Viens no svarīgākajiem projektiem, kas Cēsīs aizsākās pagājušajā gadā, ir muzeja ēkas – Jaunās pils rekonstrukcija ar mērķi pili padarīt pievilcīgāku tūristiem.
” Ja vasarā zinājām, ka Jaunajā pilī varēsim ieguldīt miljonu latu, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas Savienības finansējums, tad tagad noskaidrojies, ka šī summa ir viena trešā daļa no projekta īstenošanai
nepieciešamās. Lai šovasar pabeigtu projekta pirmo kārtu, Cēsu pašvaldība ņēmusi arī kredītu,” pastāstīja pils apsaimniekotāju – pašvaldības aģentūras Vidzemes vēstures un tūrisma centrs direktore Jolanta Sausiņa.
Nesen Cēsīs bija noorganizēta ekspertu konsultatīvā sanāksme, uz kuru no Latvijas ieradās vairāk nekā 20 cilvēki, tai skaitā no Rundāles pils un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, lai novērtētu rekonstrukcijas laikā vēstures piemineklī izdarītos negaidītos atklājumus un izteiktu viedokli, kā tos saglabāt arī nākamajām paaudzēm. “Galvenais atzinums, ko apstiprināja arī eksperti – mēs nedrīkstam pili upurēt Eiropas naudai,” sacīja J.Sausiņa. “Kopš padomju laikiem, kad pils piedzīvoja nelielus kosmētiskos remontus, nekāda izpēte tajā nenotika, un mēs nenojautām, ko gadsimtiem cauri pils zem apmetumiem un grīdas seguma glabā. Rekonstrukcijas laikā ir atklāti unikāli sienu gleznojumi, Latvijā līdz šim vienīgie zināmie telpu interjera apdares krāsojumi, īpašs imitētais parkets. Eksperti atzīmēja, ka steiga, strādājot telpās, kur ir atklājumi, būtu nevietā. Tāpēc, lai sabalansētu pils un Eiropas Savienības atbalstītā projekta vajadzības, ir jāmeklē jauns risinājums, lai tas apmierinātu gan mūs, kas vēlas saglabāt kultūrvēsturiskas vērtības, gan naudas devējus, kuri izvirzījuši prasību, ka rekonstrukcija pils pirmajos divos stāvos jāpabeidz jau augustā.”
Pilsētas domes priekšsēdētājs
Gints Šķenders apstiprināja, ka remonts un rekonstrukcija pils 1. un 2. stāvā līdz augustam būs pabeigta,
lai pils būtu atvērta apmeklētājiem, taču telpās, kur atsegti sienu gleznojumi, turpinās strādāt restauratori, un apmeklētājiem viņu darbs netiks slēpts.
“Latvijā nav lielāku ekspertu mākslas un vēstures jautājumos kā Rundāles pils ansambļa vadošie darbinieki – direktors Imants Lancmanis un nodaļas vadītāja Lauma Lancmane, un viņi pēc apskates atzina, ka atklājumi Latvijas vēstures kontekstā ir unikāli. Šo secinājumu bijām izdarījuši arī paši, bet mums vajadzēja speciālistu atbalstu, lai pamatotu, ka sākotnējās projekta iecerēs jāizdara izmaiņas,” komentēja Cēsu vēstures un mākslas muzeja direktore Dace Tabūne.
Unikālie rožu brīvrokas gleznojumi, kas tapuši 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā, grāfu Zīversu apsaimniekotajā pilī atklājās aiz astoņām krāsojuma kārtām. Tie apmeklētājiem būs redzami lielajā salonā pils otrajā stāvā, kas daudzus gadus bija atvēlēts etnogrāfijas ekspozīcijai. Restaurators Juris Spilners un eksperti atzina, ka gleznojumus veicis augstas klases meistars, tie veikti gan uz sudraba, gan zelta krāsu fona. Gleznojumu vajadzēs restaurēt vietās, kur padomju laikos, pielāgojot pili muzeja vajadzībām, platām joslām ievilkta elektroinstalācija.
Apmeklētāji pārliecināsies, ka interjeru papildina zem grīdas seguma saglabājies 18.gadsimta beigu iluzors parkets – uz dēļiem krāsota parketa raksta imitācija.
Novembrī no Kulūrkapitāla fonda saņemti divi tūkstoši latu sienas gleznojumu izpētei. Jaunās pils interjera apdares izpētes darbus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija jau atbalstījusi, piešķirot piecus tūkstošus latu, bet speciālisti bija pārliecināti, ka cēsnieki, ja vien pieprasīs, vēl saņems atbalstu.
Vidzemes vēstures un tūrisma centra darbinieki vērtē, ka pārāk īss laiks un iespējas bija dotas arhitektoniskai izpētei, tāpēc tagad rekonstrukcijas gaitā nākas izdarīt atkāpes, ir jālabo projekts. “Protams, mēs varam pārmest projekta autoriem, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, bet tas neko nedos, jo viņus šim darbam pieaicinājām kā labākos speciālistus, kādi rekonstrukcijas jomā atzīti Latvijā,” vērtēja G.Šķenders. “Ārzemēs varētu atrast vēl labākus, bet cik tas mums maksātu?” Bez kļūdām nav strādājuši arī celtnieki,
ģenerāluzņēmējs SIA “Cel Tik”, pavirši veicot jumta nomaiņu. No lietus cietuši griesti telpā, kur restauratori bija atseguši interjera gleznojumus.
Līdz šim jau veikta pils pamatu hidroizolācija, izrakta lifta šahta, notikusi sienu mūrēšana un elektroinstalācijas iestrāde, uzsākta apkures sistēmas renovācija. Turpinās logu maiņa, fasādes apdare un
jumta maiņa.
Komentāri