Cēsu klīnikas valde jau novembrī bija nolēmusi, ka ar esošiem resursiem nevar nodrošināt kvalitatīvu Dzemdību nodaļas darbību, tāpēc piekrīt nodaļas slēgšanai. Tomēr ar oficiālu paziņojumu par nodaļas slēgšanu nesteidzās, iekams par šo soli nenobalsoja arī Cēsu novada domes deputāti.
Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs paskaidroja, ka lēmums nav sasteigts, jo SIA “Cēsu klīnika” valde 2017. gada 29. novembra valdes sēdes darba kārtībā izskatīja jautājumu par Dzemdību un grūtnieču patoloģijas nodaļas likvidāciju. SIA “Cēsu klīnika” informē, ka nav lietderīgi turpināt darbu pie infrastruktūras vai medicīnisko tehnoloģiju investīciju plānošanas, ja galvenais – personāla piesaistes – jautājums ir nesekmīgs. Valde secina, ka bez diviem ārstiem ginekologiem, dzemdību speciālistiem uz pilnām slodzēm, nodaļas sanācija nav iespējama.
Tāpat SIA “Cēsu klīnika” valde izvērtēja 2017. gadā faktiskos finanšu rādītājus attiecībā uz Dzemdību un grūtnieču patoloģijas nodaļas uzturēšanas izmaksām un secināja, ka 98 % no nodaļā gūtajiem ienākumiem tiek novirzīti nodaļas darbinieku darba samaksai, kā rezultātā nodaļa strādā ar zaudējumiem.
Analizējot situāciju saistībā ar medicīnas personāla trūkumu dzemdniecības pakalpojuma nodrošināšanai, dzemdību skaita samazināšanos, kā arī dzemdību palīdzības sniegšanas iespējām 30 km attālajās Vidzemes slimnīcas un Siguldas slimnīcas dzemdību nodaļās, kā arī analizējot demogrāfisko situāciju gan Latvijā, gan Vidzemes reģionā, var secināt, ka arī turpmākajos gados prognozējamais dzemdību skaits samazināsies, kas jebkurā gadījumā radīs papildu grūtības SIA “Cēsu klīnikas” darbības nodrošināšanai.
“Ņemot vērā iepriekš minēto, 28. decembrī notika domes gada noslēdzošā sēde. Sēdē tika iekļauts papildu jautājums par nodaļas nākotni. Cēsu novada dome ar 10 balsīm par (E.Geruļskis, P.Irbins, T.Jaunzemis, M.Malcenieks, A.Melbārdis, M.Sestulis, R.Sproģis, I.Suija-Markova, D.Trapenciere, J.Žagars), pret – nav, atturas – nav (deputāts A.Malkavs balsošanā nepiedalījās), nolēma piekrist pārtraukt dzemdību palīdzības nodrošināšanu Cēsu klīnikā ar 2017. gada 1.novembri un Dzemdību un grūtnieču patoloģijas nodaļas likvidēšanu ar 2018.gada 1.janvāri.
“No šī brīža klīnikas valdei uzdots veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar lēmuma izpildi, proti, nodrošināt un attīstīt grūtnieču aprūpes, ginekoloģijas un pediatrijas pakalpojumu pieejamību. Pilnvarot kapitāldaļu turētāju pieņemt lēmumu par dzemdību palīdzības nodrošināšanas pārtraukšanu un Dzemdību un grūtnieču patoloģijas nodaļas likvidēšanu,” vēsta J. Rozenbergs, atsaucoties uz Cēsu novada domes sēdes protokolu.
Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja, kā arī Veselības veicināšanas komisijas priekšsēdētāja Cēsu novadā Ingūna Liepa pauž, ka jau iepriekšējās tikšanās reizēs diskutēts par kompensējamiem mehānismiem, lai iedzīvotāji neizjustu dzemdību nodaļas trūkumu. Kā viena no iespējām ir ginekoloģisko pakalpojumu paplašināšana, bērnu dienesta nostiprināšana un citas darbības. “Ģimenēm, kurām patiešām svarīgi, lai bērnam dzimšanas vieta tiktu uzrādīta Cēsis un samaksas lielums nav nozīmīgs, pieejami dažādi speciālisti, kas nodrošina mājdzemdības, dūlu pakalpojumu vai dzemdību palīdzību ārpus stacionāra. Šajos gadījumos pakalpojuma nodrošinājuma prasības ir pilnīgi citas nekā slimnīcas stacionāram. Cēsu klīnika var piedāvāt šādiem pakalpojumiem telpas, bet, atsaucoties uz Veselības ministrijas izvirzītajām kvalitātes, speciālistu nodrošinājuma un virkni citām prasībām, pati pakalpojumu vairs nenodrošinās,” pauž I. Liepa.
Cēsu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne teic, ka brīdī, kad vienas durvis aizveras, citas atveras: “No tā brīža, kad tika apturēta Dzemdību nodaļas darbība, tātad no oktobra līdz 31. decembrim, esam reģistrējuši trīs mazos cēsniekus. Tas tikai parāda, ka jaunās ģimenes labprāt apsver iespēju par dzemdībām mājās. Protams, apgalvot, ka mājdzemdību skaits būtiski palielinājies vai ka šis pakalpojums izvēlēts tieši Dzemdību nodaļas slēgšanas dēļ, būtu pārāk pārspīlēti. Bez šaubām, nodaļas slēgšana bija sāpīgs jautājums visiem, arī pilsētas vadītājam, bet jāskatās uz priekšu, un varbūt mājdzemdību pakalpojumi tiešām ir tā niša, kuru veiksmīgi varam attīstīt. Krīze reizē ir arī izdevība, tāpēc uz situāciju jāraugās plašāk. Turklāt nodaļā strādāja virkne labu speciālistu ar lielisku reputāciju, iespējas ir.”
Paužot savu viedokli, I. Liepa teic, ka Dzemdību nodaļa varētu būt laba vieta kādai ginekologa ārsta praksei, kas gatava atvērt vietu dzemdēšanai, bet tas, protams, varētu būt tikai un vienīgi maksas pakalpojums, jo šādu pieeju Veselības ministrija atbalsta, tomēr neapmaksā. “Esam atvērti dažādai sadarbībai. Tomēr jau tagad varam apgalvot, ka nodaļa tukša nepaliks. Ja skatāmies uz ārstniecības iestādes pieciem stāviem, tad pirmajā stāvā ir atsevišķi ambulatori kabineti, Bērnu nodaļa ar 15 gultasvietām, plus dienas stacionāri. Otrajā stāvā ir Ķirurģiskā nodaļa ar 12 ķirurģiskajām, astoņām traumatoloģiskajām un trīs ginekoloģiskām gultām, kā arī vieta hospitālai viesnīcai, kur nakšņošanu piedāvāsim dienas stacionāra pacientiem. Trešajā stāvā mums atrodas Internās medicīnas dienas stacionārs un ambulatorā palīdzība. Ceturtais stāvs ir Dzemdību nodaļa ar septiņām gultasvietām, no kurām vidēji četras bija aizņemtas (runa ir par 1086 m2), piektais stāvs ir Iekšķīgo slimību nodaļa ar 52 gultasvietām: astoņas neiroloģiskās, 38 terapeitiskās un četras īslaicīgās sociālās aprūpes gultas. Tātad redzams, cik neviendabīgi šīs platības ir aizņemtas. Ja skatās uz Cēsu klīnikas ārstniecisko korpusu, tad katrā stāvā varētu izveidot kārtīgas nodaļas ar 30 – 35 gultasvietām. Tā pašlaik ir perspektīva, uz ko raugāmies, tomēr pagaidām neko plašāk nevaru pateikt,” tā Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja.
Komentāri