Zemnieki sāk domāt par zāles lopbarības gatavošanu, taču zālāju stāvoklis neiepriecina. Lauksaimnieki uzsver, ka jāpagūst zāli savākt, pirms tā pāraugusi, tad arī lopbarība būs vērtīgāka. Sētie zālāji lielākoties ir pirmie, kas pārtop zaļajā masā, taču laikapstākļu dēļ jau tagad var prognozēt, ka pļaujas darbi kavēsies. Biruta Bergmane no Amatas novada Zaubes pagasta “Jurjēniem” stāsta, ka pie viņiem, Zaubē, ikviens gadalaiks iestājas ar divu nedēļu novēlošanos. Tāpēc, kamēr ap Cēsīm ceriņi šur tur jau noziedējuši, Zaubē gaisā joprojām virmo ievziedu smarža. “Visas pļavas pieneņu pilnas, tāpēc pļaujas darbus neplānojam. Parasti skābbarību sākam gatavot pēc desmitā jūnija un tā līdz Jāņiem. Tas ir laiks, kad pļaujam zālājus. Ja runājam par sienu, to vācam līdz pat jūlija vidum.
Pagaidām zāle ir reta un zema, tāpēc par pļaušanu pāragri runāt. Agro pļāvumu tinam skābbarību rituļos, tā kā pašiem tehnikas nav, ņemam ārpakalpojumu. Kad pienācis īstais laiks, viss notiek raiti, tajā pašā dienā zāli nopļauj un satin, nepievienojot nekādus konservantus,” saka saimniece. “Jurjēnos” pļaujas darbi paredzēti 20 hektāru platībā, saimniecībā zāles lopbarība jāgādā aptuveni 50 aitu lielam ganāmpulkam.
“Lai arī pagājušā vasara zemniekiem bija izaicinājums, mēs par siena trūkumu ziemā nevarējām sūdzēties. Pērn vasaras sākumā zāle auga ļoti slikti, bet lietus laikā labi saņēmās. Labu sienu savācām augusta beigās. Turklāt platības, ko vasaras sākumā nopļāvām skābbarībai, otrreiz septembrī nopļāvām skābsienam,” saka B. Bergmane.
Zemnieki lēš, ka tas, cik stundas vajadzētu apvītināt zāli, lai sagatavotu kvalitatīvu skābsienu, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem – saules, vēja, zālāja botāniskā sastāva, augu attīstības fāzes, no tā, cik labi mēslota zāle. Jo koksnaināka un sausāka ir sasmalcinātā masa, jo ātrāk to var iekonservēt.
Savukārt Indra Balode no Jaunpiebalgas novada “Vecspundēniem” uz zālāju pusi vēl neraugās, tas esot pāragri: “Pašlaik viss izskatās stipri līdzīgi kā pagājušajā gadā. Pļauja būs vēlāka, jo nemitīgi ir vēss un sauss laiks. Zāle neaug. Cik skatāmies, citviet līst, pie mums ne. Kad ir īstais laiks, paši nopļaujam un savālojam, taču vienmēr jārēķinās ar kaimiņiem. Viņiem ir tehnika, kas satin ruļļus, tāpēc esam diezgan pakārtoti viņu darbiem. Arī citus gadus nekad ātrāk par Jāņiem neesam sākuši pļaut, tāpēc nekāda uztraukuma vēl nav.” “Vecspundēnos” ar lopbarību jāapgādā 11 liellopi. Tāds ganāmpulks prasa 20 tonnas siena un 30 tonnas skābsiena. “Mums ir ļoti maz savas zemes, tāpēc septiņus hektārus vēl nomājam,” saka I.Balode.
Līdzīgi kā pārējie saimnieki, arī Dace Tomsone no Vecpiebalgas novada Inešu pagasta “Kalna – Kušļiem” šovasar cer uz laika veča labvēlību, taču pagaidām atliekot vien priecāties par ziedošām pļavām, kurās var bildēties, taču nevar doties pēc lopbarības ziemai. “Stiebrzāli sāk pļaut, kad tā stiebro. Nekad jau iepriekš nevar paredzēt, kāda būs sezona, bet uz Jāņiem, ja laiks būs labs, gatavosim tikai sienu. To presējam ķīpās, ņemt ārpakalpojumu rulonu satīšanai mums izmaksā pārāk dārgi. Mums pārsvarā ir sētie zālāji un, lai arī skaitāmies mazi, talka tik un tā jātaisa,” saka D. Tomsone.
Savukārt Pārgaujas novada Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Rustēgs” jaunais saimnieks Toms Ikars tehniku pļaujai jau sagatavojis. Redz, ka zāle lēnām sāk viļņoties, tomēr pļaujai vēl pāragri. “Skatoties pierakstos, atradu, ka pagājušajā gadā tieši ap šo laiku zāle bijusi par 40 cm garāka. Vēss pavasaris. Ja nedēļu no vietas būs silts un saulains, tad var cerēt uz pļaujas darbiem, bet pašlaik vajag saulīti, jo mūspusē lijis pietiekami daudz. Bet, no otras puses, arī aukstums nepieciešams, jo ābeles zied pilniem ziediem un tajos mīt kukaiņi. Kad aukstums apkniebs ābeļziedus, būs mierīgāk, kaitēkļi nepārvietosies uz laukiem. Lauksaimniecība jau nav rūpnieciskā ražošana, precīzi nevar nolikt datumu, kad sākt pļauju, daba pati visu noregulē, mēs tikai varam ķert izdevīgus brīžus,” saka T. Ikars.
Komentāri