Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Jaunie zālāji – risinājums problēmām

Druva
23:00
10.06.2008
8

Sausums piena ražotājiem rada pamatotas bažas. Zāle ir neliela, turklāt nepietiekami vērtīga. Daļa skābbarības ruļļus sagatavojuši, bet citi vēl gaida lietu un cer, ka situācija uzlabosies. Stiebrzālēm jābūt nopļautām

Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības „Dolfas” saimnieks Ādolfs Čudorāns un Taurenes pagasta SIA „Liepas M” īpašnieks Modris Liepiņš ir vienisprātis, ka lietus ir ļoti nepieciešams.

M. Liepiņš situāciju vērtē pesimistiski: „Pašlaik neaug nekas. Jau nedēļu viss apstājies, tādēļ gaidām lietu, lai varētu sagatavot lopbarību.” Lauksaimnieks gribējis zāļu maisījumu pļaut pagājušajā nedēļā, taču analīzēs konstatēts zems proteīna līmenis, tādēļ, lai lieki netērētu degvielu, pļaušana atlikta uz vēlāku laiku.

Ā. Čudorāns atzīst, ka arī „Dolfu” laukos pļaušanas darbi varētu sākties tikai nākamnedēļ. „Stiebrzāles jau ziedos, vajadzētu pļaut, taču nav lāga ko pļaut. Ja uzlītu lietus, zāle varētu kaut nedaudz saņemties.” Taču traucē ne tikai sausums, gan Ā. Čudorānam, gan citiem lauksaimniekiem līdz ar sausumu ir vēl viena problēma – mežacūkas, kas posta zāļu laukus.

Runājot ar zemniekiem, dzirdamas bažas, ka mazās piena lopkopības saimniecības varētu pat nespēt sagatavot skābbarību, taču bez tās nevar iztikt, ja grib nodrošināt labus izslaukumus un piena kvalitāti.

Cēsu Lauku konsultāciju biroja konsultante lopkopībā Andra Seredina, ņemot vērā lauku apsekojumus un pieredzi, vērtē, ka stiebrzālēm jau vajadzēja būt nopļautām un skābsiena ruļļiem sagatavotiem. „Saimniekiem jānovērtē zālāji. Ja pārsvarā ir stiebrzāles, tad pļaušanas laiks jāizvēlas pēc tām. Ja vairumā ir āboliņš, tad pēc tā attīstības fāzes. Stiebrzāles jāpļauj vārpošanas sākumā līdz ziedēšanai, āboliņš tad, ja zālāja kvadrātmetrā jau redzami daži ziedpumpuri.”

Sausums ir ļoti liels, un otrā, trešā gada zālāji paauguši slikti, jau izdeguši. Ņemot vērā degvielas dārdzību, A. Seredina iesaka izvērtēt, vai vērts šādus laukus pļaut. Daļu labāk noganīt, nopļaut tikai to, kas izaugusi kvalitatīvāka.

Situācija pagastos esot līdzīga – stiebrzāles jau pilnās vārpās un drīz ziedēs. Tātad lopbarībai jau vajadzētu būt sagatavotai. Ja zāle pāraug, zūd arī kvalitāte. Tam piekrīt arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zāļu sēklaudzēšanas speciāliste Rūta Jansone. Viņa uzskata, ka gaidīt, līdz stiebrzāles paaugsies, nav vērts, jo tās drīzāk nokaltīs. „Tiem, kuri laukus mēslojuši, zāle izaugusi labāka un jau satīta ruļļos. Iespējams, vēlāk būs lietus, tad izaugs labāks atāls.”

„2006. gadā arī bija liels sausums un zāle izdega. Tas bija zemnieku mācību gads. Daudzi saprata, ka piena lopkopības saimniecībās zālāji regulāri jāpārsēj, tad būs arī rezultāts. Arī šogad, par spīti sausumam, ar pērn sētajiem sējumiem problēmas nav tik lielas. Arī izvēloties zāļu sēklas, jāņem vērā katra lauka augsnes īpatnības,” skaidro A. Seredina.

Laba pieredze lauksaimniekiem izveidojusies lucernas audzēšanā. Skābās augsnēs lucerna neaug, tādēļ, lai to audzētu, vispirms jāveic augšņu analīzes. Tomēr pateicoties garajām saknēm, sausuma laikā lucerna ir daudz izturīgāka nekā citi zālaugi.

Risinājumi ir

„Saimniekiem jāmeklē risinājumi,” uzskata A. Seredina. Agrāk skābbarību bija iespējams aizstāt ar cukurbiešu graizījumiem, taču līdz ar cukurbiešu nozares likvidēšanos tāda iespēja vairs nepastāv. Konsultante iesaka meklēt saimniecības, kurās paši visu zāles masu neizmanto, un vienoties par iespējām papildināt savus zāles lopbarības krājumus.

Apsvēršanas vērta ir arī iespēja sēt auzas, lai izmantotu zaļbarībai, kā arī skābbarībai. Gan A. Seredina, gan R. Jansone vērtē, ka zemnieki vēl tagad var iesēt jaunus zālājus, tikai jārēķinās ar vienu pļāvumu. Turklāt jābūt gataviem cīņai ar nezālēm, tai skaitā balandu.

Risinājums šim, kā arī citiem gadiem var būt skābsiena ruļļu krājumi. A. Seredina uzskata, ka glabāšanas laikā skābbarības kvalitāte nesamazinās, to droši var izbarot lopiem visu gadu. Būtiskākais, lai netiktu bojāta plēve,tad skābbarībai piekļūst gaiss,tā bojājas un zūd kvalitāte. „Labi, ja ir lopbarības uzkrājumi. Turot govis nepiesieti, kas ir veiksmīgs saimniekošanas veids, dzīvnieki visu gadu tiek baroti ar skābbarību. Tā tiek nodrošināta nemainīga barības devas kvalitāte un arī vienmērīga piena kvalitāte,” uzskata A. Seredina.

R. Jansone pastāstīja, ka veiksmīgs risinājums ir tādu zāļu audzēšana, kam dziļa sakņu sistēma, piemēram, lucernas un sarkanā āboliņa. „Katra zāle uz sausumu reaģē citādi, tādēļ zāļu maisījumus vienmēr būs drošāk audzēt. Jo daudzveidīgāks ir maisījums, jo drošāk, ka izaugs. Jāsabalansē ir gan sausuma, gan mitruma izturīgi zālāji, lai raža būtu jebkuros apstākļos.” Speciāliste iesaka izmantot tauriņziežus, sarkano auzenīti, kas uzlabo zālāju kvalitāti, turklāt labi panes sausumu. Institūtā zāļu sēklu klāsts jau gandrīz izpārdots, tomēr vēl ir nelieli krājumi, no kuriem izvēlēties. Zāļu maisījumi institūtā tiek sagatavoti individuāli katrai saimniecībai – atbilstoši zemes īpatnībām un arī finansiālajām iespējām. R. Jansone uzsver, ka būtiski ir izvēlēties Latvijas apstākļiem atbilstošu sēklu, jo nereti ievestās pieviļ.

Sausais laiks negatīvi ietekmē arī govs ēstgribu. “Tas rada veselības problēmas, piena samazināšanos un tā kvalitātes krišanos. Šādā laikā nav labi, ja uz ganībām dzīvniekiem jāiet tālu. Tas ražojošai govij ir ļoti grūti. Noejot kilometru, govs var zaudēt līdz pat diviem – četriem kilogramiem piena,” izskaidro A. Seredina, iesakot nenogurdināt piena devējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi