Namiņš pupuķim. SIA “Simbaro” īpašnieks Valdis Zariņš rāda, ka vienam no Latvijas skaistākajiem putniem – pupuķim - top paliela māja, kura veidota tā, lai palīdzētu putnam būt pasargātam no caunām. FOTO: Agnese Leiburga
Izrādās, pupuķiem tiek ražoti plaši apartamenti un pirms dzīvojamās telpas ir gaitenis gluži kā cilvēka mājā. Gaitenītis domāts, lai šiem skaistajiem putniem mājvietā neuzglūnētu caunas, kas nevar tam izlocīties cauri un piekļūt pupuķiem. To visu zina stāstīt Cēsu novada uzņēmuma SIA “Simbaro” saimnieks Valdis Zariņš.
SIA “Simbaro” ir dabas drauga un putnu vērotāja Valda Zariņa projekts, kura mērķis ir sekmēt putnu labsajūtu un izglītot cilvēkus par putniem, to dzīvesveidu, paradumiem un iespējām palīdzēt mūsu lidojošajiem draugiem.
““Simbaro” misija ir parādīt cilvēkiem ceļu, kā palīdzēt putniem. Uzņēmuma mājaslapā ir pieejami rasējumi un apraksti, kā izgatavot dažādas putnu mākslīgās ligzdvietas, un padomi to izvietošanai dabā. Tikai tad, ja nav materiālu, iemaņu vai laika, būrīšus putniem var arī iegādāties. Visiem “Simbaro” putnu māju risinājumiem ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības atzinums, par ko liecina spiedogs uz būrīša. “Simbaro” tos izvieto dabā un pārliecinās, kā tie kalpo un kādas sugas tajos ligzdo. 2026. gada sākumā mūsu būrīšu skaits sasniedza 190, no kuriem 55 domāti pūcēm,” savā interneta mājaslapā vēsta SIA “Simbaro”.
“Kopumā es izgatavoju 16 dažāda veida putnu mājas atkarībā no izmēra, no putna paradumiem,” stāsta uzņēmuma saimnieks. Viņš demonstrē būrīti, kas paredzēts mizložņai, un blakus pamatīgu būri urālpūcei, kas, pēc putnu mājas izgatavotāja stāstītā, ir lielākais dobumperētājs Latvijas teritorijā.
V. Zariņš paskaidro: “Būrīšiem galvenais un noteicošais parametrs ir skrejas lielums. Ja mazāks putns iemājo lielākam domātā būrītī, tad lielais to vienkārši padzen. Dabā tā ir iekārtots, ka lielākais uzvar.”
Uzņēmējs arī atklāti pasaka: “Diemžēl veikali ir pilni ar masu produkciju, no kā tikai aptuveni puse ir tiešām lietojama. Otra puse patiesībā putniem var būt bīstama.” Viņš pat pavisam skarbi spriež, ka daļa drīzāk saucama nevis par mājām, bet par putnu zārkiem.
V. Zariņš raksturo situāciju: “Tirgotājs, mantrausības vadīts, saprot, ka te arī ir maza peļņas niša, tāpēc nolemj to izmantot. Tiek sarīkots iepirkuma konkurss, kurā uzvar lētākais piedāvājums. Iepirkuma daļas vadītājs, kuram nav ne mazākās izpratnes par putnu ligzdošanas paradumiem, akceptē lētāko piedāvājumu un izliek veikalā pārdošanai tā vietā, lai pakonsultētos ar zinošākiem cilvēkiem, pirms slēgt līgumu par būri piegādi. Labi, ka Latvijas Ornitologu biedrība par šo ceļ trauksmi.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrības Sabiedrības izglītības un iesaistes virziena vadītājs Agnis Bušs ir norādījis, “ka tirdzniecības vietās ir pieejami putnu būriem līdzīgi dekoratīvi priekšmeti, kuri putnu dzīvi neuzlabo, bet tieši pretēji – apdraud. Aicinām ne tikai iedzīvotājiem būt zinošiem, bet arī tirgotājiem būt atbildīgiem un neizplatīt priekšmetus, kas tiek pasniegti kā putnu būrīši, bet dzīvē drīzāk apdraud putnus”.
SIA “Simbaro” īpašnieks pats ar putnu vērošanu un padziļinātu interesi par tiem sācis aizrauties pirms gadiem desmit. “Pirms tam smējos par visiem tiem putnu vērotājiem. Bet, kad sapratu, ka tas ir solis tuvāk dabai, tas aizrāva. Sapratu, cik interesanti ir pētīt putnu pasauli, piemēram sugas, kas rudeņos lido prom un pavasarī atkal atpakaļ,” teic V. Zariņš. “Kad es tam pievērsos, biju tāds pats kā 95 % cilvēku, man likās, ka pie mums mājo zvirbulis, stārķis, vārna un varbūt vēl kāds vanags, tas viss,” par savām tā brīža zināšanām pasmaida Valdis. Viņš atceras, cik sajūsmināts bijis, kad sapratis, ka Latvijā ir ap 300 putnu sugu, ko var uzskaitīt. Apjausma, cik interesanta ir putnu pasaule, viņu aizrāvusi un likusi iedziļināties, un vēl vairāk apgūt sev jauno jomu.
Par specifisko uzņēmējdarbības ievirzi Valdis Zariņš stāsta: “Šeit nekas nebija par biznesu jau no paša sākuma. Tas pārvērtās biznesa formā tikai tāpēc, ka citiem tā bija ērtāk.” Tieši tā iemesla dēļ nodibināts SIA, lai būtu vieglāk savu produkciju pārdot uzņēmējiem. “Pirms desmit gadiem, kad es pats vēl nebiju Latvijas Ornitoloģijas biedrībā, bet mani pāris draugi bija, mēs kopā braucām putnos. Tad viens sūdzējās, ka biedrība jau četrus gadus pēc kārtas uzaicina kādu kokrūpnieku vai ražotāju, kas sākotnēji sajūsmināti piesakās palīdzēt putniem un gatavot būrus, bet, saņēmuši rasējumus, lai gatavotu paraugus, ātri vien pazūd. Tagad jau es, protams, zinu, kāpēc pazuda, jo nekāda dižā biznesa jau tur nav. Lielu naudu nenopelnīsi. Toreiz draugam joka pēc prasīju, lai iedod man tos rasējumus, pamēģināšu uztaisīt paraugus, un skatīsimies, kas tur iznāks. Tobrīd pats sāku kļūt par putnu vērotāju un sapratu, ka man īsti nav talanta ātri iemācīties atšķirt putnu balsis, piedalīties monitoringos un tamlīdzīgi. Būru gatavošana bija veids, kā saskatīju savu iespēju palīdzēt,” pirmsākumus būru gatavošanā atminas uzņēmējs.
Pēc tam sekojušas Putnu dienas ar pirmajiem 20 būrīšiem pasākumam. “Aizgāja uz urrā visi divdesmit,” smejas V. Zariņš. Tagad jau būru gatavošanā roka piešauta. Un tomēr, uzsverot vēlmi galvenokārt palīdzēt putniem, uzņēmuma mājaslapā saglabāta iespēja jebkuram interesentam lejuplādēt rasējumus un būrīšus pagatavot pašam. Taču, ja trūkst materiālu un iemaņu, būrīšus var arī nopirkt “Simbaro”.

Komentāri