Gadu mijā katrs iedomājas, ko nesīs jaunais gads. Protams, cerības uz pozitīvu ritējumu vienmēr ir lielas. To apliecina arī aptauja, kurā tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka uz jauno gadu skatās pesimistiski. 40 procenti prognozē, ka 2017.gads būs vēl veiksmīgāks nekā 2016., bet 30 procenti norādījuši, ka nekas nemainīsies. “Druva” sazinājās ar dažādu jomu ekspertiem, lai noskaidrotu, kas mūs gaida 2017.gadā.
Politologs Filips Rajevskis, izklāstot savu redzējumu par gaidāmo iekšpolitikā, kā galveno notikumu uzsvēra pašvaldību vēlēšanas, kas notiks 3.jūnijā:
– Šis notikums visvairāk nodarbinās cilvēku prātus un lielā mērā psiholoģiski ietekmēs politisko vidi. Tas noteikti ietekmēs arī valdības un parlamenta darbu, to jau redzējām budžeta pieņemšanas laikā. Budžets sastādīts, domājot par vēlēšanām, ar ļoti bagātīgiem izdevumiem, ļoti optimistisku ekonomikas pieaugumu.
Pašvaldību vēlēšanas būs īpaši svarīgas dažiem politiskajiem spēkiem. Piemēram, ZZS būs svarīgi, vai izdosies palielināt pašvaldību skaitu, ko viņi kontrolē, kur ir pārstāvēti. Tas ir spēcīgs šīs partijas pamats, un analītiķi skatīsies, vai šo pašvaldību skaits pieaugs vai samazināsies.
Tas pats attieksies uz Reģionu apvienību, lai redzētu, kā rezultātus pašvaldību vēlēšanās ietekmēs viņu atrašanās Saeimā.
Svarīgs aspekts būs vēlēšanu iznākums Rīgā, kas ļoti daudz pateiks par “Vienotības” nākotni. Ja šis politiskais spēks galvaspilsētā startēs tikpat neveiksmīgi kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, ar esošajiem reitingiem un pozīcijām pie varas, viņi varētu nopietni pārdomāt savu vietu nākamajā parlamentā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis, manuprāt, saglabās savu vietu arī nākamgad, lai gan pēdējie reitingi rāda, ka ZZS popularitāte samazinās. Ja tendence turpināsies un tiks secināts, ka vainojams neveiksmīgs Ministru prezidenta darbs, pieļauju, ka arī šo jautājumu var pārskatīt. ZZS ir ļoti svarīgas nākamās parlamenta vēlēšanas, viņi gatavi ziedot ļoti daudz, lai saglabātu savas varas pozīcijas.
Par gaidāmo ārpolitikā pastāstīja Vidzemes Augstskolas lektors, politologs Jānis Kapustāns:
– Svarīgākais, kāda būs jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika, par ko šobrīd nav nekādas skaidrības. Tas svarīgi Latvijai, jo lielā mērā balstāmies tieši uz ASV militāro aizsardzību NATO ietvaros.
Svarīgs jautājums, kā virzīsies Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Vai būs maigā vai cietā izstāšanās, jo no tā atkarīgs, kādu ietekmi tas atstās gan uz pašiem britiem, gan Eiropas Savienību. Ne mazāk svarīgi, kādi būs vēlēšanu rezultāti vairākās lielajās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā.
No aktualitātēm vēl jāmin migrācijas jautājums. Šobrīd apjoms samazinājies, bet svarīgi, kādas būs nākotnes tendences. Visi šie jautājumi lielākā vai mazākā mērā ietekmē arī mūs, jo neesam atrauti no pasaules tendencēm. Joprojām atklāts jautājums par terorisma draudiem, vai pasaule spēs teroristus ierobežot, vai viņi sāks ietekmēt mūsu ikdienas kārtību un dzīves veidu.
