Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Jāņmuiža kā Jelgava 1994.gadā

Līga Eglīte
00:00
14.12.2017
71
Andris Keiss 1

Bijušajā Jāņmuižas profesionālajā skolā atkal rosība. Vestibilā pie ziņojumu dēļa ar zaļu flomāsteru glītiem burtiem drukāts “Stundu saraksts”, “Stundu izmaiņas” un aicinājums uz loka šaušanas pulciņu “Robins Huds”, gaiteņos trokšņo jaunieši un pieaugušie, visur savilkti kabeļi un vadi, pīkst rācijas.

Jūs jau sapratāt – īsts mācību process nav atsācies, tomēr līdz 16.decembrim darbība te notiek. “Jura Podnieka studija” izmanto eiroremonta neskartās Jāņmuižas skolas telpas, lai atainotu notikumus pirms 23 gadiem. Šeit režisors Jānis Ābele uzņem spēlfilmu “Jelgava 94”, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Kāpēc Jelgavu filmē Jāņmuižā? Izrādās, Latvijā vairs nevar atrast piemērotas skolas ēkas ar īstu un nesamākslotu deviņdesmito gadu šarmu, kur nebūtu veikta renovācija, ielikti pakešu logi un kur, netraucējot mācību procesu, varētu filmēt visu laiku, ne tikai pēc stundām un vakaros.

Kas tik īpašs notika Jelgavā 1994.gadā? Izbēga cietumnieki, savukārt pasaulē jaunieši pielūdza mirušo “Nirvana” solistu Kurtu Kobeinu. Tieši par šo periodu, atainojot 90.gadu ikdienu un sadzīvi, rakstīja Jānis Joņevs, kura darbs – vēsturiskā fikcija “Jelgava 94” – izmantots filmas stāsta pamatā. Par vietējās skolas devīto klasi, kurā mācās galvenais varonis Jānis, par klases jaunpienācēju Kristīni, kuras dēļ vienkāršais puisis vēlas izcelties un pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Jāņmuižā tiek uzņemta lielākā daļa filmas – skolas ainas, mācību process, galvenā varoņa attiecības ar klasesbiedriem un konflikti, kā arī diskotēka, kurā 90. gadu stilā iejutās ap 130 jauniešu. Filmas izpildproducente Inga Jerzjukova stāsta, ka puse no devītās klases skolēniem ir cēsnieki un priekulieši, kuri savās skolās legāli “basto” nodarbības: “Viņiem ir zīmes! At­brīvojums no mācībām.”

Filmēšanas grupa atzinīgi novērtē vietējo iedzīvotāju atbalstu un atsaucību, kā arī cenšas izmantot tieši vietējo uzņēmēju piedāvājumus – ēdināšanas pakalpojumus, nepieciešamās tehniskās lietas un materiālus iegādājas Cēsu un Valmieras veikalos.

“Druva” viesojās uzņemšanas laukumā, kad spraigā darbā ritēja jau trešā diena. Inga Jerzjukova atklāja, ka filmēšanas komandas dekoratori Jāņmuižā strādā kopš novembra, iekārtojot telpas, gādājot rekvizītus un piešķirot laikmetam atbilstošas un autentiskas detaļas: “Mēs, protams, meklējām piemērotu skolu arī Jelgavā un Rīgā, taču neatradām. Šeit telpās der gan apdare, gan vecie logi, arī ieeja. Pozitīvā ziņā tie ir īsti “padomju konservi”. Daudzi no filmēšanas komandas ar nostalģiju atcerējās savus skolas laikus – “kā es sēdēju šādos solos”, “man arī tieši tā bija”. To gaisotni vislabāk var izjust filmēšanas laukumā. Mākslas un kostīmu departaments ir krietni pastrādājis, arī grims, jauniešu matu griezumi, frizūras ir no deviņdesmitajiem. Kad apsēžas pie monitora un vēro procesu, ir sajūta, ka atgriežamies tajā laikā. Arī aktieris Andris Keišs, kurš filmējās sporta zālē, teica, ka ir laimīgs, redzot “saldos deviņdesmitos”, skolēnus, kuri saģērbti to laiku drēbēs.

Mūsu galvenajam māksliniekam Aivaram Žukovskim tas bija liels darbs. Cepuri nost! Kostīmi tika gādāti, apmeklējot daudzus lietoto apģērbu veikalus, pērkot internetā vai no privātām kolekcijām. Problēmas bija ar ļoti specifiskām lietām, piemēram, tā laika metālistu T krekliem, mūzikas grupu nosaukumiem. Mums palīdzēja grāmatas autors Jānis Jo­ņevs, izstāstot, kam tieši jābūt.”

Daudzu būtisku sīkumu gādāšanā filmas sagatavošanas procesā palīdz asistente Sabīne Trumsiņa, kurai nācies būt par kurjeru un piegādātāju, meklēt gan baterijas pulkstenim, gan laikmetam atbilstošu briļļu rāmi: “Salons “Met­ro­pole” bija ļoti atsaucīgi, šo rāmi mums uzdāvināja un vēl iestikloja ar speciālu pārklājumu.”

Filmēšanas tehnisko procesu nodrošina 55 dažādu jomu speciālisti, iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki. Galveno varoni, devītās klases skolnieku Jāni, atveido jūrmalnieks Matīss Barons, kurš izvēlēts no vairāk nekā 500 kandidātiem. Jānim patīk filmēšanās process un pat 90. gadu drēbes: “Man patīk, kā tas viss kopā izskatās. Jāizmanto sarunu valoda, taču nedrīkst lietot teicienus, kuri tajā laikā vēl neeksistēja vai nebija populāri.” Filmā darbojas vairāki labi zināmi latviešu aktieri. Galvenā varoņa vecākus atveido Ieva Puķe un Kaspars Gods, Guna Zariņa ir skolas direktore, Andris Keišs fizkultūras skolotājs, Elīna Vaska bioloģijas skolotāja, citās lomās – Jānis Jarāns, Lāsma Kugrēna, Brigita Stroda un vēl citi.

“Jelgava 94” finansē Nacionā­lais kino centrs un Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pirmizrāde paredzēta 2019.gada pavasarī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
62

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi