Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Labestīgs gaisīgums. Zīds un akmeņi

Druva
23:00
06.06.2008
17
200806070023478038

Izstāžu zālē ”Vecpilsēta” vasarīgs zīds kā ziedoša pļava un atdzīvojušies jūras viļņu skarti akmeņi. Gaisīgais un, šķiet, tik smagais saticies senajās pagraba velvēs.

Andrejs Grimms sevi sauc par filozofu, mūziķi, pasaku autoru, viņš arī ir netradicionālu mūzikas instrumentu orķestra vadītājs Valdorfskolā. Desmit gadus viņš nodarbojas ar akmeņu mākslu – apglezno lielākoties jūrmalā atrastus akmeņus. Lielus un mazus, visdažādākās formas. Pat neliels akmentiņš atdzīvojas, kad tam pieskaras mākslinieka krāsas. Tas kļūst gaisīgs, labestīgs, un tik cilvēcīgi saprotams atklājas kāda tēla raksturs, dzīves un pasaules filozofija. Deviņu dažāda lieluma apgleznotu akmeņu grupu autors nosaucis ” Pasaules naba jeb cirx, jeb patenkosim”. Jau trāpīgais nosaukums pasaka priekšā, kas te satikušies un kas notiek. Grupā ”Stigu virtuozi” katrs akmens veltīts kādam mūziķim – savs Muravejam, savs Aināram Virgam un Raimondam Ozolam, savs arī Ravi Shankar un Kārlim Auzānam. Atliek ieskatīties, un atklājas kas būtisks, ko mākslinieks tajos ieraudzījis, atklājis.

Andrejs Grimms apglezno arī no jūras izskalotus kokus, dēļus. No katra zīmējuma strāvo labestība. Vai tā ir ”Balerīna hipopotama vēderā”, vai ”Žirafe”. Gadiem gulējuši jūras ūdenī, koki, nonākot cilvēka rokās, stāsta par neierastu mieru, mudina būt vērīgam, jo apkārt taču ik uz soļa tik daudz kas notiek. Andrejs Grimms liek apstāties skrējienā un lielām acīm paskatīties uz mazu gleznojumu akmeni.

Izstādē savu māku zīda apgleznošanā atklāj gan Latvijā pazīstamie mākslinieki Maija Začeste un Andis Pumpurs, gan ar vairākām interesantām šallēm piedalās Marika Sarmule un Aija Capa.

Marikas aizraušanās jau vairākus gadus ir gleznošana. Viņa zināšanas un iemaņas papildina studijā. ”Kad uzzināju, ka ir kursi zīda apgleznošanā, sapratu, ka jāpamēģina,” saka Marika un atzīst, ka šī nodarbe iepatikusies. ”Interesants ir pats process. Tev priekšā ir balta zīda gabals. Un tad ataust atmiņā kāds mirklis, kāds redzēts raksts, un tas atklājas krāsās,” stāsta Marika. Viņa pārliecinājusies, ka, apgleznojot zīdu, arī slikts garastāvoklis pārvēršas priekā. Neviena viņas apgleznota šalle nav krāsota, izliekot dusmas, nomāktību. ”Ja priecīgs ir gleznotājs, arī cilvēkiem būs priecīgāks prāts, ieraugot šo šalli, arī nēsājot,” pārliecināta māksliniece un stāsta, ka katra zīda šalle ir oriģināldarbs. Lai arī kā vēlētos, atkārtojot var iznākt vien kas līdzīgs.

Marika atklāj, ka ļoti gribētu izveidot šaļļu kolekciju ar Cēsu motīviem, parādīt pilsētas savdabību un skaistumu. Šalles būtu kā gleznas, kurās katrs var ieraudzīt kādu stāstu par senatnīgām Cēsīm.

”Kamēr šalles žūst, varu gleznot. Rāmjos ievilkti, stāv trīs gabali, kad ir iedvesma, strādāju. Gleznošanai ir jāsagatavojas,” domās dalās Marika.

Viņa radusi interesantu risinājumu, lai gleznas redzētu, tās uzrunātu vairākus cilvēkus. Gleznas reprodukcijās iedzīvojas uz spilveniem. ”Tie ir kā mazs, mīļš suvenīrs,” saka Marika. Izstādē starp šallēm un akmeņiem apskatāmi arī Marikas spilveni.

Vasaras svelmē ir tik patīkami sajust vēso zīdu un auksto akmeni. Bet ja ar tiem uzrunā mākslinieks…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
14

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
195

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
99

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
74

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi