Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Joprojām gaidot sniegu

Jānis Gabrāns
00:00
15.01.2018
13
Zagarkalnaa Fotomarta 1

Ziemas un sniega prieku cienītāji droši vien regulārāk nekā citi ielūkojas meteoroloģisko prognožu portālos un katru rītu steidz pie loga, lai skatītos, vai nav uzkritis sniegs, kas šoziem ļoti kavējas. Kavējas ne tikai sniegs, arī aukstums, bet bez tā nav iespējams ražot arī mākslīgo sniegu. Kalnu slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs pastāstīja, ka šī uzņēmumam ir pirmā sezona, kad līdz 10.janvārim vēl nav bijusi iespēja paslēpot: “Pērn atvērām kalnu jau 6.novembrī, arī iepriekš vienmēr bijis tā, ka pirms gadu mijas iestājas kāds aukstuma periods, kad var saražot sniegu, un vismaz nedēļu vai divas kāda trase bijusi atvērta. Šogad visi kalni ir sniega gaidās, izņemot Gaiziņu, kur sasniga un varēja arī saražot mākslīgo sniegu, sagatavot nogāzes.”

Tiesa, šobrīd arī Gaiziņā gaida sniegu, jo gadu mijas lietainais laiks jūtami pakausēja trases. Tagad slēpošanas kalni ar cerībām skatās uz laika prognozi, kas tuvākajās dienās beidzot sola mīnusus.

“Žagarkalnā” pirmais mēģinājums sākt sniega ražošanu bija naktī uz pirmdienu, taču pēc piecām stundām to nācās pārtraukt, jo laiks iegriezās uz silto pusi. Tagad V. Kameņevs saka, ka neko negribētos sasolīt, jo viss atkarīgs no tā, vai gaisa temperatūra būs tik zema, lai varētu ražot mākslīgo sniegu: “Ja viss notiks, kā cerēts, varbūt svētdien pirmo nogāzi varēsim atvērt slēpotājiem. Nedēļas nogalē jau sola lielāku salu, kas ļautu ražot sniegu daudz efektīvāk, bet par to droši varēs teikt, kad tas tiešām būs sācies.”

V.Kameņevs stāsta, ka sniega gaidīšana pagājusi darbos, lai nodrošinātu lielākas ērtības apmeklētājiem. Pilnībā izremontēta lielā kafejnīca Cīruļkalna pusē. Mazā, apaļā kafejnīca Žagarkalna pusē vairs nedarbosies, bet lielajā kafejnīcā atsevišķi būšot bistro un kafejnīcas zāle.

“Vēl esam pārbūvējuši bērnu kalna zonu, kurā būs jauns paklāja lifts vismazākajiem, kopumā bērnu kalna un mācības zona būs ērtāka un arī plašāka. Izveidota kameršļūkšanas trase, jo zinām, ka ir pieprasījums pēc šādām izklaidēm. Esam arī krietni paplašinājuši Žagarkalna virsotni, tagad nobrauciens no tās uz meža trasi un snovborda parku būs daudz ērtāks un ne tik stāvs. Viss pārējais ir, kā bija, atliek vien sagaidīt sniegu,” saka V. Kameņevs.

Ziemas, sniega un aukstuma gaidās ir arī inventāra tirgotāji, jo šobrīd nevienam nevajag slēpes, ragaviņas, slidas, pat ne sniega lāpstas.

Aktīvā tūrisma centra “Eži” līdz­īpašnieks Mārtiņš Malcenieks stāsta, ka viņi jau pirms dažiem gadiem pieņēmuši lēmumu – neiespringt uz ziemas sezonas piedāvājumu: “Redzot, ka ziemas ir tik nepastāvīgas, sapratām, ka nav nozīmes ieguldīt naudu inventārā, kas tā arī paliks noliktavā. Īpaši tāpēc, ka pasūtījumi jāizdara gadu iepriekš, bet kā lai paredz, kas būs pēc gada. Savulaik bijuši “iekritieni”, kad pasūtījām, bet ziemas, tātad arī pieprasījuma, nebija, bet par preci jāmaksā. Tāpēc izdarām ļoti nelielus pasūtījumus, nepieciešamības gadījumā raugoties, kurš Latvijā vēl ko piedāvā. Tagad pašiem mierīgāk, nav nemitīgi jāseko prognozēm un jādomā, vai būs pircēji.

Uz visu var raudzīties no pozitīvā skatupunkta. Ja ziemas nav, kā šogad, remontējam velosipēdus, jo cilvēki ilgāk var braukt ar divriteņiem. Jūtam, ka velosezona tiešām pagarinās, jo cilvēki pērk daļas, remontē braucamos. Esam sapratuši, ka šajā laikā jāprot minimizēt izdevumus, jāpārziemo, iztiekot no vasaras iekrājumiem.”

Līdzīga situācija arī veikalā “Strazdu grava” Priekuļos, kas arī specializējas ziemas un vasaras sporta inventāra tirdzniecībā. Veikala pārdevējs konsultants Artūrs Rutkis saka, ka arī pie viņiem galvenokārt iegriežas velo­brau­cēji: “Taču nevar teikt, ka ziemas sporta cienītāji nemaz neienāk, jo ir tie, kuri brauc slidot vai spēlēt hokeju uz Valmieras ledus halli, viņi nāk uzasināt slidas. Kāds pirms slēpošanas ārzemēs iegriežas pēc kaut kā nepieciešama kalnu vai distanču slēpošanai, bet kopumā – visi gaidām ziemu.”

Zināms mūsdienīgais tautas ticējums – ja uz ezera ir bļitkotāji, pēc trim dienām būs ledus, taču šobrīd arī zemledus makšķerniekiem atliek vien dzīvot no atmiņām par iepriekšējām ziemām. Māris Lasmanis, makšķerēšanas piederumu veikala “Cope tavam priekam” īpašnieks, norāda, ka arī pie viņa šobrīd iestājies “ziemas miers” un pēc precēm, kas domātas zemledus makšķerēšanai, nav pieprasījuma. Viņš saka, ka lielākā daļa makšķernieku joprojām ir ziemas sezonas gaidīšanas režīmā: “Protams, ir aktīvisti, kuri iet uz copi neatkarīgi no laika apstākļiem, jo ir ezeri, kas ir laivojami, tātad var arī makšķerēt. Vēl trakāka situācija, ja ir plāns ledus, jo tad ar laivu braukt vairs nevar, bet kāpt uz ledus vēl nedrīkst. Ir makšķernieki, kuri iet uz upēm, dodas uz Salacu ķert lašus, kur ir licencētā makšķerēšana.

Pēdējos gados ziemas bijušas neprognozējamas, un šī brīža laika prognoze rāda, ka tāda īsta ziemas cope var nesanākt. Pie­mē­ram, slavenā Peipusa cope varētu iet secen.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi