Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

No atrastas lauskas līdz “Trauslajam mantojumam”

Sarmīte Feldmane
05:11
16.05.2024
47
Porcelans

Skaisti. Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste Kristīne Šilkina ir teju nepamanāma. FOTO: Sarmīte Feldmane

Lielstraupes pilī pavasara saule caur logiem atmirdz porcelāna traukos. Vairāk nekā 400 priekšmetus izstādei “Trauslais mantojums” atnesuši vairāk nekā 30 Straupes un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.

“Viss sākās ar to, ka talkojot pie ķirša koka atradām skaistas apakštasītes lausku,” stāsta Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste Rudīte Vasile. Tā izrādījās no pasaulē pazīstamās firmas “Villeroy & Boch” ražojumiem.    Tad Mārtiņš Zelmenis,    kaimiņmājā ierīkojot puķu dobi, atrada Kuzņecova fabrikas ražojumu lauskas. Strau­piete Anda Alsberga, ieraugot pilī traukus, kas savākti ikdienas lietošanai, vien pabrīnījusies, ka tādas vērtības izmanto ikdienā. “Tā vārds pa vārdam, līdz viņa teica: “Atvērsim acis uz to, kas mums gandrīz katram ir, bet ko mēs neredzam”. Tā radās ideja, ka Lielstraupes Pils biedrība varētu sarīkot porcelāna izstādi,” atklāj R.Vasile. Sociālajos tīklos aicināja atnest to, kas mājās saglabājies. Rudīte smej, ka vislielākās vērtības ir zem puķu podiem. Tasītes, bļodiņas, kuras it kā savu laiku nokalpojušas, tiek praktiski izmantotas.

Liels bija pārsteigums par atsaucību un ieinteresētību. Teju katrs trauks līdzi nesa savu stāstu. “Kad 1899.gadā piedzima mana vecāmamma, viņai mamma    uzdāvināja cukura graudu karoti, kas izgatavota 19.gadsimta beigās.  Kad 1940.gadā piedzima mana mamma, viņai uzdāvināja “Jessen” firmas kafijas tasīti, ražotu 20.gados, un cukura karotīti. Tasīti un karotīti saņēmu no savas mammas un visus gadus rūpīgi glabāju,” tāds ir straupieša Ilmāra Šteinberga stāsts.

Andra Kalniņa no Līgatnes izstādei nodevusi ziediem rotātu lielu krūzi. Mājinieki vien noteikuši, ka šovasar paliks bez ķīseļa, jo kur gan to tagad lies. Pirms tam vecaistēvs krūzē katru rītu uzlējis miežu – cigoriņu kafiju un tad sau­cis pa visu māju: “Mamm, kopijs gatavs!”   

Dace Lediņa no Siguldas    atvedusi lielu sāls trauku ar koka vāku, kurā aizvien glabājas sāls. Kāds atnesis kaķa ūdens bļodiņu, kas, izrādās, ir Kuzņecova fabrikas porcelāns. Un servīzes “Vik­torija”, “Ping-Pong”, “Lai­ma”, “Tauta”, “Maija”, “Ru­benss”, “Karīna”, “Māra”, “Laimdota”, “Ausma”, “Daina” un daudzas citas,    kas ražotas Latvijā.

“Gan tie, kuri atnesa traukus, gan izstādes apmeklētāji ir pārsteigti, ka ikdienā izmantojuši porcelāna šķīvjus, krūzītes,” teic    Lielstraupes pils tūrisma informācijas speciāliste    Kristīne Šilkina un rāda šķīvīti, no kura bērnībā ēda putru. “Mamma uzstāja – kad izēdīšu, ieraudzīšu zaķīti. Lūk, bļodiņa, kurā svētkos vienmēr lika rasolu. Esmu pārsteigta, ka tie ir porcelāna trauki. Un ne jau tikai es,” saka Kristīne.

Kad māju bēniņi bija izrevidēti, trauku skapji pārskatīti, pilī sanestos trauku simtus novērtēja Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana    Veinberga. “Viņa katram mazākajam trauciņam, krūzītei noteica, kad un kur ražots, arī mākslinieku vārdus. Te ir daudz lietu, kurām muzejiska vērtība, bet kuru    nav krājumā,” pastāsta R.Vasile un piebilst, ka apbrīno porcelāna cienītāju zināšanas un aizraušanos. Neticējusi, ka tik daudzus tas interesē.

Andas Alsbergas ģimenē arī vedekla un mazmeita Elza interesējas par porcelānu. Ģimenes lepnums ir servīze “Elza”, bet pati Elza krāj porcelāna lapsas.    Straupieši Madara un Nauris Reinhardi izstādei uzticējuši gan porcelānu no Sostu ģimenes trauku skapja Drabešu pagastā, gan no Reinhardu Straupē.

