Uz Cēsu rajona ceļiem 2005. gadā bojā gāja 26 cilvēki, 2006. gadā 20, bet pērn 17. Statistika liecina par situācijas uzlabošanos, tomēr Valsts policijas Cēsu rajona ceļu policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andris Pāže uzskata, ka problēmas uz ceļiem turpina pastāvēt. Šā gada nepilnos divos mēnešos rajonā bojā gājuši jau četri cilvēki, tai skaitā divi gājēji, notikušas 23 avārijas ar cietušajiem. Problēmas visās valstīs vienādas
Gada nogalē A.Pāže piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu konferencē par satiksmes drošību: “Visur problēmas ir vienādas – ātrums, alkohols, drošības jostas un agresīvā braukšana. Latvijā šim sarakstam pievienojas arī gājēji, kuri pārvietojas pa neapgaismotiem ceļiem un nelieto atstarojošos elementus.”
A.Pāže atzina, ka citu valstu pārstāvji nav sapratuši, kādēļ Latvijā nelieto atstarotājus. ES valstīs jau maziem bērniem atstarojošie elementi tiek piestiprināti pie apģērba vai rūpnieciski tajā iestrādāti. Visi saprot, ka tas ir nepieciešams, jo garantē drošību.
Vērtējot satiksmes negadījumos mirušo gājēju skaitu Latvijā, A.Pāže uzsver, ka situācija ir traģiska, jo pērn vidēji katru trešo dienu bojā gāja viens cilvēks. Lielākoties paši gājēji ir apdraudējuši savu dzīvību, jo nav lietojuši atstarotājus, atradušies uz ceļa braucamās daļas, turklāt daudz mirušo un ievainoto bijis alkohola reibumā.
A.Pāže uzsvēra, ka problēma ir arī auto vadītāju vienaldzīgā attieksme: „Autovadītāji taču varētu turēt mašīnā pāris atstarotāju un, redzot tumšo gājēju, iedot viņam to, vismaz paskaidrot, ka viņu nav iespējams redzēt.”
Vairākus gadus Latvija satiksmes negadījumu skaita ziņā bijusi viena no līderēm ES, pašlaik situācija uzlabojusies, mūsu valsts ierindojusies vidus līmenī. Tagad viena no valstīm ar lielāko negadījumu skaitu ir Lietuva.
A.Pāže skaidro, ka, piemēram, Portugālē, palielinot sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, negadījumu skaits samazinājies par 57 procentiem. A.Pāže uzskata, ka arī Latvijā ļoti stingri sodi uzlabotu situāciju uz ceļiem, tomēr piebilst, ka daudz lielāka nozīme ir soda punktu palielināšanai, jo daudzus naudas sodi nebaida. Liela nozīme Portugālē un citās ES valstīs bijusi stacionāro foto radaru ieviešanai. Foto radari ir gandrīz visās ES valstīs, bet Latvi-jā tas vēl ir tikai darbs priekšdienām.
Nelaime var notikt arī ceļā no veikala uz mājām
„Lielākoties negadījumu iemesli ir atļautā ātruma pārsniegšana, ātruma nepareiza izvēle, ceļa zīmju neievērošana un satiksmes noteikumu nezināšana. Bieži avārijas notiek krustojumos,” skaidro A.Pāže un vērtē, ka negadījumu skaits palielinās svētkos. Vairāk nelaimju notiek arī karstā, miglainā, lietainā un sniegainā laikā: „Laika apstākļi mainās pa stundām. Vienubrīd ceļš var būt slapjš, bet tad, pazeminoties temperatūrai– slidens, bet nereti cilvēki tam nav gatavi.”
Autovadītāji likstās vainojot policiju, ceļu uzturētājus, taču par savu atbildību piemirstot, vērtē A.Pāže: „Nedomāju, ka notiktu tik daudz avāriju, ja autovadītājs izvēlētos laika un ceļa apstākļiem atbilstošu ātrumu.” Bieži vien autovadītāji, kuri iekļuvuši avārijā lietainā, slidenā laikā, stāstot, ka braukuši ar atļauto ātrumu 90 km stundā, bet A.Pāže skaidro, ka šādos apstākļos jābrauc lēnāk.
