Dzērbenes pagasta Kleķeru ļaudīm tuvākais ir Gulbenes ezers. Tajā ir viena peldētava. Neliela sala ezera vidū. Zinātāji stāsta, ka ezera vidējais dziļums esot zem divu metru atzīmes.
„Lejas Elku” saimniece Gunta Jonīte stāsta, ka vīrs māju saņēmis mantojumā. Ģimene lielākoties rūpējas par peldvietas uzturēšanu, jo paši dzīvo pāris minūšu gājienā no ezera.
„Uz ezeru pamatā nāk vietējie Kleķeru ļaudis, un jāatzīst, ka, peldoties tajā, izaugušas jau vairākas paaudzes. Arī šobrīd Kleķeros netrūkst jaunās paaudzes, kas vasaras karstās dienas labprāt pavada pie ezera,” stāsta Gunta un vērtē, ka peldēties gribētāju nav trūcis nekad. Kādreiz uz ezeru pienotavieši nākuši kājām vai braukuši ar riteņiem. Tagad iesēžas automašīnās un piebrauc pie pašas ezermalas.
„Kolhoza laikos te visapkārt bija aparti tīrumi un pie ezera klāt piebraukt nevarēja. Tagad jau līdz pašai peldvietai ir iebraukts ceļš,” stāsta Gunta un atzīst, ka peldvieta, gadiem ejot, ir mainījusies.
„Jo vairāk peldas, jo vairāk peldētava attīrās no zālēm. Pēdējos gadus esam domājuši arī par to, lai šeit izskatītos tīrs un sakopts. Ezermalu paši kopjam un uzturam kārtībā. Katru gadu cenšamies uztaisīt pavasara talku. Sasaucam kopā kaimiņus. Izzāģējam krūmus, nopļaujam zāli. Sataisījām te galdiņu, ugunskura vietu, sauso tualeti uzcēlām, lai nav pa krūmiem jāstaigā. Puķes iestādām. Arī laivu vasarā ielaižam ezerā. Paši cenšamies arī laipas kārtībā uzturēt. Atkritumu kasti ik gadu uztaisām,” saka Gunta un stāsta, ka ļaudīm visos laikos ir paticis atpūsties ūdens tuvumā.
„Nevaram sūdzēties, ka kāds neprastu ezermalā atpūsties un kaut ko demolētu. Kādreiz jau gan gadās, ka kāda pudele paliek, zemē nosviesta, vai vēl kas. Bet tad paši salasām, lai patīkamāk būtu nākt uz šejieni,” saka Gunta un jautāta, cik pašiem bieži izdodas nonākt līdz ezeram, atbild: „Bieži jau nesanāk. Vasarā jāpadara daudzi lauku darbi. Kādreiz bērni sūdzējās- citi pie ezera lejā priecājas, bet pašiem tīrumā jāstrādā. Taču, ja sanāk no darbiem izbrīvēties, pāris reizes dienā cenšamies uz ezeru noskriet. Turklāt visi vasaras darbi jau saistās ar ezeru. Pēc siena talkām vienmēr aizejam uz ezeru. Nopeldamies, pasēžam.”
Gunta vērtē, ka kādreiz uz ezeru vairāk nākuši makšķernieki. Tagad reti kad nāk. Arī ziemas vairs īsti nav pateicīgas zemledus makšķerēšanai.
„Šī ezera lepnums noteikti ir arī saliņa. Tā gan katru gadu nedaudz maina atrašanās vietu. Esam mēģinājuši uz tās arī izkāpt. Pagājušajā gadā uz tās gan bija ūdens līdz ceļiem,” stāsta Gunta un piebilst, ka Gulbenes ezers ir viens no siltākajiem pagastā. Ūdens pavasarī ātri uzsilstot.
Jautāta, vai nav bijusi kādreiz doma par tūrisma pakalpojumu sniegšanu, Gunta saka, ka ir gan.
„Kādreiz tādi plāni bija. Bet tam visam vajag lielu naudu. Šobrīd ņemt kredītu būtu ļoti riskanti. Meitas studē, varbūt kāda reiz kaut ko izdomās. Arī pati pirms vairākiem gadiem biju izstrādājusi projektu. Toreiz rēķinājām, ka vismaz 15 tūkstošus vajag, lai kaut ko varētu uzsākt. Tagad izmaksas jau citas. Un liekas naudas nav,” domās dalās Gunta un piebilst, ka viņas ģimenē visi ir lieli peldētāji.
„Peldēšana nav tikai atpūta vai izklaide. Peldēt ir ļoti veselīgi. Domāju, ka paši esam pratuši novērtēt to, ka dzīvojam līdzās ezeram,” saka Gunta. Pirmie peldētāji šovasar ezerā esot jau manīti.
Komentāri