Runājot par Latvijas – Krievijas attiecībām, nākamajā gadā nevajadzētu būt straujām izmaiņām, ja vien pasaulē kaut kas nepamainās vai mums pie varas nenāk izteikti prokrieviski spēki, bet Saeimas vēlēšanas jau tikai 2018.gadā. Nekam strauji nevajadzētu mainīties, bet saspīlējums saglabāsies.
Katrā ziņā neskaidrību pasaulē būs daudz, neviens nevaram pateikt, kā īsti būs. Varam teikt, ka pastāv iespējas, riski, bet tie var arī nerealizēties.
Taču vairāk par politiku cilvēkus interesē ekonomiskā situācija. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē, prognozējot nākamā gada situāciju, norādīja, ka šogad ekonomika būs augusi vien par aptuveni vienu procentu, bet 2017. gadam tiek saglabāta iepriekš izteiktā prognoze, ka tautsaimniecība augs par aptuveni trim procentiem.
Augs arī inflācija, kas šogad saglabājās nulles robežās. Pēc Latvijas Bankas prognozes 2017. gadā vidējais patēriņa cenu līmenis būs 1.6%, bet, turpinot augt naftas cenām, turpinot pieaugt, iespējams, mājsaimniecību ienākumiem, algām, minētajai inflācijas prognozei ir augšupvērsti riski.
I. Rimšēvičs norādījis: – Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka kļūst valsts pārvaldīšanas efektivitāte. Latvijas Banka rosina veikt kardinālas pārmaiņas veidā, kā pārvaldām un saimniekojam savā valstī. Proti, nepieciešams ļoti precīzi iezīmēt skaidri izmērāmus attīstības rādītājus cilvēkiem nozīmīgās jomās. Nevaram atļauties turpināt buksēt, ir nepieciešams ekonomikas izrāviens, ko var panākt tikai ar domāšanas un rīcības radikālu maiņu.
Ekonomists Jānis Ošlejs “Druvai” norāda, ka aizejošajā gadā attīstība bijusi vērojama visās nozarēs, izņemot celtniecību, kur piedzīvots dramatisks kritums, līdz ar to kopumā valstī vērojama ekonomikas stagnācija: – Nākamajā gadā arī celtniecības nozarē sāksies izaugsme, līdz ar to sagaidu, ka ekonomika pieaugs par kādiem trim procentiem.
Jautāts par nodokļu ietekmi uz attīstību, ekonomists norāda, ka tā neesot liela, taču viņš atzīst, ka ir neapmierināts ar Valsts prezidenta lēmumu apturēt iecerēto mikrouzņēmumu reformu: -Tā bija ļoti vajadzīga, tagad atvērts palicis jautājums, kādā veidā tiks nodrošinātas pensijas un sociālie pabalsti šī nodokļa maksātājiem. Laba un vajadzīga reforma, kas būtu novedusi pie zināmas stabilitātes nodokļos, kaut kādu īstermiņa politisku mērķu vārdā tika atsviesta atpakaļ. Esam ieguvuši tikai neskaidrību, jo problēma tajā, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms šādā veidā nevar pastāvēt.
Labprāt mēdzam uzklausīt arī astrologu prognozes. Sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa saka:
– Astroloģijas nopietnajā sadaļā, kurā aplūkojam reālos planētu stāvokļus, prognozes nav diez cik iepriecinošas. Diemžēl. Esam periodā, kad planētas, kas saistās ar pasaules lietu kārību, atrodas spriedzes kombinācijās. Tādējādi ar mīnusa zīmi aktivizējas tādas tēmas kā migrantu krīze, izmaiņas pasaules kārtībā, veco vērtību drupināšana, militāras agresijas, terorisms un tamlīdzīgi. Tuvākajos gados pasaule būs nemierīga.
Latvijas valsts individuālajā astroloģiskajā kartē redzamās kombinācijas nevaram skatīt atrauti no pasaules konteksta. Tas pats Urāns un Plutons briedinās revolucionāras noskaņas, kad cilvēki vairs negrib dzīvot pa vecam, bet “augšas” nespēj valdīt pa vecam. Neapmierinātība augs.
Komentāri