Seminārā “Enerģijas diena”, kuru rīkoja Cēsu novada pašvaldība, speciālisti stāstīja par energoefektivitātes uzlabošanas tendencēm. Novada pašvaldības projektu un vides speciāliste Inta Ādamsone atzina, ka reizi gadā ir noderīgi saaicināt speciālistus, apsaimniekotājus, iedzīvotājus, lai runātu par ēku siltināšanu, tās efektiem, par iespējām veikt renovāciju.
Semināra dalībnieki iepazinās ar diviem pašvaldības realizētajiem energoefektivitātes projektiem, kuros līdzekļi piesaistīti no Emisiju kvotu izsoļu instrumenta (EKKI). Par Izstāžu nama renovāciju stāstīja uzņēmuma “Wolf System” pārstāvis Deniss Dergunovs, kurš atzina, ka, strādājot vēsturiskajās ēkās, jārēķinās, ka paveiktais tikpat kā nav redzams, toties energoefektivitātes parametri tiek jūtami uzlaboti. Sanākušajiem bija iespēja arī pašiem novērtēt paveikto.
Neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts Guntis Gradovskis pastāstīja par Pastariņa sākumskolas ēkas atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēku. Viņš norādīja, ka pēc projekta realizācijas plānotā ekonomija apkurei būs gandrīz 78 procenti: “Lai panāktu projekta mērķus, visiem jāstrādā komandā. Notiek regulāras būvsapulces, visam tiek sekots līdzi, un bieži nākas risināt problēmas, lai rezultāts būtu, kā iecerēts.”
I. Ādamsone norādīja, ka EKKI projektos valsts finansējumu dod tikai tiem darbiem, kam tieša ietekme uz ēkas energoefektivitāti. Tāpēc dažviet paliktu ne pārāk estētisks skats, taču skolas vadībai bija nosacījums, ka viss jāizdara līdz galam, un pašvaldība palielinājusi savu finansējumu.
Prezentējot abus projektus, tika minēts, cik ietaupīs CO2 izmešus. Uz to kāds no klātesošajiem jautāja, kāpēc ir šis rādītājs, kas vienkāršam cilvēkam tikai jauc prātu. Pareizāk būtu runāt par siltumenerģijas patēriņa samazinājumu. I. Ādamsone norādīja, ka to pieprasa Eiropas Savienības direktīvas: “Visa pasaule iet uz to, lai samazinātu klimata pārmaiņas, bet tās mēra pēc CO2 izmešu daudzuma. Latvija ir apņēmusies samazināt izmešu līmeni, nevis solījusi īstenot siltumenerģijas samazinājumu, līdz ar to visi projekti tiek mērīti pēc CO2 izmešiem.”
No sanākušajiem izskanēja arī atziņa, kas pēdējā laikā publiskajā telpā par ēku siltināšanu dzirdēti arī negatīvi viedokļi, proti, ka dzīve šādos “termosos” nav tā labākā. G. Gradovskis paskaidroja, ka viss atkarīgs, kā ēkā ierīkota ventilācijas sistēma: “Agrāk, veicot siltināšanu, nelika ventilāciju ar rekuperāciju, tāpēc ik pa laikam telpas nācās vēdināt, atverot logus. Jāsaprot, ka, jo lielāku gribam siltumenerģijas taupīšanu, jo vairāk jādomā par mākslīgo gaisa apmaiņu, modernu ventilāciju. Protams, cilvēkiem ir savi paradumi, dažkārt, kaut arī ir moderna ventilācija, tur vaļā logus, taču redzams, ka situācija uzlabojas, cilvēki mācās no kļūdām.”
Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse informēja par energopārvaldību Vidzemē, atzīstot, ka pagaidām reģionā nav vienotas politikas stratēģijas energoefektivitātes jomā, darbības notiek spontāni tad, kad pieejams finansējums. Cilvēkiem arī pietrūkst zināšanu ēku energoefektīvā apsaimniekošanā, tas attiecas gan uz renovētām mājām, gan nerenovētām: “Energoefektivitātes principus var ievērot ikvienā mājā, tām nav obligāti jābūt siltinātām. Taču Vidzemē (Cēsis gan ir pozitīvs izņēmums) ir samērā maz renovēto māju, jo iedzīvotāji joprojām uzskata, ka tas nav efektīvi un ir pārāk dārgi. Jāstāsta, jārāda labie piemēri, jāmāca dzīvot energoefektīvi, tajā pašā laikā nezaudējot komfortu.”
Lielākā Cēsu namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis pastāstīja par energoefektivitātes uzlabošanas tendencēm dzīvojamajā sektorā Cēsu novadā. Viņš informēja, ka pirmie ēku siltināšanas projekti sākti jau 2002.gadā, tā gadu no gada krāta pieredze, tagad pilsētā renovētas daudzas ēkas, tajās veikta dažāda līmeņa renovācija, no tā atkarīgs siltumenerģijas ekonomijas līmenis. Viņš arī uzsvēra, ka renovācija ir vienīgais pareizais solis māju saglabāšanai: “Diemžēl šobrīd situācija nav tāda, lai cilvēki ārpus Rīgas varētu celt jaunas mājas, pirkt jaunus dzīvokļus, tāpēc vienīgais veids, kā uzlabot komfortu, mājas energoefektivitāti, ir Eiropas fondu naudas piesaistīšana renovācijai, jo pilnvērtīgi renovēt ēkas par saviem līdzekļiem nebūs iespējams. Taču tas jādara, pretējā gadījumā ēku stāvoklis kļūst arvien sliktāks, to jūtami ietekmē nepastāvīgie laika apstākļi ziemā. Neko nedarot, mājas ar laiku kļūs bīstamas dzīvošanai.”
Semināra turpinājumā Agris Pavļukevičs no uzņēmuma “Skanore” stāstīja par daudzdzīvokļu namu apkures sistēmas renovācijas tendencēm, bet “Altum” pārstāvis Inguss Salmiņš iepazīstināja ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektu nosacījumiem un realizācijas procesu.
Komentāri