Izstādes atklāšana bija porcelāna cienītāju tikšanās un izziņas reize par porcelānu. Māksliniece    Dace    Blūma dalījās stāstos par Rīgā ražotā porcelāna unikalitāti, vērtību un veselīgumu. Pati strādājusi Rīgas porcelāna fabrikā. “Porcelāns – tas ir māls, fajanss, akmens masa. Tad porcelāns, kas nav porains, tiek apdedzināts 1400 grādos. Arī Ķīnā porcelānu vērtē ne pēc causpīdīguma, bet skaņas, kas raksturo tā trauslumu. Jo dzidrāka skaņa, jo augstākas kvalitātes izstrādājums,” skaidroja māksliniece. Der arī zināt, ka  katra fabrika savu produkciju iezīmēja ar zīmogu trauka apakšā, ar porcelāna marku. Tajā varēja iekļaut ne tika rūpnīcas logo, arī informāciju par izstrādājuma šķiru, ko atklāja zīmoga krāsa, arī autoru un vai prece paredzēta vietējam vai eksporta tirgum.

“Pēdējos gados daudzi apnikušie padomju laika trauki izmesti, tāpat arī vēl vecāki. Bet pirms izmet, vērts paskatīties zem tasītes vai šķīvja, vai tur nav Kuzņecova, Jessena vārds vai burti RPFF, RPR… Tad ar atradumu var papildināt izstādi,” saka R.Vasile un uzsver, ka tā nav tikai atmiņu izstāde. Tā ir kā krāšņa, apbrīnas vērta buķete, kas pārsteidz ar formu daudzveidību, eleganci, mūsdienīgumu, zīmējumu kvalitāti. Buķete, kas piešķir krāsas gan Latvijas vēstures, gan mūsu ģimenes stāstam. Un vairo lepnumu, kā cauri gadsimtiem Latvijā prata ražot ko tik trauslu un skaistu kā porcelāns.

Porcelāna entuziasti sestdienās labprāt pastāstīs vairāk. Sestdien Lielstraupes pilī varēs satikt porcelāna kolekcionāri Andu Als­bergu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rīgas iela. Tava. Mana. Mūsu

00:00
19.05.2024
8

Par to, kādai Cēsu vecpilsētā būt Rīgas ielai, ko ierobežot, ko veicināt, aizvien izskan dažādi viedokļi. Cēsu novada dome saņēmusi 93 fizisku un juridisku personu parakstītu iesniegumu. Tajā izteikti lūgumi gan atcelt pašvaldības Satiksmes drošības komisijas lēmumu, ka no Piebalgas ielas nedrīkst iebraukt vecpilsētā, kā arī nodrošināt , lai pašvaldības mājaslapā būtu publicēti pašvaldības komisiju […]

Māsu dienā labbūtība, skaistums un veselība

00:00
18.05.2024
17

12.maijs ir Starptautiskā medicīnas māsu diena, kad īpaši sveic, godina un paldies saka medicīnas māsām. Šiem profesionāļiem ir būtiska loma veselības aprūpē un ārstniecības komandā. Šogad Māsu dienas moto Cēsu klīnikā bija “Mēs plauksim”, īpaši domājot par medicīnas māsu labsajūtu. Klīnikas pārstāve Dace Valnere uzsver: “Tas ir svarīgi, jo fiziski atpūtusies, iepriecināta un laimīga māsa […]

Gulbenes novadā autovadītājs 1.27 promiļu reibumā bēg no policijas

14:51
17.05.2024
23

Vakar, 16.maijā, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas, patrulējot ar dienesta automašīnu, Gulbenes pilsētā pamanīja kādu automašīnu “VW Golf”, kuras vadītājs nelietoja drošības jostu. Lai pārtrauktu likuma pārkāpumu, policijas amatpersonas nolēma to apturēt, taču tās vadītājs uzsāka bēgšanu. Izrādās, viņš pie automašīnas stūres bija sēdies 1.27 promiļu reibumā un, jāpiemin, ka […]

Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

00:00
17.05.2024
50

Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai. Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un […]

Policija Limbažu novadā aptur motociklistu, kurš brauca ar ātrumu 154 kilometri stundā

21:44
16.05.2024
20

Vakar, 15. maijā, pusdienlaikā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas amatpersonas Limbažu novadā, Liepupes pagastā, veicot satiksmes uzraudzību, apturēja motocikla vadītāju, kurš pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Valsts policijas amatpersonas, veicot ierasto patrulēšanu, uz autoceļa Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži) 64. kilometrā pamanīja kādu motociklu, kas ievērojami pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu. Policisti […]

Kad dabas balss ir atslēga

21:23
16.05.2024
21

Dzērbenē satikās Latvijā pazīstamās cimdu adītājas Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas draugi, talanta cienītāji un viņas radošā ceļa turpinātāji. Savulaik viņa teikusi: “Svētki ir tad, kad satiekas cilvēki!” Jettes simtgade noteikti ir tā reize, tāpat kā iepriekšējos pavasaros maijā, Jetes dienā. Jau vairākus gadus Dzērbe­nē, atceroties talantīgo cimdu adītāju, rīko izstādi. Šoreiz to veido 170 […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi