Janvārī reģistrētas jau sešas dzīvokļu un māju zādzības – Vaivē, Raunā, Kaivē un Inešos, arī no māju teritorijām. Šogad no pagalmiem nozagti celtniecības materiāli un instrumenti, graudu maisi, kā arī citas mantas.
Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Vitālijs Reiters vērtē, ka rajonā ik gadu notiek ap 500 dažādām zādzībām. Pērn bijušas 483, no tām ap 60 dzīvokļu un māju zādzības. V.Reiters apgalvo, ka statistika ir stabila un zādzību skaits nepieaug, lielākoties vainīgos izdodas atrast. Sezonālās zādzības
Zādzības ir dažādas, taču V.Reiters skaidro, ka iespējams izdalīt sezonālās māju un dzīvokļu zādzības. Rudenī un ziemā raksturīgi, ka tiek apzagtas vasarnīcas un mājas, kurās cilvēki dzīvo tikai vasarās. „Rudenī cilvēki aizbrauc atpakaļ uz pilsētām un uz vasaras mājām atbrauc tikai pavasarī. Tad arī tiek atklāts, ka notikusi zādzība,” stāsta V.Reiters. Šādas zādzības katru gadu esot apmēram desmit. Vairākas notikušas Piebalgas pusē.
V.Reiters atklāj, ka ir gadījumi, kad laika posmā, kamēr vasaras mājas nav apdzīvotas, tās tiek apzagtas pat vairākas reizes un līdz ar citām mantām paņem arī mēbeles.
Jau tagad ziņots par vairākām zādzībām, bet V.Reiters prognozē, ka pavasarī iesniegumu būs vairāk.
Vasaras sezonai raksturīgi, ka zagļi mājās, dzīvokļos iekļūst pa atvērtiem logiem, pagrabu lūkām. Arī šādas zādzības ik gadu ir ap desmit, piecpadsmit. „Dažreiz zagļi cilvēkus apzog, pat neiekļūstot mājā. Pa logu viņi paņem kāroto mantu – mūzikas centru, uz krēsla uzliktu uzvalku,” stāsta V.Reiters, piebilstot, ka visbiežāk kabatās atradies arī maks ar kredītkartēm.
Dzīvokļu zādzības lielākoties notiek pilsētās. V.Reiters salīdzina, ka 80. gados durvis lielākoties atmūķētas profesionāli un pēc tam arī aizvērtas, cietušais notikušo atklājis pēc vairākām dienām vai nedēļas. Tagad dzīvokļu zādzības notiek brutālāk – durvis tiek uzlauztas, dzīvokļi izvandīti. Nozagtas tiek visdažādākās lietas, sākot no naudas, rotaslietām, mobilajiem telefoniem un datoriem līdz celtniecības materiāliem un instrumentiem. V.Reiters pieļauj, ka situācija mainītos, ja zagtajām mantām nebūtu noieta, taču pagaidām zagļi atrod iespējas mantas pārdot.
Zagļiem svarīga ir informācija
V.Reiters pastāstīja, ka notiek arī zādzības, pateicoties iepriekš gūtai informācijai. Šādu zādzību nav daudz, bet gadā pāris notiek. Bijušas vairākas zādzības, ko veikusi grupa no Liepājas. Zagļi cietumā ieguvuši informāciju par turīgiem cilvēkiem Cēsīs, kurus grupa devās apzagt.
„Jo mazāk kāds zina, cik naudas ir mājās, kādi ir kredītkaršu pin kodi, signalizācijas šifri, jo labāk,” vērtē V.Reiters. Viņš stāsta, ka bieži vien informācija par mājās esošo naudu, pat vietām, kur tā atrodas, kā arī kodiem un šifriem tiek gūta no bērniem. V.Reiters atminas kādu zādzību Cēsīs: „Vecākiem bija bizness, un viņi krāja naudu. Sakrāta jau bija samērā liela summa, un par to zināja arī bērni. Viņi to bija pastāstījuši kaimiņu bērniem, un tā informācija izplatījās. Māja tika apzagta.” Noziegums atklāts ātri, jo vainīgie neilgi pēc zādzības iegādājušies ļoti dārgu sporta mašīnu.
V.Reiters pastāstīja vēl gadījumu, kad cietušais atklājis pārlieku daudz informācijas, kas noderējusi zādzības īstenošanai. Kāds turīgs cilvēks izmantojis prostitūtas pakalpojumus, taču neilgi pēc tam šī vīrieša māja apzagta. V.Reiters paskaidro, ka prostitūtas mēdz sadarboties ar zagļiem, un arī šis bijis tāds gadījums. Vīrietis meitenei izstāstījis, ka dzīvo viens, kur atrodas dienas laikā, zagļi bija ieguvuši pietiekami daudz informācijas, lai māju apzagtu.
V.Reiters atceras arī sērijveida zādzības, kas veiktas apmēram pirms diviem gadiem. Tām raksturīgi bijis tas, ka notikušas nakts laikā, turklāt tad, kad mājā vai dzīvoklī bijuši cilvēki. V.Reiters skaidro: „Zagļus interesēja kredītkartes, mobilie telefoni, portatīvie datori.”
V.Reiters atzīst, ka liela problēma ir tā, ka daļa cilvēku makos atstāj ne tikai kredītkartes, bet arī pin kodus, tādēļ zagļiem naudu no konta izņemt ir vienkārši. Viņš iesaka kaut nedaudz izmainīt un atcerēties pin kodu ciparus, lai pasargātu sevi no zaudējumiem.
Bijuši arī gadījumi, kad bērni noņem naudu no vecāku kontiem, viņiem to nezinot. Vecāki pēc kāda laika naudas iztrūkumu pamana un ziņo policijai, taču izrādās, ka pie vainas bijuši bērni.
Jārūpējas par drošību
Lai gan V.Reiters atzīst, ka zādzības notiek arī dzīvokļos un mājās, kas aprīkotas ar signalizāciju, tomēr tā, arī suņi pie privātmājām var pasargāt īpašumu no zagļu apciemojumiem.
Zagļi lielākoties zog vērtīgas lietas, arī naudu. V.Reiters stāsta, ka daudzi cilvēki naudu glabā mājās, turklāt vietās, kas zagļiem viegli atklājamas, piemēram, drēbju skapī. Viņš atceras gadījumu, kad nauda nozagta no slēptuves starp palagiem, taču cietušais arī pēc zādzības nav mainījis naudas glabāšanas vietu, atzīdams, ka citu nespēj iedomāties.
Zādzību konstatēt un vainīgos noķert būtu iespējams ātrāk, ja, redzot ko aizdomīgu, policiju par to informētu kaimiņi, tomēr V.Reiters atzīst, ka sabiedrība kļuvusi vienaldzīga. Ir bijuši gadījumi, kad zaglis, lai uzlauztu dzīvokļa durvis,
pat urbis, taču kaimiņi nav reaģējuši.
Tomēr kriminālpolicijas priekšnieks norāda, ka jābūt piesardzīgiem un zagli pašiem mēģināt aizturēt vien tad, ja ir pilnīga pārliecība par saviem spēkiem. Visdrošāk ir informēt policiju, jo zagļi var būt agresīvi, arī narkotiku iespaidā, un pretošanās var būt bīstama.
Komentāri