Nekustamajiem īpašumiem rekordu pusgads

Šis gads nekustamo īpašumu tirgū iezīmē divas pretējas tendences. Piesardzīga gaidīšana un ļoti neliels darījumu skaits gada pirmajā pusē, kam sekoja strauja aktivitātes palielināšanās jūlijā un turpmākajos mēnešos.

Par situāciju un tendencēm nekustamo īpašumu tirgū Cēsu novadā, Vidzemē un arī kopumā Latvijā stāsta Nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Vidzeme” vadītājs Ivo Teļesņikovs.

-Gads tiešām ir interesants. Līdz jūlijam stagnācija ar mazu darījumu skaitu, bet vasaras otrajā pusē situācija krasi mainījās un klienti interesējās gan par dārgiem, gan lētākiem īpašumiem Cēsīs un laukos. Lielāko banku analītiķi, apkopojot informāciju, jau vasaras nogalē konstatēja, ka augusta pirmajā nedēļā darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū bija lielākais visā gadā un jau sasniedza 2018. – 2019.gadu, tātad līmeni, kāds bija pirms kovida pandēmijas. Darījumu skaita pieaugums bija ļoti iespaidīgs – 60%.
Vēl viena gada otrās puses iezīme – notikuši vairāki pēdējo gadu dārgākie darījumi gan laukos, gan pilsētā. Amatciemā ārvalstnieks iegādājās dzīvojamo māju par vairāk nekā 800 tūkstošiem eiro.    Māja Raiskuma pagastā pārdota par vairāk nekā 300 tūkstošiem, privātmāja Siguldā par vairāk nekā 400 tūkstošiem. Cēsīs biroja telpas par nepilniem 200 tūkstošiem un neremontēts trīsistabu dzīvoklis par 65 tūkstošiem.

Protams, uzreiz rodas jautājums, kas šādu aktivitāti izraisīja. Viens no iemesliem ir    ERIBOR procentu likmes lēns, bet stabils kritums. Vēl, iespējams, jaunās INDEXO bankas ienākšana tirgū, jo arī citas kredītiestādes sāka klientiem piedāvāt elastīgākus hipotekāro kredītu risinājumus, to­starp arī īpašumu iegādei laukos. Taču tas, ka vairāk nekā puse klientu, veicot darījumus, izmantoja savus uzkrājumus vai ienākumus no citu nekustamo īpašumu pārdošanas, vedina domāt, ka cilvēki gaidīja nosacītu epidemioloģisko, ekonomisko un ģeopolitisko stabilitāti, lai beidzot piepildītu savas ieceres.

Vēl viens faktors, kas pozitīvi iespaido nekustamo īpašumu tirgu, ir pieaugusī ārvalstu privātpersonu un uzņēmēju interese. Zemi māju būvniecības projektiem pērk igauņu attīstītāji. Pagaidām darījumi pārsvarā notikuši Rīgā, bet nekustamo īpašumu cenas kaimiņvalstī ir augstākas nekā Latvijā un, iespējams, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos nav tik augsts, tāpēc mūsu tirgus viņiem ir interesants.
Savukārt Cēsīs, tāpat arī Siguldā un Valmierā, izjūtams dzīvojamās platības deficīts. Pie­prasījums ir    augsts, bet piedāvājums neliels. Tāpēc    dzīvokļu cenas arī sērijveida ēkās, īpaši, ja tās ir renovētas, stabili turas Rīgas mikrorajonu cenu līmenī.

Noturīga ir arī interese par īpašuma iegādi laukos. Tur gan liela nozīme ir arī blakus faktoriem. Piemēram, ja vairāk nekā desmit kilometru jābrauc pa zemes ceļu, klients kļūst domīgs. Būtiski cenu ietekmē ainava, upes vai ezera tuvums, arī īpašuma sakoptība. Nesen kaimiņu novadā veiksmīgi pārdevām īpašumu, kur bija palikusi tikai mājvieta un viss ieaudzis krūmos. Iepriekš īpašnieks nespēja to pārdot, kaut prasīja samērā nelielu cenu. Noorgani­zējām krūmu novākšanu un šķeldošanu, lauksaimniecības zemes iekopšanu, diezgan drīz izdevās īpašumu pārdot par gandrīz divas reizes lielāku cenu, nekā bija sākotnēji noteiktā. Tāpat jāapzinās, ka liela vērtība ir vecajiem lauk­akmeņu pamatiem. Tos ļoti novērtē, un nereti jaunie saimnieki dzīvojamo māju būvē uz vecajiem kūts vai klēts laukakmeņu pamatiem.

Pārsteidzoši, bet arī tik nelielā pilsētā kā Cēsis pieprasījumu un arī dzīvokļa cenu iespaido arī rajons, kurā māja atrodas. Bēr­zaines, Cīrulīšu un Lenču ielas kvartālos tas ir nedaudz zemāks. Viestura ielas rajonā vidējs, bet Valmieras un Leona Paegles ielu kvartālos nedaudz augstāks. Ārpus konkurences ir labi uzturētas pirmskara    mājas vecpilsētā, pilsētas centrā, kas ir pamatīgas būves.

Noturīga pēdējo gadu tendence ir pieaugošs pieprasījums pēc nelieliem mājokļiem. Vienas, divu istabu dzīvokļi vai privātmājas ar nelielu platību un cenu līdz 150 tūkstošiem eiro. Pārdot četru istabu dzīvokli mājas augšējā stāvā vai plašu privātmāju nu jau kļūst izaicinoši. Pērkot īpašumu, cilvēki rūpīgi izvērtē, kādas būs tā uzturēšanas izmaksas.

Pieaugusī aktivitāte un pieņemamie kreditēšanas piedāvājumi radījuši situāciju, kad dzīvokļa iegāde jau kļūst izdevīgāka par tā ilgtermiņa īrēšanu. Domāju, šis faktors arī ietekmēs turpmākās aktivitātes nekustamo īpašumu tirgū.