Lai arī rudens liegums upēs turpinās līdz gada beigām, Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs norāda, ka var apkopot rezultātus. Tie šogad pieticīgi, jo rudens bijis ļoti īpatnējs. Uldis Lencbergs vērtē, ka viņa darba 25 gados nekas līdzīgs nav redzēts: “Nārsts sākās ļoti vēlu, jo upēs nebija ūdens. Kad ūdens līmenis pacēlās, zivis ienāca un apmēram nedēļu bija labs nārsta laiks. Šajā laikā notika aktīvi reidi, noformējām četrus administratīvā pārkāpuma protokolus. Kumadas upē aizturēti divi malu zvejnieki, viens no viņiem ar žebērkli, kuram arī noformēts administratīvais protokols. Ieriķu upē fiksējām trīs maluzvejniekus, divi aizmuka, vienu, kuram bija arī žebērklis, aizturējām. Pie Līgatnes Gaujā aizturēts viens maliķis ar trijiem tīkliem, un kopumā šiem trim aizturētajiem uzlikts naudas sods 1060 eiro. Vēl viens protokols noformēts kādam makšķerniekam, kurš lieguma laikā spiningoja Gaujā pie Siguldas. Viņam soda apmēru noteiks Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti. Kopumā izņemti apmēram desmit tīkli. Nebija signālu, ka kāds būtu ar elektrību mēģinājis tikt pie loma. Nevaru teikt, ka nebija, taču zināmo elektriķu pēdas nekur nemanījām.”
Reidos iesaistījās arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, Makšķernieku asociācijas mobilā grupa, Gaujas ilgtspējīgās attīstības biedrības pārstāvji, personīgi Līgatnes novada pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins, arī Līgatnes novada pašvaldības policija un Pārgaujas novada vides inspektors.
U. Lencbergs atzīst, ka patlaban grūti spriest par nārsta rezultātiem, jo duļķainais ūdens un augstais līmenis neļauj to konstatēt. Citus gadus, apskatot nārsta vietas, varēja secināt, kāds bijis nārsts, šobrīd atliek gaidīt, kad “BIOR” veiks monitoringa pētījumus Gaujā un Braslā.
“Kad ūdens līmenis cēlās, ūdens bija arī pavisam mazās upēs, zivis ienāca arī tur, kļūstot par vieglu ieguvumu, un nācās dzirdēt par šādiem gadījumiem. Cilvēkiem jāapzinās, ka viņi šādi aplaupa arī sevi. Ja ļautu iznārstot, zivis pēc gadiem ienāktu atpakaļ, taču, ja zivis noņem pirms nārsta, nebūs, kam nākt, upīte paliks tukša,” skaidro U. Lencbergs.
Liegums turpinās līdz 31.decembrim (ieskaitot), un šajā laikā Gaujā spiningot nedrīkst. Pēc gadu mijas to varēs darīt, taču jāatceras, ka lašveidīgās zivis paturēt nedrīkst, tās jālaiž vaļā.
“Ir cerība, ka nākamajā gadā Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība sakārtos visus dokumentus un nākamajā rudenī licencētā makšķerēšana vismaz testa režīmā Gaujā būs,” saka U. Lencbergs.
Viņš norāda uz vēl kādiem pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ezeros, kuros labi ķeras mazizmēra līdaciņas: “Saņemam informāciju, ka cilvēki patur šīs līdaciņas, lai gan noteikumi atļauj paturēt tikai no 50 cm garuma. Aizturējām kādu makšķernieku ar deviņām līdakām, no kurām četras bija mazizmēra. Viņš neslēpa, ka ķēries ļoti labi, iekritis azartā, piemirstot, ka drīkst paturēt tikai piecas mēra līdakas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem līdakas pamattakse noteikta 29 eiro, bet, ja tā iegūta nelikumīgi, koeficients ir trīs.”
Komentāri