Mājdzīvnieku barības un veterināro pakalpojumu cenas kāpušas par vidēji 15 procentiem.
Atkarībā no tā, kāda auguma ir četrkājainais draugs – rējējs, atkarībā no tā, cik veselīgs ir ņurrātājs un čivinātājs jūsmājā, tiek rēķināti izdevumi, kas katru mēnesi jāparedz mīluļa barošanai, veselības uzturēšanai, izklaidēšanai jeb lutināšanai.
“Druvas “ satiktie cilvēki sacīja, ka vismaz 10, 20, pat 40 latus mīluļa vajadzībām mēnesī iztērē, un visi kā viens piebilda: “Kad mājās paņem suni, kaķi vai žurku, ar izdevumiem ir jārēķinās. Tomēr šie tēriņi nav sāpīgākie, jo dzīve bez astaina drauga vairs nav iedomājama.” Veterināro pakalpojumu sniedzēji un dzīvniekiem domāto pārtikas preču tirgotāji uzsver, ka pagaidām saimnieki tēriņus mīluļu vajadzībām neierobežo, vien cītīgāk konsultējas par preču kvalitāti, lai nerastos nevajadzīgi izdevumi.
“Mums katru mēnesi nāk vēstules no firmām, ka cenas kāpj – par septiņiem, desmit, piecpadsmit procentiem. Īpaši profesionālajai barībai. Ja vēl varam, tad tieši tagad cenšamies vēl preces iepirkt lētāk, ieguldot uzņēmuma līdzekļus, jo tā ir mūsu pretimnākšana, atbalsts klientam, bet cenu kāpums ir neizbēgams, ar to jārēķinās. Mēs esam brīdināti, ka vēl dārgāk barība būs jāiepērk aprīlī,” vērtēja veterinārārsts Aivars Broks un piebilda, ka cenas kāpj ne tikai dzīvnieku pārtikai un ikdienā nepieciešamajām aprūpes precēm. Nākas paaugstināt arī veterināro pakalpojumu cenas, jo inflācija jau iezogas ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku ārstu kabinetā.
“Lai nodrošinātu kvalitatīvāku dzīvnieku veselības aprūpi, jāiegādājas jaunas tehnoloģiskās iekārtas, piederumi. Nesen nopirku laboratorijas iekārtu, zobu ultrasonogrāfu. Visi medicīniskie materiāli, ārstniecības līdzekļi kļūst dārgāki. Neslēpšu, ka tieši tāpēc arī konsultācijas un ārstēšanas izmaksas palielinās apmēram par 15 procentiem,” sacīja Aivars Broks un piebilda, ka cilvēkiem, kuri izvēlas iegādāties mājdzīvnieku, pret šo soli jāattiecas ļoti atbildīgi, jo dažu šķirņu mīluļiem jau prognozējama salīdzinoši vājāka veselība, iespējamās saslimšanas, tāpēc saimniekiem jārēķinās, ka, pērkot dārgu kucēnu, arī ikmēneša izdevumi sunīša dzīves laikā iespējami ne tie mazākie. Tajā pašā laikā “Druvas” satiktie dzīvnieku saimnieki bija pārliecināti, ka pieaugošā dārdzība nespēs mazināt viņu prieku un rūpes par dzīvniekiem, kas ik dienas ar cilvēku dalās mīlestībā.
“Visu, ko vajag, to sunim nopērku. Mēs pērkam profesionālo barību lielajos iepakojumos, tā sanāk lētāk, bet tagad ienācu pēc kārumiņa – graužamā kaula. Inflācija mūsu suni noteikti nekā neskars, ja vajadzēs, tad paši mazināsim tēriņus,” tā sacīja Madora saimniece Dina Dombrovska, kura nespēja iedomāties, ka melno labradoru varētu mazāk lutināt. Līdzīgi domāja arī divu kaķu – Mura un Boša – saimniece Antra.
“Bez kādiem kārumiem kaķiem iztērējam vismaz 20 latus mēnesī. Arī kaķu smiltis ir dārgas, ēdamo pērkam pa kriksītim. Un ģimenē jau iegājies, ka pirmais, kas jānopērk, kad ir nauda, tā ir kaķu barība. Bez dzīvnieka taču mājās nevar. Ir tik ļoti pierasts, ka dzīvnieks nāk pretim, sagaida,” tā Antra. Un izrādās, ka kopējā dārdzība, kas visvairāk skar jau tā mazturīgus cilvēkus, arī pensionārus, šajā jomā ir bezspēcīga.
“Īpaši pensionāres mums bieži saka – vispirms jānopērk kaķim, sunim, ja paliks pāri, tad iešu pati pirkties. Tā ir ļoti pierasta frāze mūsu veikalā. Visi atzīst, ka dzīvnieks ir ģimenes loceklis, par kuru rūpējas gandrīz vairāk nekā par sevi,” tā pārdevēja – konsultante Mirdza Deičmane, kura piebilda, ka grūti ietaupīt uz mīluļu rēķina arī tamdēļ, ka dzīvnieciņš, kurš pieradis pie kvalitatīvas, garšīgas barības, nākamajā dienā neēdīs sliktāku, ja labumi vairs nav pa saimnieka kabatai. Mīlulis pieies pie savas bļodas un lūdzošām acīm vērsies saimniekā, un saimnieks dosies uz veikalu.
Komentāri