Šonedēļ sanāksmēs aktīvi strādājušas topošā Cēsu novada veidošanas darba grupas. Kultūras, bibliotēku un muzeju darba grupa ir viena no 13 , kas analizē situāciju pilsētas un pagastu kultūras iestādēs, modelē iespējamo struktūru un pārvaldi ar Ministru kabineta lēmumu noteiktajās Cēsu novada robežās.
Darba grupas vadītāja, Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza, iepazīstinot kolēģus ar apkopotajiem datiem par kultūras iestāžu darbību un līdz šim iedzīvotājiem sniegtajiem kultūras pakalpojumiem, secināja, ka ikviena pašvaldība jau tagad nodrošina valsts noteikto minimumu.
Katrā pagastā ir publiskā bibliotēka ar interneta pieeju. Cēsu centrālā bibliotēka koordinē pagastu bibliotēku darbību, vada metodisko centru un tālākmācību. Ārpus Cēsīm vēl Nītaurē un Dzērbenē darbojas skolas ar kultūrizglītības virzienu. Mākslinieciskā jaunrade īstenojas 40 kolektīvos. Iedzīvotāju kultūras izpausme amatiermākslā vērojama gandrīz visās pašvaldībās. Darba grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka ikvienā apdzīvotā vietā notiek kultūrvēsturiskās dzīves un vērtību dokumentēšana, to veic ne tikai bibliotekāri, bet arī izglītības darbinieki, vērojama arī individuāla iniciatīva. Apkopotā informācija par tautas namu un kultūras namu darbību liecina, ka tikai Zaubes pagastā nav atsevišķu telpu pagasta mēroga kultūras sarīkojumiem, tiem izmanto vietējās pamatskolas zāli. Spriežot par jauna pārvaldes modeļa veidošanos kultūras un tautas namu darbībā, kultūras darbinieki atzina tā pozitīvo lomu apstāklī, kas veicinās savstarpējās informācijas apriti. “Citādi mēs viens par otra darbību pārāk maz zinām, vairāk tikai par to kolēģu darbu, kuri personīgāk pazīstami,” vērtēja Edīte Leimane, Vaives pagasta kultūras darbiniece.
Vēsturiski citāda situācija izveidojusies muzeju sfērā. Cēsu vēstures un mākslas muzejs glabā krājumu par visu rajonu, tāpēc nākotnē, rajona vietā izveidojoties vairākiem novadiem, to pašvaldībām būs jāmeklē jauns veids sadarbībai ar Cēsu muzeju. “Nesadalīs taču muzeja krājumu,” sprieda muzeja direktore Dace Tabūne. “Visi novadi kopā uzturēs muzeju, bet nebūt nav izslēgta iespēja, ka tāda līmeņa muzeju, kāds ir Cēsīs – ar nacionāla līmeņa krājumu, savā pārziņā ņems valsts.” Pašreiz iecerētajās Cēsu novada robežās oficiāli darbojas vēl tikai viens muzejs – “Kalāči” Liepas pagastā. Taču ar to nav raksturota visa situācija. Laukos netrūkst iniciatīvas bagātu cilvēku, kas novada vēstures apkopšanā un krājuma veidošanā daudz izdarījuši, kaut gan nav guvuši oficiālu statusu.
Kultūras, bibliotēku un muzeju darbinieku sarunā valdīja lietišķa noskaņa, bet visam cauri bija jūtams jautājums, uz kuru netika atbildēts – ja nu novadu veidošana pajūk? Tad intelektuālais potenciāls, laiks un līdzekļi daudzajās darba grupās iesaistītajiem cilvēkiem būs tērēti veltīgi. Skepsi par novadu veidošanas politikas pārdomātību kultūras darbiniekos raisīja arī apsvērumi, ka diez vai novada pārvaldē būs mazāk ierēdņu, bet bibliotēku un muzeju darbinieku, kuru jau tagad vietām trūkst, kļūs vairāk. “Nekas kultūras darbiniekiem novadā vienkāršāk nebūs. Iespējams, darbs pie atskaitēm tikai pieaugs,” secināja E. Leimane.
Ja Cēsu novads kā visai liels administratīvs veidojums varētu veicināt attīstību un nodrošināt vērienīgus procesus, tad sanāksmes dalībnieki bija neizpratnē par to, kā līdzšinējo rajona mēroga sarīkojumos iekļausies samērā mazie novadi. Vai, piemēram, Cēsu novada Dziesmu un deju svētkos Priekuļu pagasta kolektīvi būs viesmākslinieki, vai viņi aprobežosies ar svētkiem savā novadā? Vai tiešām amatierkolektīvu skates turpmāk notiks katrā novadā vai tomēr koncentrēsies vietā, kur bijis rajona
centrs? “Kā turpmāk tiks izmantots un veidots rajona bibliotēku elektroniskais kopkatalogs, Cēsu plašā novadpētniecības lasītava? Kā metodiskais darbs notiks mazo novadu bibliotēkās, ja tās vairs nebūs saistītas ar centrālo bibliotēku,” retorisku jautājumu uzdeva Gunta Romanovska, Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece. “Topošā Priekuļu novada iestādes un iedzīvotāji līdz šim ļoti intensīvi izmanto Cēsu infrastruktūru, bet novadam pievienoties nevēlas. Kas mainīsies jauno novadu aprisēs?”
Darba grupas dalībnieki vienojās par savas nozares stiprajām un vājajām vietām. Ar šiem secinājumiem tiks iepazīstināta vadības un pārvaldes darba grupa.
Komentāri