Par narkotisko vielu izplatīšanu un lietošanu šogad Cēsīs aizturētas vairākas jauniešu grupas, informēja Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldē.
Pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba apstiprināja, ka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) Vidzemes reģionālās nodaļas darbinieki kopā ar rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas darbiniekiem aizturējuši vairākus jauniešus. Pašlaik notiek ekspertīzes un materiālu tālāka izskatīšana. Sastādīti arī vairāki protokoli jauniešiem par atrašanos sabiedriskā vietā narkotisko vielu reibumā. J. Goba atzīst, ka šis ir pirmais gads, kas iesācies ar tik daudzām aizturēšanām.
ONAP Vidzemes reģionālās nodaļas priekšnieks Raimonds Kronbergs vērtē, ka Cēsis ir otra lielākā Vidzemes reģiona pilsēta, nākamā pēc Valmieras, tādēļ arī narkotiku problēma ir daudz aktuālāka nekā mazajās pilsētās un attālākos lauku apvidos. Tomēr Cēsu rajonā administratīvo pārkāpumu skaits, kas saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos un lietošanu, ir trīsreiz mazāks nekā Valmieras rajonā. Taču gan R.Kronbergs, gan J. Goba vērš uzmanību, ka Valmierā statistiku palielina arī narkotisko vielu lietošanas un realizācijas gadījumi cietumā.
Lai gan nereti tiek diskutēts par narkotiku iegādāšanās iespējām un lietošanu klubos, R.Kronbergs uzsver, ka reģionā par narkotisko vielu realizēšanu izklaides vietās aizturēta nav neviena persona: “Protams, neizslēdzu tādu iespēju, tomēr klubus Vidzemē nevar salīdzināt ar klubiem Rīgā, arī pēc apmeklētāju skaita. Mazajos klubos narkotisko vielu realizācija būtu pārāk uzkrītoša. Klubu īpašnieki un apsardze ir ieinteresēti situāciju uzraudzīt. Viņi saprot, ja tiktu pierādīts, ka klubā tirgotas narkotikas, sankcijas vērstu arī pret viņiem. Un jāņem vērā, ja kādā klubā konstatēti cilvēki narkotisko vielu reibumā, tas vēl nenozīmē, ka narkotikas iegādātas klubā.” Lielākoties cilvēki, kuri klubos aizturēti narkotisko vielu reibumā, tās lietojuši jau pirms izklaides vietas apmeklējuma vai arī narkotikas paņēmuši līdzi.
R.Kronbergs vērtē, ka situācija Latvijā un arī reģionā ir sarežģīta. Reģistrēto lietotāju un dažādu likuma pārkāpumu, kas saistīti ar narkotiskajām vielām, skaits pieaug. To gan R.Kronbergs saista arī ar policijas pastiprināto uzmanību pēdējos gados. Viņš uzskata, ka statistika par sāktajiem kriminālprocesiem un administratīvo pārkāpumu protokoliem ir tikai viena medaļas puse. Ar narkotikām saistītie nodarījumi ir slēpti, un statistikas dati atklāj policijas aktivitāšu rezultātus. Patieso situāciju iespējams vien prognozēt.
2006. gadā valstī reģistrēts 1021 ar narkotiskajām un psihotropajām vielām saistīts noziedzīgs nodarījumus, 2007. gadā jau 1470. Pērn Vidzemē reģistrēti 60 šādi noziedzīgie nodarījumi, tai skaitā Cēsu rajonā – 15. Turklāt 73 personām reģionā uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietas par narkotisko vielu lietošanu, tai skaitā 12 Cēsu rajonā, 43 Valmierā.
R.Kronbergs skaidro, ka kopumā no reģistrētajiem noziegumiem, kas saistīti ar narkotiskajām vielām, trešā daļa ir par narkotisko vielu realizāciju, iegādāšanos vai glabāšanu realizācijas nolūkos, trešā daļa – par narkotisko vielu iegādāšanos nelielā apmērā un glabāšanu, tikpat daudz par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma.
Pieaug arī reģistrēto lietotāju skaits. Ja 2006. gadā pie kriminālatbildības sauktas 3160, tad 2007. gadā jau 4570 personas. 57% ir personas vecumā no 21 līdz 30 gadiem, 20% vecumā no 31 – 40 gadiem, 7% personas, kas vecākas par 40 gadiem un 2% vecumā līdz 18 gadiem. Negatīva ir tendence palielināties nepilngadīgo jauniešu skaitam, kuri lieto narkotiskās vielas. Par laimi, reģionā no pārdozēšanas pagaidām neviens nav miris. Bet pērn Vidzemē uzsākti divi kriminālprocesi par narkotisko vielu ievadīšanu organismā pret personas gribu.
