Vēl nebija norimušas rajona padomes ārkārtas sēdes kaislības, kad jau nākamajā dienā valdība atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Tas paredz administratīvo teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu izveidošanas kārtību un to izveidošanas kritērijus.
Kā skaidro ministrija, patlaban spēkā esošā likuma „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” normas neatbilst situācijai pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Pēc jaunā likumprojekta spēkā stāšanās spēku zaudēs gan Administratīvi teritoriālās reformas likums, gan likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”.
Likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo jautājumu jomā.
Saskaņā ar projektu, Latviju paredzēts iedalīt apriņķos, republikas pilsētās un novados. RAPLM piedāvājusi noteikt, ka apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaitīs teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk par 200 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru noteiks Saeima ar likumu. Minēto likumprojektu Ministru kabinets varētu sagatavot līdz 2010.gada 31.septembrim.
Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets. Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.
Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurā ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem kritērijiem.
Arī novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka, izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas, Ministru kabinets ievēro piecus nosacījumus: * novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas; * novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi; * novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju; * novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk nekā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju; * ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.
Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem kritērijiem. Likumprojekts arī nosaka citu apdzīvotu vietu izveidošanas kārtību un kritērijus, kā arī nosaukumu piešķiršanu apdzīvotajām vietām. Projektā tāpat ir paredzēta administratīvo teritoriju, to teritoriālā dalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija. Ministrijas informācija vēsta, ka jaunais likums radīs priekšnosacījumus ilglaicīgai pašvaldību attīstības plānošanai.
Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins ”Druvai” atzina, ka likumprojektā vismaz parādās kaut kādi novadu veidošanas kritēriji, var spēlēt, ja ir noteikumi.” Saeimā, protams, par to būs plašas diskusijas. Ne jau novada lielums nosaka sniegto pakalpojumu kvalitāti. Dzīve gan pierādījusi, ka ne jau lielā kolhozā viss labi, bet mazā viss slikti,” sacīja Līgatnes mērs un piebilda, ka kritēriji paredz pilnīgu citādāku novadu veidošanu. ”Līdz reformas beigu posma jeb pirmā viļņa beigām vēl daudz kas mainīsies. Kas skars mūs, grūti pateikt,” domā Ainārs Šteins. Viņam piekrīt Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers, kurš ir pārliecināts, ka kritēriji izvirzīti, lai vēlēšanās varētu piedalīties tikai partijas. ”Reformas bīdītāji tik domā variantus, bet atbildību neuzņemas,” saka Aldis Glāzers un piebilst, ka dzīvē skaitļi un kvadrātmetri var nesakrist.
Daudz runāts par izmaiņām novadu kartē, kuru gribēja vētīt Ministru kabinetā. Tās galīgais variants valdībai (un nevis Saeimai, kā vienbrīd bija iecerēts) jāapstiprina līdz 1.oktobrim. Ministrs Edgars Zalāns izteicies, ka, ja atsevišķas pašvaldības iebilst pret karti un tajā noteiktajām robežām, ”tad nevar jau vērsties pret to, kā vēl nav”.
Pašlaik spēkā ir 112 novadu karte, kurā ministrs neparedz lielas izmaiņas. Sākotnēji likumprojektam pievienotajā kartē bija arī nelielas atšķirības no tās kartes, ko valdība pagājušā gada nogalē pēdējo reizi koriģēja. Tagad Priekuļi pretēji to lēmumam bija pievienoti Cēsu novadam. Ministrs skaidrojis, ka tas saistīts ar teritorijas vienotības principu, jo nevarēja Cēsu novadā iekļaut pašvaldības, kuras no Cēsīm šķīra Priekuļi.
Komentāri