Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas pārstāvji paziņojuši 2007. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Žūrija tos izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot vairākus simtus ierosinājumu.
Par 2007. gada vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams
jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko nozīmes ziņā tam ir radniecība.
Žūrijas interesi saistījuši arī citi jaunvārdi “virsruna” – kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan ”pa virsu”, un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tāpat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene”, kā arī daudzi šīs vārdenes vārdi: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.
Jaunieši
anglicisma “strings” vietā ierosinājuši teikt “aukliņbiksītes”, “diegabikse”.
Par 2007. gada nevārdu atzīts „siera produkts” – domāts sierveida izstrādājums. Pērn
veikalos parādījies neveiklais dažu siera veidu apzīmējums, kas mulsina un kaitina pircēju. Apzīmējums burtiski pārcelts no angļu valodas. Angļu vārds “product” ir tā sauktais tulkotāja viltus draugs: pirmām kārtām tas nozīmē ražojumu vai izstrādājumu, turpretī latviešu valodā vārds “produkts” pirmām kārtām nozīmē pārtikas produktus, kā arī garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus. Tāpēc latviski, lai pienu nošķirtu no piena izstrādājumiem, nevajadzētu lietot vārdkopu “piena produkti”, jo arī pats piens ir produkts. Otrkārt, ar vārdkopu “cheese products” angliski apzīmē nevis tikai “neīstos” sierus, bet gan jebkādus sierus, un tādā nozīmē šo vārdkopu lieto arī Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos.
No plašā saņemto nevārdu klāsta pērn īpaši bieži vai jaunā/īpaši nejēdzīgā lietojumā parādījušies – „komunicēt un komunikācija” (ļoti izplatījies nevajadzīgs anglicisms, sarunāties un citu labu latviešu valodas vārdu vietā), arī ”koments” (komentāra vietā), “kancelēt“ (no angļu cancel), merčendaizings, blogs/blogot, antidots (pretinde), “čekliste”, „aktivitāte” (sarīkojuma vietā), “Top 10“(domāti desmit labākie), “pīār/PR” (sabiedrisko attiecību vietā). Žūrija atzīst, ka nepatīkami vērot vārdu “pirktākais” un “mīlētākais” pieaugošo izplatību un nepareizo vārda „pieļaut” lietojumu, bet arī jaunvārdus „izglītojamais” (birokrātu ieteikts vārds skolēns/students vietā).
Gada nevārda titulam izvirzīti arī dažādi žargonvārdi, īpaši bieži ieteikti -“ierēkt”, kā arī “ievērtēt”, “iehalot”, izčekot”. Ieteikti arī -“pateicība” (smalks apzīmējums kukulim), “stukačs” (apzīmējot nozieguma liecinieku), “kvaukšķi”, “stipendijas”, “robežlīgums” un citi. Līdzīgi arī daži ierosinājumi gada vārdam “pļāpātuve” (vārds radies politiskā kontekstā – Saeima) vai “lietussargi” to jaunā nozīmē.
Par 2007. gada spārnoto teicienu izraudzīts „bojāts horizontālais taimkods” – teiciens, kas sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības. Spārnotie teicieni katrs savā veidā atspoguļo kādu spilgtu pagājušā gada notikumu. Ieteikti arī – „virs vairākām galvām karājas Damokla zobens” (Vaira Vīķe-Freiberga), “Lūdzu, nemelojiet manā vietā” (J. Urbanovičs), “Es šodien negribu melot tiešā ēterā” (A. Šlesers). “Kas es esmu?” (V. Zatlers), “Katrs latvietis ir zelta vērts” (J. Kukainis), “ar mirdzumu visās vietās” (G. Ulmanis par E. Zalānu), “Es esmu stabilitātes garants” un “treknie gadi” (A. Kalvītis), “Dažreiz spiež arī, lai izspiestu” (I. Viņķele), “Tam džekam ir reālas problēmas!” (E. Zalāns), “Es esmu pele” (I. Emsis), “mutes caureja” vai “runas nesaturēšana”, “vecie vēži vecā kulītē”, “valsts pirmais trusis” un citi.
Vārds – gada spilgtākais, trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, iemantojis vai atguvis popularitāti
un veidots pēc latviešu valodas likumībām. Nevārds – nejēdzīgākais vārds, nejēdzīgākais vārda lietojums vai nejēdzīgākais liekais svešķermenis. Spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais izteiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane
Komentāri