Pagājušajā nedēļā Cēsīs vizītē ieradās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. “Druva” ministru iztaujāja par iekšlietu struktūru darbu un problēmām.
– Kā vērtējat policijas darbu valstī?
– Policijas dabu vērtējot pēc diviem rādītājiem. Pirmām kārtām, pēc noziedzības absolūtos skaitļos. Policijas darbs ir ne tikai ķert noziedzniekus, bet arī veikt preventīvo darbu, uzraudzīt riska grupas. Taču, ja noziegums notiek, tad tas jāatklāj. Atklāto noziegumu skaits ir otrs rādītājs.
Vērtējot policijas darbu kopumā, jāsaka, ka tā kvalitāte pēdējos gados kritusies, ja pirms pieciem gadiem valstī atklāto noziegumu bija 40 – 50 procenti, tad pirms diviem gadiem vidēji tikai 16. Tie ir satraucoši dati. Pērn tomēr atklāto noziegumu skaits bija palielinājies
līdz 30 procentiem.
Šis ir jautājums, ar ko es kā sabiedrības pārstāvis, kuram šobrīd ir tiesības pārraudzīt iekšlietu dienestu darbu, nevaru būt apmierināts. Ja uzturam policiju par daudziem desmitiem miljonu latu, sabiedrība ir tiesīga prasīt, lai tā spētu atrast un sodīt mašīnas zagli.
Šogad pēc pēdējā algu pielikuma, kas bija vidēji 90 latu, vidējā alga policistiem ir 500 – 600 latu pēc nodokļu nomaksas. Vadošajiem kriminālpolicijas darbiniekiem un priekšniekiem algas ir vēl lielākas, tā ka situācija nebūt vairs nav tik slikta. Mana mamma strādā dzemdību nodaļā par vecmāti, kas arī nav psiholoģiski viegls darbs, viņa saņem 200 latus mēnesī. Ko tad viņai darīt – pateikt, ka par maz maksā
un tādēļ viņa darbu nedarīs? Tā nevar – ja esi uzņēmies pienākumu, tas jāpilda.
– Algas policistiem ir palielinātas, tomēr kadru maiņa ir ievērojama. Kur ir problēma un kā to risināt?
– Jā, kadru mainība ir par lielu. Tomēr esmu pārliecināts, ka izvēle strādāt iekšlietu sistēmā nav tā sliktākā. Daudzi par to nepadomā, bet šajās struktūrās strādājošajiem ir
sociālas privilēģijas. Policistiem valsts nodrošina izdienas pensiju, medicīniskās garantijas, turklāt, palielinoties izdienai, garāki kļūst arī atvaļinājumi.
Protams, policista darbs ir psiholoģiski grūts un nepatīkams. Ikdienā policistu klientūra nav likumpaklausīgi pilsoņi. Tie lielākoties ir dzērāji, likumu pārkāpēji, bieži vien agresīvi cilvēki.
Kā risināt problēmu, ka cilvēki aiziet no darba policijā? Ja nebūs, kas strādā, būs jāceļ algas. Manuprāt, ir trīs faktori, kas nosaka lēmumu strādāt kādā konkrētā profesijā. Pirmkārt, vai tā patīk, vai ne. Otrkārt, kādus darba apstākļus piedāvā darba devējs, treškārt, kāds ir atalgojums.
– Problēma ir arī zemais policijas prestižs.
– Tas ir viens iemesls, kādēļ nevaru būt pilnībā apmierināts ar valsts policijas darbu. Socioloģisko aptauju rezultāti rāda, ka Latvijā policijai uzticas tikai 25 procenti iedzīvotāju. Tātad 75 procenti neuzticas. Taču pirms pieciem gadiem policijai uzticējās 50 procenti.
Aicinu katru policistu padomāt, kādēļ tik maz cilvēku uzticas policijai. Esmu lūdzis Valsts policijas vadītāju Aldi Lieljuksi sagatavot priekšlikumus, kā rīkoties. Arī ministrija grasās pasūtīt plašāku aptauju, lai saprastu iemeslus, kādēļ uzticības nav – vai policisti ņēmuši kukuļus, nav laikus atbraukuši palīdzēt, vai ir kādas citas problēmas.
