Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Lai skola būtu kā konfekte

Druva
00:00
26.02.2008
14

Zaubes pamatskolas direktore Vita Krūmiņa atzīst, ka 21 gada laikā, kopš viņa strādā skolā par direktori, daudz kas ir mainījies.

“Tā padomājot, šķiet, ka mani visvairāk satrauc visatļautība, kas vērojama gan skolēnu izpratnē, gan mūsu sabiedrībā kopumā. Mainījušās vērtības. Arī pārprastā demokrātija ieviesusi korekcijas. Kad 1991. gadā Zviedrijā biju uz veselības mācības kursiem, Stokholmā gāju pa laukumu un bridu līdz potītēm pa kolas un čipsu pakām. Man tas likās vājprāts. Pie skolām meitenes pīpēja, un zviedri runāja par tādām jauniešu vidū izplatītām problēmām kā anoreksija un bulīmija, kas mums toreiz likās kaut kas nereāls. Šobrīd tas viss pie mums ir atnācis. Tā jau laikam ir, ka tas sliktais pielīp un iesakņojas ātrāk nekā labais. Tāpēc brīžiem ir skumji skatīties un domāt, ka zūd pamats zem kājām. Ka latvju tikumiskās un sabiedrības īstās vērtības atstumjam. Priekšplānā izvirzām materiālo. Un kur runa ir tikai par materiālām vērtībām, tur vairs nav vietas dvēseliskām bagātībām,” domās dalās direktore un, turpinot sarunu par skolas dzīvi, saka: „Brīžiem šķiet, ka gribas visu mest pie malas. Satrauc arī tas, ka laukos dzimst arvien mazāk bērnu. Ja pirms diviem gadiem skolā bija 150, tad šobrīd tikai 98 skolēni. Ir ļoti straujš kritums. Taču domāju, ka mazās lauku skolas priekšrocība ir tā, ka nav klasē viens liels bars. Ir individuālāka pieeja katram skolēnam. Bet tas nenozīmē, ka visi visu būs apguvuši. Te ir jautājums vēl par paša vēlmi un attieksmi.”

Direktore uzsver, nav godīgi, ka valsts visas rūpes par skolu uzkrauj uz pašvaldību pleciem un tajā pašā laikā paziņo, ka valstī ir bezmaksas izglītība.

„Mums ir tādas prasības informāciju tehnoloģijās, bet pēdējos datorus skolā dabūjām teju pirms septiņiem gadiem. Protams, mums skolā ir interneta pieslēgums, ir divas datorklases. Bet mēs zinām, cik strauji tehnoloģijas attīstās. Vai es negribu iet laikam līdzi? Ļoti labprāt nopirktu projektoru un iegādātos jaunus datorus skolēniem. Es gribētu, lai skola būtu kā konfekte. Taču reiz jau kādam deputātam teicu – brīžiem man rodas sajūta, ka šī ir mana privātā skola un personīgie bērni,” stāsta direktore un uzsver, ka nemitīgi tiek domāts par to, lai neveidotos atšķirība starp skolēnu, kurš izglītību ieguvis mazā lauku skoliņā, un to, kurš beidzis pilsētas skolu.

„Prasības jau visiem vienādas. Un jāsaka, pateicoties pagasta pašvaldībai, mums ir pašiem savs autobusiņš, ar kuru skolēnus regulāri vedam mācību ekskursijās. Piemēram, bioloģijas mācību stunda nenotiek tikai klasē, aizvedam audzēkņus arī uz zooloģisko dārzu, kur ir izstrādātas vairākas mācību stundas skolēniem. Paņemam klāt kādu muzeju vai teātri. Tāpat skolēnus vedam uz Krimuldas peldbaseinu. Cenšamies, lai bērni redzētu pēc iespējas vairāk un plašāk. Lai viņu redzesloks nebeigtos ar pagasta vai rajona robežām,” stāsta V. Krūmiņa un atzīst, ka nākas ikdienas darbā saskarties arī ar citām problēmām.

„Kādreiz jau skolotāji uz daudz ko piever acis, lai tikai skolēns nāktu uz skolu. Jā, ir rupjība, un skolotāji atzīst, ka nereti pēc mācību stundām jūtas pazemoti. Ja vēl pirms diviem gadiem skolotāji par kādu teica: “Kā viņš runā!”, tad šobrīd dzirdu šos vārdus ik uz soļa. Skolēni savus izteicienus vairs pat nekontrolē. Teju katra teikuma galā ir pa kādam rupjam vārdam. Mājās tā varbūt runā vecāki, uz ielas draugi, un bērni, skolas solā sēžot, runā tieši tāpat,” par skolas dzīvi stāsta direktore un atminas, ka laikā, kad tikko sākusi strādāt pamatskolā, bijusi skolas goda tiesa, kurā toreiz 2. klases skolēnam par vienu latviešu valodā rupju vārdiņu nācies atskaitīties.

„Tas tagad varbūt nedaudz komiski šķiet. Bet patiesībā laukos saskaramies ar elementārām higiēnas problēmām – bērns uz skolu var atnākt pāris nedēļu nemazgāts vai netīrās drēbēs. Bet tīrībai pat nav nepieciešama nauda, bet gan vecāku laiks,” saka direktore un jautāta, vai problēmas skolā nerada pedagogu trūkums, atbild noraidoši.

„Pedagogiem ir lielas slodzes. Tas tiesa. Taču, ja kādu jaunu pedagogu paaicināsim uz pāris stundām, kurš te brauks? Šādu gaisa gabalu un pa šādiem ceļiem?! Mazās klases mums ir apvienotās. Un ceru, ka būs jau labi. Kaut gan, runājot par laukiem, man patika, kā nesen teica prezidents: „Ja nedomās par laukiem, būs tikai Rīga un Dublina.” Jā, arī es ar baltu skaudību skatos, ka pagastos attīstās ražošana. Kur cilvēki uz vietas var dzīvot, strādāt un justies labi. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam tuvu Rīgai. Ja vien ceļi būtu labākā stāvoklī,” prāto Zaubes pamatskolas direktore un sarunas noslēgumā atminas, ka reiz, beidzot augstskolu, domājusi, ka visiem spēs iemācīt matemātiku.

„Tagad zinu, ka visi nekad nezinās matemātiku uz desmit. Tāpat to, ka visiem to nekad nespēšu iemācīt,” smejot saka Zaubes pamatskolas direktore V.Krūmiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
431
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
12
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi