Kopš 2004. gada līdz šī gada sākumam “Latvijas Pasts” Cēsu rajonā slēdzis vai apvienojis 17 pasta nodaļas.
“Latvijas Pasta” Vidzemes reģiona direktors Modris Romka-Laurītis atzīst, ka slēgto pasta nodaļu skaits nav mazs, tomēr uzsver, ka lauku
cilvēkiem pasta pakalpojumus sniedz motorizētais pastnieks.
“Druva” devās pie rajona iedzīvotājiem, lai jautātu, kā ļaudis samierinājušies ar to, ka viņu dzīvesvietas tuvumā likvidētas pasta nodaļas.
Tā, piemēram, teritoriāli plašā Skujenes pagasta iedzīvotājiem pakalpojumus sniedz vien Skujenes pasta nodaļa. Sērmūkšu un Ļauļēnu nodaļas likvidētas jau pirms kāda laika.
Sērmūkšos sastaptā Skujenes pagasta iedzīvotāja Alda Žēpere stāsta, ka pasta reizēm pietrūkst, jo ne vienmēr, kad nepieciešams, iespējams tikt uz pagasta centru.
“Grūtāk jau ir, bet mums ir pagasta autobusiņš, kurš no Sērmūkšiem līdz Skujenes centram ved bērnus. Ja nepieciešams, var aizbraukt. Bet nenoliedzami bija vieglāk, kad tepat uz vietas bija saņemami pasta pakalpojumi. Taču neteikšu, ka pati bieži būtu izmantojusi pastu. Tik, cik apsveikuma kartītes reizēm nopirku, kādu rēķinu samaksāju. Bet priecē tas, ka ēka, kurā bija pasts, netiek pamesta novārtā. Telpas ir izremontētas, ielikti jauni logi, te top dzīvokļi skolotājiem,” stāsta A Žēpere un piebilst: “Labi, ka atstāja pasta kastīti vēstuļu nosūtīšanai. Ja ne, būtu vēl grūtāk.”
“Protams, slikti, ka pasta nav, nodaļa bija laba,” saka Sērmūkšu iedzīvotāja Lilita Juhno un uzsver, ka ne visiem Sērmūkšu iedzīvotājiem ir automašīnas, lai nokļūtu līdz Skujenes centram.
“Ja kādam palūdz aizvest, par to lati divi jāsamaksā. Tā kā tas prieks ir dārgs. Bet ar pasta nodaļu likvidēšanu nemainās tas, ka ik mēnesi jāmaksā dažādi rēķini, jāpasūta prese vai jāiegādājas aploksnes, markas, apsveikuma kartītes. Un interneta pieslēgums ir tikai Sērmūkšu pamatskolā,” situāciju raksturo L.Juhno un turpina: “Tā kā strādāju Sērmūkšu veikalā, no vietējiem šobrīd bieži dzirdu, ka pasta nodaļas pietrūkst. Cilvēki ir neapmierināti vēl joprojām. Nolikvidēt visu ir viegli, tagad kuļamies, kā varam. Bet joprojām gadās, ka pastnieks tālāko nostūru ļaudīm pieved pat maizi.”
Skujenes pasta nodaļas priekšniece Aija Lesniece saka: “Skujenes pagastā pasta nodaļa vairs tikai centrā. Un situācija ir diezgan bēdīga. Pērn Sērmūkšos aizvēra pasta nodaļu, nedaudz senāk Pērkoņos Ļauļēnu pasta nodaļu. Saprotu, ka pagasta ļaudīm tas rada neērtības. Ja Sērmūkši ir četru kilometru attālumā, tad Ļauļēnu centrs no pagasta centra vien ir 12 kilometri, nerunājot
par attālākām mājām. Un tur lielākoties dzīvo pensionāri. Kā viņiem tikt uz pastu? Un nāk pat kājām. Māmiņas nāk pēc bērnu naudas.”
A.Lesniece stāsta, ka uz Ļauļēniem sabiedriskais transports nekursē. Tur dzīve šķiet pieklususi un pavisam rāma.
“Ļauļēnos kādreiz bija gan pasts, ambulance, veikali, gan bibliotēka, pat bērnudārzs. Šobrīd tur vairs nav nekā. Tik, cik autoveikals aizbrauc. Bet tā ir lauku ikdiena. Viss pamazām nolikvidēts. Cilvēki paši cīnās, kā vien var,” domās dalās A.Lesniece un uz jautājumu, vai bieži pastniekiem nākas piegādāt arī maizi, saka: “Teju katram pagasta iedzīvotājam ir pastnieka telefona numurs. Viņi zina, ka ir pensijas diena, pastnieks vedīs naudu, un pasūta atvest maizīti, medikamentus, veļas pulveri vai zeķes. Kā atteiksi? Laukos dzīve nav viegla. Izlīdzamies, kā varam, un katrs esam tikai cilvēks.”
Pasta nodaļas priekšniece nenoliedz, tā kā apkalpojamā teritorija ir plaša, daudzi pasūtīto presi saņem vēlu.
“Apkalpojam arī Kaivi. Mums patiesi ir liels apjoms. Viena mašīna brauc visu Skujenes pagastu, otra – Kaives. Pastnieks pēc rīta darbiem pastu sāk izvadāt ap vienpadsmitiem un darbu beidz ap pieciem, sešiem vakarā. Īpaši, ja sestdienās ietrāpās izvadāt divu dienu pensijas. Un kādi ir mūsu ceļi? Ledus vai dubļi, bedres. Tā jau liekas, ka viss tā vienkārši notiek,” domās dalās A.Lesniece.
Taurenes pagasta pasta nodaļas priekšniece Lelde Slaidiņa stāsta, ka darba pastā netrūkst.
“Taurenes pagastā pirms nepilniem diviem gadiem slēdza Bānūžu pasta nodaļu, bet bānūžnieki ar situāciju droši vien ir apraduši. Viņiem uz vietas tāpat nekā nav. Uz pagasta centru brauc iepirkt pārtiku, lopiem barību vai kārto darīšanas pagastmājā. Pie viena atnāk un samaksā rēķinus, nopērk presi vai vēl ko citu. Šķiet, ka Bānūžu pasta nodaļa arī bija viena no tām, kurā dienas laikā iegriezās vien pāris cilvēki,” saka L. Slaidiņa un stāsta, ka pagasta ļaudis pamazām iemācījušies pakalpojumus saņemt arī pie motorizētajiem pastniekiem.
Komentāri