– Varbūt policija nav savlaicīgi atbraukusi palīgā, jo trūkst ekipāžu?
– Valstī radies mīts, ka ir par maz policistu, tomēr tik daudz policistu, cik Latvijā uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju, ir tikai vēl divās Eiropas valstīs – Lietuvā un Spānijā. Tātad problēma nav policistu skaitā, bet gan vadības spējā organizēt darbu. Arī mašīnu netrūkst, piemēram, pērn nopirktas 500 jaunas automašīnas.
Cita lieta, ka Cēsu rajonā, ceturtajā lielākajā rajonā Latvijā, ir lieli attālumi, sarežģīts ceļu tīkls, tādēļ, iespējams, nepieciešama papildus ekipāža jau esošajām.
– Narkotiku problēma valstī kļūst aizvien aktuālāka. Kādi ir risinājumi?
– Narkotiku apkarošanu esmu noteicis kā vienu no prioritātēm, taču ne tikai tādēļ, ka narkotiku lietošana ļaunumu cilvēka organismam, bet arī tādēļ, ka no narkotikām izriet virkne problēmu. Daudz noziegumu izdara narkotiku iespaidā, tiek veiktas zādzības un laupīšanas, lai iegūtu naudu kārtējai devai. Cilvēks, kurš lieto narkotikas, potenciāli jau ir noziedznieks.
Izveidots narkotiku apkarošanas birojs. Tas pagaidām darbu sācis tikai Rīgā, bet nākamajā gadā birojam filiāles būs visā Latvijā.
Nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas, ka narkotikas pāries pašas no sevis vai ka to nav. Tās ir pilnīgi visur un daudz, turklāt tās ienāk aizvien vairāk, tādēļ policijai jābūt šim darbam gatavai.
– Pēc robežkontroles atcelšanas rajonos ievērojami palielināts darbinieku skaits imigrācijas nodaļās. Vai tas patiešām nepieciešams?
– Šis ir pirmais gads, kad esam pievienojušies Šengenas zonai, un tikai ceturto mēnesi dzīvojam bez robežkontroles. Tās atcelšana dod brīvību, bet līdzi nes arī problēmas, tādēļ nepieciešams kompensējošais mehānisms.
Dienvideiropā, ar kuru kontrolētas robežas mums vairs nav, katru dienu cilvēki ieceļo nelegāli. Domāju, mums ar to jārēķinās. Vēl nevaram precīzi zināt, kāda izveidosies situācija, tādēļ Valsts robežsardzes vadība nesasteidza ar robežsargu skaita krasu samazināšanu. Robežsargiem tagad uzdots veikt kontroli iekšzemē, vai nenotiek nelegālā nodarbinātība, vai cilvēki Latvijā neuzturas nelegāli. Jau tagad konstatēts, ka valstī strauji palielinās iebraucēju skaits, kas ieceļo bez ceļošanai derīgiem dokumentiem.
Ar robežsargu skaita samazināšanu, protams, varētu ietaupīt, bet vai pēc gadiem četriem, pieciem tā nebūtu jāatjauno, nezinām. Protams, pēc gada, diviem būs jāvērtē un racionāli jāanalizē robežsardzes darbinieku skaita lietderība, bet pašlaik par to runāt ir pāragri.
– Kā vērtējat situāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā?
– VUGD iekšlietu sistēmā visus 15 gadus palicis pabērna lomā. Ugunsdzēsības tehnika ir ļoti dārga. Salīdzinot – nopirkt vienu policijas mašīnu ir nieks. Lai risinātu problēmas VUGD, nepieciešami miljoni, tādēļ valsts līdz šim nav pievērsusies ugunsdzēsības jautājumiem. Taču, lai gan tas ir dārgi, ar šīm problēmām būs jānodarbojas.
Pozitīvi, ka šogad VUGD iepērkam 50 jaunas ugunsdzēsības mašīnas. Viena nokļūs arī Cēsu rajonā. Turklāt, ja Cēsīs nākamgad uzcelsim depo, tas būs pirmais, kas uzcelts no jauna. Taču valstī daudzi ugunsdzēsības depo ir dramatiskā stāvoklī.
Komentāri