Aizvien aktuāla problēma ir arī dzērājšoferi. Šogad aizturēti jau 36. Šis ir jautājums par sabiedrības atbildību, jo apkārtējie varētu nepieļaut iedzērušā autovadītāja sēšanos pie stūres, uzskata rajona ceļu policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs.
A.Pāže uzsver, ka tiesai, izskatot materiālus par braukšanu alkohola reibumā, pārkāpēji būtu jāarestē nekavējoties. Tāpat viņš uzskata, ka šiem pārkāpējiem jau uz ceļa vajadzētu konfiscēt transporta līdzekli, turklāt, “ja mašīnas īpašnieks to kādam ir iedevis braukšanai, tad viņš ir līdzatbildīgs” .
Cietušo skaitu lielā mērā ietekmē drošības jostu nelietošana, vērtē A.Pāže, piekrītot, ka jostas tomēr tiek izmantotas vairāk nekā agrāk. Bet cilvēki, kas nav lietojuši jostu, lielākoties atrunājoties, ka aizmirsuši, ka vajadzējis aizbraukt tikai līdz veikalam. A.Pāže: “Ja cilvēks aizmirsis uzlikt jostu, tas nozīmē, ka aizmirsti ir arī noteikumi. Ja nav aplikta drošības josta, sadursmē notiek trieciens un tiek gūti ievainojumi, turklāt tos gūst gan priekšējā, gan aizmugurējā sēdeklī sēdošie. Daudzi uzskata, ja ātrums ir 30 km stundā, josta nav vajadzīga, bet ir pierādīts, ka jau mazā ātrumā, neizmantojot jostu, tiek gūti savainojumi. Taču, ja pretī braucošie transporta līdzekļi katrs pārvietojas ar 50 km stundā, tad frontālā sadursmē ir jau 100 km stundā.”
Kā problēmu A.Pāže izvirza arī to, ka: “vecāki pieradina bērnus pārkāpt noteikumus. Piemēram, reizēm var redzēt, ka pie stūres sēž tēvs, bet viņam klēpī divgadīgs, trīsgadīgs bērns, kas groza stūri. Pirmkārt, mazajam tiek dots signāls par noteikumu pārkāpšanu, otrkārt, ja notiks nelaime, pirmais cietīs bērns. Diemžēl cilvēki sāk domāt tikai tad, kad negadījums jau noticis.”
Agresīva braukšana ir jebkuru ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana
Cēsu rajons pērn bija otrajā vietā pēc sodīto agresīvo braucēju skaita. „Agresīvā braukšana – tāda rīcība, kas apdraud pārējos satiksmes dalībniekus – būtībā ir jebkura ceļu satiksmes noteikumu punkta pārkāpšana, neskaitot drošības jostu lietošanu un gaismu neieslēgšanu,” uzskata A.Pāže, atzīstot, ka pagaidām gan sabiedrība agresīvo braukšanu lielākoties uztver šaurā nozīmē – kā ļoti ātru braukšanu, apdzīšanu neatļautās vietās.
Tomēr A.Pāže vērš uzmanību, ka, jau pārkāpjot ātrumu par 30 km stundā, autovadītājs ir nervozs un transporta līdzekli vada agresīvi, apdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Agresīvā braukšana var izpausties arī tad, kad autovadītājs no nepareizās joslas vai nepareizās
vietas veic nogriešanās manevru. A.Pāže skaidro, ka agresīva braukšana ir arī apdzīšana krustojumā, ko regulē luksofors. Šādi gadījumi bijuši Cēsīs, Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā.
Agresīvie braucēji ir bīstami visiem satiksmes dalībniekiem, tādēļ sodīšanai par šo pārkāpumu tiks pievērsta aizvien lielāka uzmanība.
Komentāri