Jautāts, kādas ir izplatītākās narkotiskās vielas, R.Kronbergs atklāj, ka tendences ir nemainīgas. Liels ir pieprasījums pēc marihuānas un sintētiskās grupas narkotikām, piemēram, amfetamīna, metamfetamīna un MDMA tabletēm. Uzsākti kriminālprocesi arī par haluciogēnām sēnēm. Kokaīns ir konstatēts, tomēr reģionā pagaidām tā esot pārāk dārga narkotika. R.Kronbergs uzskata: “Cilvēki kļūst turīgāki, un vairāk tiek lietotas arī narkotikas. Pirms desmit gadiem tās lielākoties lietoja tikai cilvēki, kuri jau vairākkārt pabijuši cietumā. Viņi no magonēm paši gatavoja narkotikas, bet par sintētiskām narkotikām vispār nekas nebija dzirdēts.”
R.Kronbergs atklāj, ka nereti narkotikas iegādājas ar paziņu starpniecību. Notiek cilvēku migrācija no vienas pilsētas uz otru, gan mainot dzīvesvietu vai darbu, gan studējot, gan arī izklaidējoties, tādēļ bieži vien narkotiskās vielas no Rīgas atceļo uz reģionu. Tomēr pastāv arī organizētas grupas, kas nodarbojas tieši ar narkotisko vielu piegādāšanu un realizēšanu, arī nepilngadīgajiem. Pērn Vidzemē aizturētas vairākas stabilas grupas, tai skaitā viena no tām Cēsīs. R.Kronbergs skaidro, ka šādām grupām mērķis ir gūt peļņu no narkotisko vielu pārdošanas, izveidota narkotiku tirdzniecības sistēma, tomēr R.Kronbergs uzsver, ka: “pie mums narkobaronu nav”.
Narkotiku lietotāju skaita palielināšanās tendenci R.Kronbergs saista arī ar sabiedrības bezatbildību: “Kamēr narkotiku problēma neskar ģimeni un draugus, tikmēr cilvēki ir pārāk toleranti pret lietotājiem.” R.Kronbergs negatīvi vērtē arī žurnālos un presē lasāmo informāciju par šovbiznesa aizkulisēm, kad zvaigznes atklāj, ka lietojušas narkotikas un ka bijis forši: “Tas pozitīvi neietekmē valsts noteikto prioritāti – cīņu ar narkotikām. Tieši pretēji – narkotikas tiek popularizētas. Jaunietis nodomā – ja jau šovbiznesa pārstāvji lietojuši, kādēļ gan arī es to nevarētu. Liela problēma, ka jaunieši narkotiku pamēģināšanu uzskata par modernu un foršu. Viņi domā, ka tas nav nekas pretlikumīgs.”
R.Kronbergs turklāt atzīmē, ka jau par vienu narkotisko vielu lietošanas reizi iestājas administratīvā atbildība. Par gada laikā atkārtotu lietošanu – kriminālatbildība. Tā ka narkotiku pamēģināšana, kas izteikta jauniešu vidū, var kļūt par nepatīkamu zīmogu biogrāfijā. Par uzcienāšanu un arī starpniecību narkotiku piegādāšanā bez atlīdzības iestājas kriminālatbildība: “Sodi par narkotisko vielu lietošanu, realizāciju un glabāšanu Latvijā ir vieni no bargākajiem.”
R.Kronbergs vērš uzmanību vēl vienai problēmai – narkotiku lietošana nereti notiek grupās. Injicē nereti ar kopīgu šļirci, kas palielina inficēšanās risku ar hepatītu, arī AIDS.
R.Kronbergs uzskata, ja jaunieši izprastu narkotiku kaitīgumu, problēmas mazinātos, jo lielākā daļa narkotiku lietotāju ir vecumā līdz 30 gadiem: “Ja nebūs lietotāju un pieprasījuma, nebūs arī piedāvājuma un piegādātāju.”
Arī Latvijā izskanējušas diskusijas par tā saucamo vieglo narkotiku, piemēram, marihuānas, legalizāciju, kā piemēru minot Holandi. R.Kronbergs uzsver, ka Latvijas sabiedrība tam nav gatava: “Nedrīkst pieļaut situāciju, kāda novērojama daudzviet Eiropā, kad cilvēkiem pat uz ielas piedāvā narkotikas. Tas nav normāli.”
R.Kronbergs prognozē, ka atklāto gadījumu skaits kļūs aizvien lielāks. Gan tādēļ, ka problēma kļūst aizvien aktuālāka, gan arī tādēļ, ka policijas struktūras, tai skaitā teritoriālās un arī specializētās apakšvienības, mērķtiecīgi strādās šajā jomā.
Komentāri