Svētdiena, 28. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Katrā segā savs stāsts ierakstīts

Druva
23:00
18.04.2008
2

Arī tautas lietišķās mākslas meistari un rokdarbnieces būs XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku dalībnieku vidū. Viņu darbi būs tautas lietišķās mākslas izstādē „Es vidū”, kas notiks Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Šonedēļ v/a “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena, tekstilmākslinieces Baiba Vaivare, Lilita Līdaka un Dace Pudāne pabija pie audējām Līgatnē un Raunā, lai izraudzītos darbus izstādei.

“Raunas audēju veikums bijis visās Dziesmu svētku izstādēs,” uzsver pagasta audēju kopā turētāja Vija Vaišļa. Brīvo laiku, radot krāšņus audumus, pavada 12 raunēnietes.

Cilājot segu un dreļļu klāstu, tekstilmākslinieces vairākkārt atzina: “Šis drellis jāņem, tas ir kas īpašs. Jūs neraudāsiet, ja visus izstādē neizliks, jo pietrūks vietas.” No raunēniešu saaustā izraudzīja 32 darbus.

“Rokdarbnieces Latvijā čakli strādājušas, visām ir kvalitatīvi, tehniski precīzi un mākslinieciski darbi. Tā ir audēju meistarība. Pirms dažiem gadiem bija šaubas par tehnisko kvalitāti. Tie laiki, kad no pārpalikumu kamoliņiem mēģināja radīt, pagājuši. Pieejami kvalitatīvi materiāli, ir tehniskās iespējas. Audējas saprot, ka viņu darbu sāls ir kvalitātē,” stāsta Linda Rubena un pauž apbrīnu, ka mūsdienās, kad viss tiek darīts copy paste, cilvēks spēj tik daudz laika veltīt oriģināliem rokdarbiem. “Siguldā redzējām darbu, kuru drīkst ņemt tikai baltos cimdos – no spolīšu diegiem tamborēts aizkars, veidots no sloksnītēm.

Brīnišķīgi! Kāds tajā darbs ielikts! Un tas smalkums, izsvērtā kompozīcija!” domās dalās Linda Rubena.

Lai gan pierasts, ka tautas māksla ir tik tradicionāla, atklājumus tajā var nemeklēt, tekstilmāksliniecei Baibai Vaivarei ir cits vērtējums.

“Ikkatrs audums – tas ir radošs darbs. Katrs citāds. Drellī ieauž zaļu svītriņu – tajā jau ir cita dzīvība. Varbūt latvieši tāpēc tik radoši, ka nekad nav bijuši pārlieku bagāti. Bagātība samaitā. Audumos tāds smalkums, jo nācies domāt,” redzēto vērtē Baiba Vaivare un piebilst, ka katrā segā, katrā drellī atklājas latviskā izjūta. Katra audēja domā, lai viņas darbs ar kaut ko atšķirtos, kaut vai dreļļa galus izveido citādus nekā kaimiņienei. “Segās ienāk krāšņas nianses. Raunēniešu dreļļos zaļā svītriņa – tā ir radoša pieeja, un neviens nevar teikt, ka tas drellis nav latvisks. Pēc definīcijas par etnogrāfisko tiek uzskatīts laiks līdz pagājušā gadsimta 20.gadiem, no tā laika darbiem gatavo kopijas. Plašākā nozīmē – etnos ir tauta, grafos – rakstīt. Tauta turpinās. Etnogrāfija nepazūd. Arī tagad taču mēs esam tauta. Ka audēju darbos kaut kas varētu nebūt etnogrāfisks, vispār nav runas. Katrs raksta citādāk. Arī tad, ja kāds aizņēmies kaut ko no zviedriem, tas nenozīmē, ka darbs nav latvisks. Tā ir latvieša būtība – viņš nemaina savu identitāti. Ja citur ierauga kaut ko labu, tomēr uztaisa pa savam, pēc sirds, latvisku, nevis zviedrisku vai vācisku.

Lielie darbi vienmēr nes līdzi latvisko tradīciju. Mazajos – izšuvumos, tamborējumos – daudz ātrāk parādās svešās ietekmes. Tā bijis vienmēr. Latvietis nekad nav dzīvojis atsevišķi. Drellis Latvijā ienāca hercoga Jēkaba laikā no holandiešu audējiem. Vai tagad kāds latviešu etnogrāfiju var iedomāties bez dreļļiem? ” domās dalās Baiba Vaivare.

Līgatnē tekstilmākslinieces pārsteigušas stellēs radītās šatiera un dubultās segas. “Dubultās segas visas izraudzījāmies izstādei, nevienu nevarējām atstāt. Kādi krāšņi kontrasti – zilais un oranžais! Arī dzelteni, brūnie toņi – tik medaini. No Līgatnes braucot uz Cēsīm, tās krāsas, kas segās, redzējām ainavā. Brīžam

šķiet, daudz kas tik pierasts, liekas salkans, bet darbos ir tāds smalkums. Katra sega ir īpaša,” iespaidus pauda tekstilmāksliniece Lilita Līdaka.

Izstādē Rīgā būs vairāki tūkstoši darbu, segu vien ap trim tūkstošiem. “Būs ļoti grūti kādu darbu neizlikt,” saka Dace Pudāne un uzsver, ka latvietis ir radīts skaistumam un vienmēr būs cilvēki, kuri audīs, adīs, tamborēs.

Izstādē Rīgā starp citu meistaru darbiem būs arī Raunas, Līgatnes, Nītaures, Vecpiebalgas un arī Cēsu audēju darbi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
6

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
25

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
287

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
10
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
37
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi