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
69
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi