Zaļajos kokos paslēpies un mīkstajā zāles paklājā iekārtojies, stāv iekonservēts Liepas muižas komplekss. Muižas īpašnieks ir SIA “Liepas Parks”.
“Liepas muiža šobrīd netiek attīstīta,” komentē īpašnieka pārstāvis Ralfs Drēska, “tas vairāk vai mazāk saistīts ar šodienas vispārējo ekonomisko situāciju un tieši ar nekustamā īpašuma tirgu.” Sākotnēji saimnieki plānoja muižu izmantot kā mājvietu ar videi raksturīgu saimniekošanu. Tagad kompleksam meklē jaunu īpašnieku. “Mēs esam ieinteresēti lai Liepas muiža nonāk tāda saimnieka rokās, kurš redz īpašuma vēsturisko vērtību, lielo nozīmi Liepas pagasta vēsturē un ir gatavs īpašuma attīstībai,”
stāsta Ralfs Drēska.
Kamēr nākamais īpašnieks nav atradies, muiža tiek uzraudzīta un sargāta no vandalisma. “Reizēm kādā ēkā ir manīti bezpajumtnieki, bet īslaicīgi, jo muižas uzraugs to pamana,” teica SIA “Liepas Parks” pārstāvis.
Komplekss nav atstāts likteņa varā – ir saremontēts muižas ēkas jumts, iztīrītas un gatavas rekonstrukcijai iekštelpas, citās būvēs veikti nepieciešamie ēkas saglabāšanas darbi, iztīrīts muižas parks.
Liepas muižā iespējams izveidot aktīvās atpūtas vai rehabilitācijas centru ar SPA programmu un lielisku atpūtu dabā – muižas parkā. Ainaviskie skati, klusums un vēsturiskā vide lieliski papildinātu arī elegantu dzimtas mājvietu, kas var tikt ierīkota labā stāvoklī esošajā kungu ēkā.
Liepas muiža jeb Lindenhof sāka veidoties 17. gadsimtā. Kā vēsta leģenda, tur, kur tagad atrodas Liepas muiža, agrāk bijušas zemnieku mājas. Šo māju saimniekiem bijis jāsūta cilvēki darbos uz Kauguru muižu. Strādnieki stāstījuši darba biedriem, ka viņiem mājās labība pat vēlā rudenī nenosalstot. Šī ziņa nonākusi arī līdz lielkunga ausīm. Kad rudenī kungam labība nosalusi, viņš sūtījis vagaru pārliecināties, ka minētajās mājās labība nav cietusi no sala. Tajos laikos “Liepiņu” mājās dzīvojis kāds stiprs, bet mēms vīrs, vārdā Toms, kas nolēmis vagaru izpērt. Vagars aizmucis un, pārradies mājās, stāstīja, ka tur labība tiešām nav nosalusi. Tad lielkungs licis saimniekus izdzīt no “Liepiņu” mājām, ēkas noplēst un to vietā uzcelt muižu. Tā arī darīts, un muiža ieguva nosaukumu – Liepas muiža.
Līdz Pirmajam pasaules karam muižai bija daudz īpašnieku – ierēdņi, muižnieki un baronu dzimtas pārstāvji. Pēdējā muižas saimniece bija baronese Šarlote fon Vulfa. Sākoties karam, muižas telpās darbojās bēgļu bērnu skola. Vēlāk Liepas muiža kļuva par pagasta īpašumu, vēlāk par privātīpašumu.
Liepas muižai ir sava vieta latviešu kultūras vēsturē, šeit jau 1685. gadā darbojās viena no latviešu Bībeles tulkotāja prāvesta Ernesta Glika dibinātajām latviešu skolām.
Neviens nespēja apspiest Liepas pagasta cilvēku tiekšanos pēc gara gaismas. Kad vecā skolas ēka, ko šodien zinām kā doktorātu, tika stipri bojāta, skolu pārcēla uz Liepas muižu, kur tā ieguva sešu klašu pamatskolas statusu un turpināja pastāvēt, kamēr darbu sāka jaunā skola.
Komentāri